/nginx/o/2022/04/23/14501996t1h659f.jpg)
Piektdien, 22. aprīlī, uz Moldovas Ārlietu ministriju (ĀM) izsaukts Krievijas noziedzīgā režīma vēstnieks, kuram izteikts protests par augsta ranga Krievijas militārpersonas izteikumiem. Vēstnieks sacījis, ka Krievijas mērķis ir iegūt pilnīgu kontroli pār Dienvidukrainu, kas Krievijai dotu arī piekļuvi Moldovas separātiskajam Piedņestras reģionam.
Krievijas vēstniekam Oļegam Vasņecovam paustas "dziļas bažas saistībā ar Krievijas militārā komandiera izteikumiem", teikts Moldovas ĀM paziņojumā.
"Moldovas ĀM šos paziņojumus vērtē kā nepamatotus un tādus, kas ir pretrunā ar Krievijas Federācijas pozīciju, kas atbalsta mūsu valsts suverenitāti un teritoriālo vienotību starptautiski atzītajās robežās," sacīts paziņojumā.
Tajā piebilsts, ka Krievijas vēstniekam norādīts - "Moldovas Republika atbilstoši konstitūcijai ir neitrāla valsts".
"Saistībā ar to Moldovas ĀM lūdza, lai šo principu ievērotu visi starptautiskie subjekti, to vidū arī Krievijas Federācija," uzsvērusi Moldovas ĀM.
Jau vēstīts, ka Krievijas Centrālā militārā apgabala komandiera pienākumu izpildītājs ģenerālmajors Rustams Minnikajevs piektdien paziņoja, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā otrā posma mērķis ir "nodibināt pilnīgu kontroli pār Donbasu un Dienvidukrainu", kā arī "nodrošināt koridoru uz Krimu".
Runājot Sverdlovskas apgabala aizsardzības rūpniecības uzņēmumu savienības sanāksmē, Minnikajevs arī sacīja, ka "kontrole pār Ukrainas dienvidiem - tā ir vēl viena izeja uz Piedņestru, kur arī tiek konstatēti krievvalodīgo iedzīvotāju apspiešanas fakti".
Lielākoties krievvalodīgo apdzīvotais Piedņestras reģions atšķēlās no Moldovas 1990.gadā, lielai daļai iedzīvotāju bažījoties, ka Moldova varētu apvienoties ar kaimiņvalsti Rumāniju, jo abas valstis etniski un lingvistiski pārstāv vienu tautu. Taču pašpasludinātā republika netika oficiāli atzīta. Bruņotais konflikts, kas izcēlās pēc neatkarības pasludināšanas, beidzās tikai pēc Krievijas karaspēka iejaukšanās. Krievijas karavīri joprojām uzturas Piedņestrā.
