Pārāk strauja eirozonas monetārās politikas maiņa inflācijas mazināšanai būtu tuvredzīga un ilgtermiņā radītu ekonomikas recesiju, trešdien, 6. aprīlī, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Centrālās bankas vadītājs skaidroja, ka augstās inflācijas mazināšanai Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu iet divus ceļus - ļoti strauji sabremzēt ekonomiku, ceļot procentu likmes un izraisot mākslīgu recesiju, vai arī pēc iespējas straujāk mazinot Covid-19 krīzes atbalsta pasākumus.
Kazāks uzsvēra, ka strauja monetārās politikas maiņa inflācijas apturēšanai pilnībā savu efektu parādītu pēc diviem trim gadiem, izraisot bezdarba pieaugumu līdz 20%, dziļu ekonomikas recesiju, tādējādi mazinot iedzīvotāju pirktspēju un vēlmi jebko pirkt.
Tajā pašā laikā viņš arī norādīja, ka šāda rīcība būtu tuvredzīga un izraisītu vairāk ļaunumu nekā labuma, tādēļ ECB arvien straujāk mazina ekonomikas atbalsta pasākumus. Vienlaikus arī tirgus gaidas par procentu likmju paaugstināšanu ir lielas.
Kazāks atzīmēja, ka vairāk par monetāro politiku nevar komentēt, norādot, ka šī ir "klusēšanas nedēļa" pirms nākamnedēļ plānotās ECB sanāksmes.
Inflācijas mazināšanai Latvijas mērogā Kazāks kā risinājumus saskata pēc iespējas ātrāku "atāķēšanos" no Krievijas energoresursu tirgus, lielākas investīcijas vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanā, kā arī kopējā energoresursu patēriņa mazināšanā.
