/nginx/o/2022/04/23/14502107t1hdd47.jpg)
Ceturtdien, 21. aprīlī, 91 gada vecumā mūžībā devies valodnieks Jānis Kušķis, vietnē "Facebook" informē biedrības "Latvietis" pārstāve Ināra Randere. Valodnieks publicējis ap 1200 rakstu par valodniecības jautājumiem dažādos izdevumos Latvijā un ārzemēs un saņēmis Triju zvaigžņu ordeni.
Kušķis dzimis 1930. gada 14. novembrī Lazdonā. 1955. gadā viņš beidzis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti, turpinājis studijas turpat aspirantūrā no 1955. līdz 1958. gadam, ieguvis filoloģijas maģistra grādu. No 1958. līdz 2009. gadam Kušķis bija lektors Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas (vēlāk Baltu valodu) katedrā.
Viņš ir publicējis ap 1200 rakstu par valodniecības jautājumiem dažādos izdevumos Latvijā un ārzemēs. Kušķis veidojis 900 raidījumu par valodu Latvijas Radio, ir līdzautors grāmatai "Kā latvietis runā" (1994). Tāpat valodnieks lasījis referātus par valodu Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Maskavā, Toronto, Ņujorkā.
Kušķis bija biedrības "Latvietis" priekšsēdis, Latvijas un Austrālijas biedrības goda biedrs (1998), Teodora Reitera fonda goda biedrs (1998), darbojās Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopā. Kušķis saņēmis Kārļa Mīlenbaha balvu (1999), Luda Bērziņa lielo balvu (2006), Teodora Reitera lielo balvu (2004) un Triju zvaigžņu ordeni (2004).
Valodnieka raksti apkopoti grāmatās "Mūsu valoda" (2006) un "Mūsu valoda II" (2009). Kušķis lietoja klasisko pareizrakstību, sauca sevi par pēdējo endzelīnistu. Viņš ir uzrakstījis rakstu, kā pareizi lietot "Ŗ ŗ".
Latviešu valoda, grāmatas un mūzika bija svarīgākais viņa dzīvē, norāda biedrībā. Savu skaņu plašu kolekciju viņš atdevis Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Randere arī uzsver, ka Kušķis nesavtīgi mīlēja Latviju, bija Latvijas patriots.
Atvadīšanās no Kušķa notiks trešdien, 27. aprīlī, Rīgas krematorijas Lielajā zālē plkst.13.
