Sv, 7.08.2022.
Eļļa maksā jau 13 eiro. Kam pieaugušas cenas un kādi ir potenciālie inflācijas scenāriji?
Foto: "Apollo.lv" kolāža.
Eļļa maksā jau 13 eiro. Kam pieaugušas cenas un kādi ir potenciālie inflācijas scenāriji?
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments

Aizvadītajā gadā Latvijā strauji pieauga energoresursu cenas, ko ietekmēja dažādi faktori, taču šogad būtiski pieaugušas pārtikas un degvielas cenas. Dažādu nozaru pārstāvji ir vēstījuši, ka cenu pieaugums varētu būt vēl straujāks un tas būtiski varētu ietekmēt ikviena iedzīvotāja ikdienu. "Apollo" analizēja, kādi ir iemesli straujam cenu kāpumam, kādām precēm un pakalpojumiem pieaugušas cenas un kādi ir potenciālie cenu pieauguma scenāriji.

Cenu pieauguma iemesli

Cenu kāpumam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, straujo cenu kāpumu nosaka enerģētiskā krīze Eiropā, kas aizsākās pērn rudenī.

Energoresursu cenu pieaugumu, it īpaši gāzes un elektroenerģijas cenu, ietekmēja virkne faktoru gan piedāvājuma (zems ūdens līmenis hidroelektrostacijās, vāja elektroenerģijas ražošana no alternatīvajiem avotiem), gan pieprasījuma pusē (nelabvēlīgie laika apstākļi pērn, augoša ekonomika un patēriņa pieaugums).

Otrkārt, straujo inflāciju ietekmē pārtikas cenu kāpums visā pasaulē. Pārtikas cenu pieaugums vērojams kopš 2021. gada sākuma, ko negatīvi ietekmē pēc pandēmijas augošais pieprasījums, atsevišķu lauksaimniecības kultūru sliktā raža, mēslojumu sadārdzinājums augsto energoresursu cenu dēļ, kā arī loģistikas traucējumi.

Treškārt, Krievijas sāktais karš Ukrainā februāra beigās pastiprināja iepriekš minēto divu faktoru negatīvo ietekmi un palielināja spriedzi gan energoresursu, gan pārtikas tirgū.

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane skaidro, ka tuvākajos mēnešos gaidāms inflācijas kāpums. Augot izejvielu cenām un sadārdzinoties piegādes izmaksām, cenu kāpums turpināsies arī tuvākajos mēnešos.

Turklāt atsevišķām precēm un pakalpojumiem, piemēram, siltumapgādei, elektroenerģijai un citām, kurām cenu izmaiņas tiek regulētas vai ir spēkā tarifi ar fiksētu cenu kādā periodā, pieaugumu izjutīsim ar novēlošanos un tas Latviju vēl pilnā apjomā nav sasniedzis, norāda Opmane.

Dažādi pārtikas produkti

Finanšu ministrijas pārstāvji ir prognozējuši, ka pārtikas cenas, visticamāk, turpinās kāpt Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, prognozē FM pārstāvji. Krievija ir lielākais kviešu eksportētājs pasaulē, veidojot ap 20% no kopējā pasaules eksporta. Savukārt Ukraina nodrošina ap 5% no globālā kviešu eksporta.

Martā Krievija aizliedza graudaugu eksportu uz Eirāzijas ekonomiskās savienības dalībvalstīm. Lai arī šo savienību veido vien dažas NVS valstis, tomēr tas norāda uz tendenci, ka graudaugu pieejamība varētu būt ierobežota, līdz ar to ietekmējot cenu. Papildus tam FM pārstāvji atzīmē, ka Ukraina ieņem vienu no vadošajām lomām saulespuķu, kukurūzas un rapša eksportā visā pasaulē.

Tādējādi karš Ukrainā varētu būtiski ietekmēt šo preču eksportu, palielinot cenu globālajos tirgos.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) arī paziņojusi, ka pārtikas produktu cenas pasaulē martā sasniegušas visu laiku augstāko līmeni saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kura dēļ radies vairāku izejvielu deficīts.

ANO norāda, ka tās apkopotais pārtikas produktu cenu indekss martā mēneša izteiksmē pieaudzis par 12,6% un sasniedzis 159,3 punktus, kas ir augstākais līmenis kopš šī indeksa apkopošanas sākšanas 1990. gadā.

Organizācija skaidro, ka Krievija un Ukraina nodrošina ievērojamu daļu no vairāku izejvielu, tostarp kviešu, augu eļļu un kukurūzas eksporta.

Zivis

Zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" mārketinga vadītājs Rolands Romanovskis vēsta, ka tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat par 50% salīdzinājumā ar pagājušā gada rudeni, kad sākās kopējais cenu un izmaksu kāpums visām stratēģiskajām izejvielām.

Viņš skaidro, ka cenu kāpumus sākās jau pagājušā gada beigās, taču karš Ukrainā šo kāpumu tikai pastiprinājis un paātrinājis.

Romanovskis norāda, ka laiks no ražotāja izmaksu pieauguma līdz cenas kāpumam veikala plauktā ir apmēram seši mēneši, tāpēc patērētāji reālo cenu pieaugumu pārtikas produktiem ieraudzīs vien vasaras beigās un rudenī.

Taujāts par Krievijas sāktā kara Ukrainā ietekmi uz "Karavela" darbību, uzņēmuma pārstāvis pauda, ka pirms kara pārdošanas apjomi Krievijā un Baltkrievijā bija zem 2%, Ukrainā - 8%. Uzņēmums savas produkcijas pārdošanu uz Krieviju un Baltkrieviju ir pārtraucis, bet Ukrainas tirgus situācija turpina būt sarežģīta.

Romanovskis saka, ka kara sākumā "situācija izskatījās ļoti bēdīgi", jo tika sabombordētas un iznīcinātas "Karavelas" klientu noliktavas, kurās atradās arī preces.

Attiecīgi "Karavela" šajā situācijā zaudējusi nopietnus finanšu līdzekļus, bet ne kritiskus uzņēmuma tālākai pastāvēšanai.

Patlaban, kā atzīmēja uzņēmuma pārstāvis, pārdošanas situācija Ukrainā ir mainījusies, ņemot vērā, ka konservi kara apstākļos ir pieprasīti. Tajā Ukrainas daļā, kurā nenotiek karadarbība, pārdošana ritot aktīvāk, karadarbības skartajās teritorijās ir krietni grūtāk, taču lēnām tiekot sasniegts iepriekšējais produkcijas noieta līmenis.

Eļļa

Pēdējo dienu laikā novērots, ka Latvijā strauji pieaug arī eļļas cenas. Jau pirms šī pieauguma "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne vēstīja, ka Krievija un Ukraina ir nozīmīgi spēlētāji pasaules pārtikas izejvielu tirgū un notiekošā karadarbība un sankcijas jau sāk ierobežot dažādu graudu un eļļas sēklu pieejamību tirgū, turklāt rodas arī bažas, ka tas ietekmēs nākotnes piedāvājuma apjomu.

Pēdējo dienu laikā iedzīvotāji novērojuši, ka eļļas cena veikalā 7. aprīlī sasniedza pat 13 eiro. 

Degviela

Būtisku devumu patēriņa cenu kāpumā martā nodrošināja degvielas cenas pieaugums par 43,3%, tādējādi izskaidrojot 2,3 procentpunktus no inflācijas pieauguma. Martā fiksēta augstākā degvielas cena Latvijā, kopš tiek apkopoti patēriņa cenu dati, informē FM pārstāvji.

Dīzeļdegvielas vidējā cena veidoja 1,72 eiro par litru, bet 95. benzīna cena - 1,804 eiro par litru. Pēdējās nedēļās dīzeļdegvielas cena kļuva augstāka par 95. markas benzīna cenu, ko esot noteikuši dīzeļdegvielas importa traucējumi.

Tik augstu cenu negatīvi ietekmēja arī pēdējie ģeopolitiskie notikumi. "Brent" markas jēlnaftas cena martā sasniedza 117,5 ASV dolārus par barelu un bija par 21% augstāka nekā februārī.

FM pārstāvji skaidro, ka tas bija galvenais iemesls degvielas cenu pieaugumam Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem. Lai samazinātu naftas cenu pasaules tirgos, dažas Starptautiskās enerģētikas aģentūras dalībvalstis, piemēram, ASV un Japāna, no savām stratēģiskajām naftas rezervēm laidīs tirgū papildu naftas apjomus.

Šis lēmums nedaudz stabilizēja naftas tirgu, samazinot "Brent" markas jēlnaftas cenu līdz 100 ASV dolāriem par barelu. Tomēr, kamēr turpinās Krievijas militārais iebrukums Ukrainā, pastāv bažas, ka naftas, kā arī citu energoresursu cena varētu atkal strauji palielināties, piebilst FM pārstāvji.

 

Mājokļi

Mājokļu cenas Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada pieaugušas par 16,5%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" piektdien publiskotie dati par 26 bloka dalībvalstīm.

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Čehijā (+25,8%), Igaunijā (+20,4%), Lietuvā (+19,8%), Ungārijā (+19,5%) un Nīderlandē (+18,7%).

Kopumā mājokļu cenas ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Kiprā, kur tās sarukušas par 5,3%.

 

ES dalībvalstīs vidēji gada izteiksmē oktobrī-decembrī mājokļu cenas pieauga par 10%, bet eirozonā - par 9,4%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES vidēji ceturtajā ceturksnī palielinājās par 2,1%, bet eirozonā - par 1,9%.

Ceturkšņa izteiksmē lielākais mājokļu cenu pieaugums ceturtajā ceturksnī fiksēts Igaunijā (+6,6%) un Čehijā (+5,7%), cenas samazinājās Dānijā (-4,3%) un Kiprā (-3,1%), bet tās saglabājās nemainīgas Somijā. Latvijā mājokļu cenas palielinājās par 4,2%, bet Lietuvā – par 4,7%.

Elektroenerģija

Sagaidāms, ka arī elektroenerģijas cenas turpinās kāpt. Elektroenerģijas vidējā cena Latvijas tirdzniecības apgabalā martā pieauga līdz 167,22 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 59,7% vairāk nekā februārī, bet, salīdzinot ar pagājušā gada martu, tā pieaugusi 3,8 reizes, informē Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" pārstāvji.

Martā pēc mērenā krituma gada pirmajos divos mēnešos elektroenerģijas cenas Eiropā atkal pieauga, pārsvarā pārsniedzot vēsturiski līdz šim augstāko līmeni, kas bija novērojams 2021. gada decembrī, savukārt Baltijas valstīs un to starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos - Polijā, Zviedrijas ceturtajā tirdzniecības apgabalā, kā arī Somijā cenas pieauga mērenāk, nepārsniedzot pagājušā gada decembra rekordu.

Cenu kāpumu Eiropā 2022. gada martā izraisīja vairāku apstākļu kopums - mazāka vēja ģenerācija pretstatā rekordaugstajiem līmeņiem janvārī un februārī, gāzes cenu pieaugums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā,

kā arī ogļskābās gāzes (CO2) emisiju kvotu cenas, kas, lai gan martā kritās par 18%, vēl joprojām saglabājas augstas.

Elektroenerģijas imports uz Baltiju no Krievijas martā salīdzinājumā ar februāri samazinājās par 38%, bet salīdzinājumā ar 2021. gada martu - par 62%, jo no 3.marta Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir būtiski ierobežotas Krievijas spējas eksportēt elektroenerģiju uz Baltiju, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmes risku uz Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu darbības drošumu un stabilitāti.

Scenāriji, kā cenu pieaugums Latvijā varētu attīstīties

Latvijas Banka "Apollo" skaidro, ka, augot izejvielu cenām un sadārdzinoties piegādes izmaksām, cenu kāpums turpināsies arī tuvākajos mēnešos. Turklāt atsevišķām precēm un pakalpojumiem, piemēram, siltumapgādei, elektroenerģijai u.c., kurām cenu izmaiņas tiek regulētas vai ir spēkā tarifi ar fiksētu cenu kādā periodā, – pieaugumu izjutīsim ar novēlošanos. Tas mūs vēl pilnā apjomā nav sasniedzis.

Latvijas Bankas ekonomisti ir izstrādājuši vairākus scenārijus, kā varētu attīstīties inflācija.

Pastāv riski, ka cenas var augt vēl straujāk, ja ekonomiskie apstākļi kļūst vēl nelabvēlīgāki.

Balstoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) izveidotajiem riska scenārijiem, papildus pamatscenārijam mēs izstrādājām divus inflācijas prognožu riska scenārijus – nelabvēlīgu un smagu, kuros analizējam straujāku energoresursu cenu pieauguma ietekmi uz Latvijas inflāciju:

  • Nelabvēlīgais scenārijs paredz iespējamus pārrāvumus Krievijas energoresursu piegādē uz eiro zonas valstīm, kuri veicinātu straujāku cenu celšanos gan energoresursu produktiem, gan precēm, kuru ražošanu var ietekmēt energoresursu cenas un to pieejamību.
  • Smagais scenārijs, papildus iepriekšējā nosacījumiem, paredz globālo naftas un gāzes cenu straujāku reakciju uz energoresursu piegādes pārrāvumiem un energoresursu aizstāšanas grūtības pasaules tirgos prognožu periodā.

Ja īstenotos nelabvēlīgais scenārijs, inflācija 2022. gadā vidēji būtu 10.8%, bet 2023. gadā 4.7%. Savukārt smagais scenārijs paredz, ka inflācija 2022. gadā vidēji sasniegtu 13.1%, bet 2023. gadā – 6.4%.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze

Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu 2022. gada marta pārskatā vēstīts, ka 2023. gada prognoze ir samazināta (līdz 3.2%), un to nosaka enerģijas un izejvielu piegādes ķēžu pārstrukturēšanai, kā arī eksporta noieta pārkārtošanai nepieciešamais laiks.

Savukārt 2024. gadā gaidāma straujāka izaugsme (4.1%), ko ietekmēs tautsaimniecības dalībnieku noskaņojuma uzlabošanās, augstāka patēriņa līmeņa atjaunošanās un privāto investīciju pieaugums. Lai gan IKP prognozi var ietekmēt gan izaugsmi veicinoši, gan to kavējoši faktori, kopumā ekonomiskās izaugsmes prognozes riski ir lejupvērsti.

Izaugsmi palielinošie riski:

  • Vairākās apstrādes rūpniecības jomās pieprasījums varētu būt lielāks nekā prognozēs iekļautais, lai Latvijā un Rietumu tirgos aizstātu pašlaik nepieejamos Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas ražojumus, piemēram, tekstilrūpniecībā, koksnes un tās izstrādājumu un pārtikas ražošanā.
  • Īstermiņā Ukrainas bēgļu plūsma var kāpināt pieprasījumu dzīvokļu īres tirgū Rīgā, arī Latvijas iedzīvotāju iesaiste palīdzības sniegšanā bēgļiem var palielināt patēriņu.
  • Ilgtermiņā pēc karadarbības beigām ārējais pieprasījums var pieaugt straujāk, nekā iepriekš lēsts, sakarā ar pieprasījuma pieaugumu, īpaši infrastruktūras un būvju atjaunošanai Ukrainā.

Izaugsmi mazinošie riski

  • Lēnāka izaugsme varētu būt saistīta ar būtiskākiem piegādes ķēžu traucējumiem, kas var rasties, ja neizdosies laikus atrast alternatīvas atsevišķu importa izejmateriālu un komponentu aizstāšanai, un tas savukārt var apturēt vairāku uzņēmumu vai pat sašaurināt atsevišķu nozaru darbību, piemēram, būvniecībā, metālapstrādē, mašīnbūvē, elektrisko un elektronisko iekārtu ražošanā.
  • Patērētāju un investoru piesardzības ietekme ir grūti novērtējama, un tā var būt nozīmīgāka, nekā prognozēts.
  • Straujais cenu kāpums var negatīvāk, nekā prognozēts, ietekmēt investīciju lēmumus, liekot atlikt projektus, kā arī - privātā patēriņa jomā - atlikt lielākus pirkumus.
  • Ģeopolitiskās krīzes tālāka eskalācija visus minētos negatīvos šokus var pastiprināt, attālinot tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanos.

Latvijas Banka uzsver - gaidāms, ka inflācijas pieaugums tuvākajos mēnešos turpināsies, turklāt Ukrainā notiekošā kara izraisītā globālo pārtikas un enerģijas cenu kāpuma dēļ tas būs lielāks, nekā iepriekš prognozēts.

Spēcīgākā ietekme paredzama 2022. gada 1. pusgadā. Iespējams, 2. ceturkšņa laikā gada inflācija pārsniegs 10%.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu