Valdība lēmusi virzīt Straumi uz otro termiņu KNAB priekšnieka amatā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Otrdien, 24. maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja jautājumu par Jēkaba Straumes apstiprināšanu KNAB priekšnieka amatā uz otro termiņu. Straume guva valdības atbalstu, viņa kandidatūra tiks ieteikta Saeimai. KNAB priekšnieka amatā Straume ir kopš 2017. gada jūnija, informē MK.

Valdības sēdē pret Straumes atbalstīšanu balsoja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K), satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) un labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).

Bordāns valdības sēdē norādīja, ka korupcijas apkarošana joprojām valstī ir viens no pašiem svarīgākajiem uzdevumiem un arī līdzšinējā Ukrainas pieredze liecinot par korupcijas ietekmi uz varu. Tāpat viņš atgādināja, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) 2019. gadā, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, noteica sankcijas vienam no populārākajiem Latvijas politiķiem, patreizējam Ventspils domes deputātam Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij").

Ja nebūtu KNAB komandas darba iepriekšējos gados, vēršoties pret Lembergu, tad šis cilvēks patlaban varētu vadīt valdības sēdi Ukrainas kara apstākļos, apgalvoja ministrs.

Tāpat esot jāņem vērā, ka Ukrainas kara apstākļos valdībai sniedzot plašu finansiālu atbalstu dažādiem mērķiem, tostarp, ekonomikai, tam visam līdzi parādās lieli korupcijas riski.

Bordāns pret Straumi nevēršoties, tomēr konkursa komisija ir lēmusi par viņu kā vienīgo alternatīvu bez iespējām izvērtēt daudzus pretendentus un neskatoties, ka ir citi risinājumi.

Tieslietu ministrs argumentēja, ka arī konkursā uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amatu nebija pieteicies neviens pretendents, tomēr konkurss tika pagarināts un pieteicās četri cilvēki. Tāpat līdzīga situācija bija konkursā uz tiesnešu amatiem Ekonomisko lietu tiesā, taču, jau plašāk aicinot personas pieteikties, kopumā pieteicās 100 pretendenti. Arī konkursā uz ģenerālprokurora amatu sākotnēji valdījusi skepse par pretendentu skaitu, tomēr beigās konkursā pieteicās astoņi profesionāli kandidāti.

Bordāns uzskata, ka premjeram Krišjānim Kariņam (V) un arī Straumem veidotos lielāks prestižs, ja konkursā būtu plašāks pretendentu loks. KNAB priekšniekam un KNAB darbiniekiem ir palielinātas algas, tomēr tagad iznākot, ka "vispirms paceļam algu un nevērtējam darba rezultātus".

Tieslietu ministrs sacīja, ka joprojām nav apstiprināts korupcijas apkarošanas plāns tuvākajiem gadiem, un ministrs ievērojis, ka Straume forumos pats nepiedalās un tā vietā deleģējis savus kolēģus. To gan nevarot apgalvot, bet ministram esot "ienākušas ziņas", ka šādās tikšanās laikā Straume nemaz nav atradies darbavietā.

Ņemot vērā minēto, Bordāns uzskata, ka tagad veidojusies sava veida korupcija - valsts palielina KNAB priekšniekam algu, bet neprasa izcilību. Tā vietā politiķis rosināja mēģināt sarīkot jaunu KNAB priekšnieka amata konkursu un pašu Straumi pieteikties vēlreiz.

Ministrs arī aicināja nākotnē izvērtēt KNAB priekšnieka darbības termiņu. Ja patlaban termiņš ir pieci gadi ar tiesībām pieteikties uz vēl vienu termiņu, tad, iespējams, jāļauj KNAB priekšniekam nostrādāt septiņus gadus, bez tiesībām uz pārvēlēšanu.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns valdības sēdē norādīja, ka konkursa procedūra tika ievērota un konkursā piedalījās arī novērotāji, kas neizteica būtiskus iebildumus.

Stukāns esot izrunājies ar prokuroriem, kuri pārauga KNAB darbu. Viņi norādījuši uz pozitīviem virzieniem un daudzām pārmaiņām KNAB darbā, līdz ar to no prokuratūras puses nav iebildumi pret Straumi. Vienlaikus Stukāns nenoliedza, ka vēlētos daudz redzamākus KNAB rezultātus.

Bordāna partijas biedrs, labklājības ministrs Eglītis valdības sēdē arī pauda nožēlu, ka uz tik atbildīgu amatu ir tikai viens kandidāts, kas kvalificējies nepieciešamajiem kritērijiem. Arī satiksmes ministrs un vēl viens "Konservatīvo" pārstāvis Linkaits pievienojās Bordāna viedoklim.

Citi ministri savu viedokli nepauda, izņemot aizsardzības ministru Arti Pabriku (AP), kurš īsi norādīja, ka viņam ir bijusi laba darba pieredze ar Straumi iepriekšējā amatā, kad viņš strādājis Aizsardzības ministrijas paspārnē esošajā Militārās izlūkošanas un drošības dienestā. Ņemot vērā minēto, Pabriks neredzot problēmas Straumes virzīšanā apstiprināšanai Saeimā.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis valdības sēdē uzsvēra, ka kandidāts ir izraudzīts atklātā konkursā. Atbildot uz Bordāna komentāru par kandidātu skaitu šajā konkursā, Valsts kancelejas direktors pauda, ka tas, cik kandidātu piesakās, ne vienmēr definē konkursa kvalitāti.

Piemēram, 2017. gadā uz KNAB vadītāja amatu pirmajā konkursā saņemti desmit pieteikumi, no kuriem nevienu komisija neatbalstīja, jo kandidāti neatbilda prasībām. Arī otrajā konkursā toreiz pieteikušies deviņi pretendenti, tomēr tikai divi no viņiem atbilduši prasībām.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka viņam ar Straumi bijusi laba sadarbība. Tāpat viņš pauda savu uzticību konkursa komisijas locekļu profesionalitātei, virzot Straumi pārvēlēšanai KNAB priekšnieka amatā.

Reizē arī premjers komentēja tieslietu ministra pausto par iespēju mainīt šāda veida, īpaši atbildīgu, amatu konkursu kārtību, proti, nosakot kandidātiem pilnvaras uz septiņiem gadiem bez iespējas tikt pārvēlētiem atkārtoti. Kariņš skaidroja, ka šāda sistēma varētu izskaust "politikas elementu" no procedūras, tomēr tas "nav šodienas jautājums".

Jau ziņots, ka Bordāns pirmdien pēc valdību veidojošo politisko spēku sadarbības sanāksmes pavēstīja, ka "Konservatīvie" rosinās valdību lēmumu nepieņemt, bet tā vietā rīkot jaunu konkursu uz šo amatu.

Konkursā uz KNAB priekšnieka amatu atkārtoti uzvarējis Straume. Straumi par uzvarētāju konkursa komisija atzinusi vienbalsīgi. Konkursā bija pieteicies vēl viens pretendents, tomēr šis kandidāts nemaz neatbilda kritērijiem amatam. Šim kandidātam nebija vajadzīgās izglītības, kā arī svešvalodu zināšanu.

Valdība jau pagājušajā nedēļā bija plānojusi lemt par Straumi, tomēr jautājums tika atlikts, ņemot vērā "Konservatīvo" iebildumus.

Pēc politiķa vārdiem, tik atbildīgam amatam nepieciešams kandidāts, kurš izvēlēts "īstā konkursā", kurā pieteikušies vismaz desmit pretendenti. Šopavasar rīkotajā konkursā uzvarēja līdzšinējais KNAB vadītājs Straume, kurš bija viens no diviem kandidātiem, turklāt otrs nemaz neatbilda izvirzītajiem kritērijiem.

LETA arhīvs liecina, ka "Konservatīvo" pārstāvji, tostarp, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, jau iepriekšējos gados vairākkārt kritizējuši Straumes darbu. 2017. gadā jau dienā, kad tika izvirzīta Straumes kandidatūra KNAB priekšnieka amatam, viens no redzamākajiem tā laika "Konservatīvo" politiķiem, bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs kopumā rezervēti vērtēja Straumes virzīšanu augstajam amatam.

Likums paredz, ka priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma, tāpēc galavārds būs jāsaka parlamentam.

Straume sāka vadīt KNAB 2017. gada jūnijā pēc uzvaras iepriekšējā šī amata konkursā. Pirms tam Straume vairāk nekā 16 gadus strādājis Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, no tiem desmit gadus - pārvaldes priekšnieka amatā. Pirms tam strādājis Valsts policijas Organizētās noziedzības un apkarošanas birojā.

Aktuālākās ziņas