Plešs: Uz Rīgas domes plāna azartspēļu ierobežošanai neatbilstību likumam norādīja FM

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Rīgas domes plāns azartspēļu ierobežošanai nav atbilstošs Azartspēļu un izložu likumā noteiktajam, atsaucoties uz Finanšu ministrijas (FM) atbildi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Politiķis to pauda saistībā ar šodien sēdē skatīto opozīcijas pieprasījumu par viņa lēmumu apturēt Rīgas teritorijas plānojumu, kurā bija paredzēta azartspēļu ierobežošana.

Ministrs skaidroja, ka FM ir atbildīgā institūcija par Azartspēļu un izložu likuma īstenošanas jautājumiem. Tāpēc VARAM vaicāja FM, kā tiktu piemērotas jaunās normas, un no FM tika saņemta atbilde, ka Rīgas domes iecerētais "ceļš" nav atbilstošs tam, kas ir noteikts Azartspēļu un izložu likumā.

Vadoties no FM kā vadošās iestādes pozīcijas, šāds viedoklis jau iepriekš tika norādīts Rīgas domei, ko tā gan neņēma vērā, norādīja Plešs. Viņš atzīmēja, ka ir vairākas citas pašvaldības, kuras sekmīgi, bez problēmām ierobežo azartspēles.

Atbildot uz opozīcijas deputātu iesniegtā pieprasījuma iniciatora, Saeimas deputāta Ralfa Nemiro jautājumu, vai pašvaldībai ir tiesības ierobežot azartspēles, Plešs apliecināja, ka pašvaldībai tādas tiesības ir. Rīga vēsturiski to jau ir pierādījusi, iepriekš rūpīgi pamatojot, kāpēc azartspēļu ierobežojumi attiecas uz vēsturiskā centra teritoriju, reizē šādu aizliegumu neattiecinot uz gandrīz visu pilsētu, norādīja ministrs.

Nemiro kopā ar citiem opozīcijas kolēģiem iesniegtajā pieprasījumā cita starpā bija vaicāts, kā Pleša lēmums par Rīgas teritorijas plāna apturēšanu ietekmēs azartspēļu plānoto ierobežošanu. Opozīcijas deputāts arī vaicāja, kāpēc bija jārīkojas "tik drastiski", pilnībā apturot Rīgas teritorijas plānojumu, nevis apturot tikai to daļu, kurā konstatētas problēmas.

Plešs norādīja, ka plānojuma darbības apturēšana ir pats galējais solis, ja līdzšinējo instrumentu izmantošana nav bijuši veiksmīga. Ministrs skaidroja, ka pašvaldībām vairākumā gadījumā ir ļoti vienkārši novērst nepilnības, jo tās ir atsaucīgas un neformāli konsultējas, uzdod jautājumus, lai veiktu uzlabojumus veidojamajos dokumentos.

Politiķis uzsvēra, ka Rīgas teritorijas plānojuma apturēšana viņam "nebūt nerada prieku vai kaut kaut kādu sajūsmu". Taču Saeimas pieņemtā likuma priekšā, konstatējot pārkāpumus, viņam kā ministram bija jāaptur plānojums.

Plešs VARAM ekspertiem iepriekš uzdevis jautājumu, vai, zinot Rīgas nozīmīgo lomu Latvijas attīstībā, ir iespējams apturēt daļu nevis visu plānojumu. Šajā kontekstā ministrs komisijā skaidroja, ka ir ļoti būtiski, ka teritorijas plānojums kā viens veselums tiek plānots kopumā, nevērtējot atsevišķi vienu areālu jeb vienu no pašvaldības teritorijas daļām.

Politiķis uzsvēra, ka lēmums tika pieņemts, strikti vadoties no vēsturiskās prakses, kas izriet no Satversmes tiesas spriedumiem un judikatūras.

No pašreizējās situācijas Rīgas dome varēja izvairīties, ja dokuments tiktu pieņemts tiesiskā veidā, uzsvēra Plešs. Atbilstoši likumam Rīgai nevar būt spēkā vienlaicīgi divi teritorijas plānojumi. Taču, ja plāns nebūtu apturēts, tad spēkā būtu bijuši divi hierarhijas un juridiskā spēka ziņā vienādi, bet pēc satura savstarpēji pretrunīgi dokumenti, vērsa uzmanību ministrs.

Plešs norādīja, ka apturēt kādas pašvaldības šāda veida dokuments nav neierasta prakse. Ministrs arī vērsa uzmanību, ka Rīgā joprojām ir spēkā iepriekšējais teritorijas plānojums, tāpēc gan "Rail Baltica", gan virkni citus projektus var turpināt attīstīt.

Savukārt Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) komisijas sēdē pauda, ka, ja VARAM nepiekrīt plānā paredzētajam attiecībā uz vēsturisko centru, kas veido vien 5% no Rīgas teritorijas, tad ministrijai bija pilnīga iespēja nepieņemt šo dokumenta daļu, bet akceptēt atlikušos vairāk nekā 90%.

Jau vēstīts, ka Ķirsis norādīja, ka VARAM pārstāvji nedz vēstulēs 2018. un 2021.gadā, nedz VARAM pagaidu administrācijas laikā nebrīdināja par nepieciešamību veikt izmaiņas Rīgas teritorijas plāna projektā.

Savukārt Plešs komisijas sēdē atbildēja, ka VARAM pagaidu administrācijas uzdevums bija nodrošināt domes darba nepārtrauktību. Nebūtu ne samērīgi, ne pieņemami, ja pagaidu administrācijas trīs cilvēki iejauktos galvaspilsētas plānošanas procesos, ņemot vērā arī to, ka tās ir Rīgas domes politiskās izvēles, ko un cik daudz attīstīt, uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Ministrs jau iepriekš atgādinājis, ka VARAM vēl Rīgas domes iepriekšējā sasaukumā 2018.gadā vēstulē domei norādīja, ka galvaspilsētas teritorijas plānojums jāizstrādā tā, lai vēsturiskā centra teritorijai varētu izveidot lokālplānojumu. Tāpat tas Rīgas domei ticis atgādināts arī 2021.gada vēstulē, pauda Plešs, skaidrojot, ka likums nepieļauj, ka vienlaikus var būt spēkā divi teritorijas plānojumi, kas nozīmē, ka, ja būtu stājies spēkā jaunais plānojums, vēsturiskā centra teritorija būtu atstāta bez sava plānojuma "kā baranka ar caurumu vidū".

Jau vēstīts, ka Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē šodien tika skatīts opozīcijas pieprasījums Plešam par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu.

Komisijas vairākums noraidīja šo pieprasījumu, ko bija iesnieguši deputāti Nemiro, Māris Mičerevskis, Ēriks Pucens (R), Kaspars Ģirģens (R), Ramona Petraviča, Māris Možvillo (PCL), Edgars Tavars (ZZS), Uldis Augulis (ZZS), Didzis Šmits (ZZS) un Jānis Dūklavs (ZZS). Pieprasījums vēl būs jāskata Saeimas sēdē.

Aktuālākās ziņas