Tieslietu ministrs argumentēja, ka arī konkursā uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amatu nebija pieteicies neviens pretendents, tomēr konkurss tika pagarināts un pieteicās četri cilvēki. Tāpat līdzīga situācija bija konkursā uz tiesnešu amatiem Ekonomisko lietu tiesā, taču, jau plašāk aicinot personas pieteikties, kopumā pieteicās 100 pretendenti. Arī konkursā uz ģenerālprokurora amatu sākotnēji valdījusi skepse par pretendentu skaitu, tomēr beigās konkursā pieteicās astoņi profesionāli kandidāti.
Bordāns uzskata, ka premjeram Krišjānim Kariņam (V) un arī Straumem veidotos lielāks prestižs, ja konkursā būtu plašāks pretendentu loks. KNAB priekšniekam un KNAB darbiniekiem ir palielinātas algas, tomēr tagad iznākot, ka "vispirms paceļam algu un nevērtējam darba rezultātus".
Tieslietu ministrs sacīja, ka joprojām nav apstiprināts korupcijas apkarošanas plāns tuvākajiem gadiem, un ministrs ievērojis, ka Straume forumos pats nepiedalās un tā vietā deleģējis savus kolēģus. To gan nevarot apgalvot, bet ministram esot "ienākušas ziņas", ka šādās tikšanās laikā Straume nemaz nav atradies darbavietā.
Ņemot vērā minēto, Bordāns uzskata, ka tagad veidojusies sava veida korupcija - valsts palielina KNAB priekšniekam algu, bet neprasa izcilību. Tā vietā politiķis rosināja mēģināt sarīkot jaunu KNAB priekšnieka amata konkursu un pašu Straumi pieteikties vēlreiz.
Ministrs arī aicināja nākotnē izvērtēt KNAB priekšnieka darbības termiņu. Ja patlaban termiņš ir pieci gadi ar tiesībām pieteikties uz vēl vienu termiņu, tad, iespējams, jāļauj KNAB priekšniekam nostrādāt septiņus gadus, bez tiesībām uz pārvēlēšanu.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns valdības sēdē norādīja, ka konkursa procedūra tika ievērota un konkursā piedalījās arī novērotāji, kas neizteica būtiskus iebildumus.
Stukāns esot izrunājies ar prokuroriem, kuri pārauga KNAB darbu. Viņi norādījuši uz pozitīviem virzieniem un daudzām pārmaiņām KNAB darbā, līdz ar to no prokuratūras puses nav iebildumi pret Straumi. Vienlaikus Stukāns nenoliedza, ka vēlētos daudz redzamākus KNAB rezultātus.
Bordāna partijas biedrs, labklājības ministrs Eglītis valdības sēdē arī pauda nožēlu, ka uz tik atbildīgu amatu ir tikai viens kandidāts, kas kvalificējies nepieciešamajiem kritērijiem. Arī satiksmes ministrs un vēl viens "Konservatīvo" pārstāvis Linkaits pievienojās Bordāna viedoklim.
Citi ministri savu viedokli nepauda, izņemot aizsardzības ministru Arti Pabriku (AP), kurš īsi norādīja, ka viņam ir bijusi laba darba pieredze ar Straumi iepriekšējā amatā, kad viņš strādājis Aizsardzības ministrijas paspārnē esošajā Militārās izlūkošanas un drošības dienestā. Ņemot vērā minēto, Pabriks neredzot problēmas Straumes virzīšanā apstiprināšanai Saeimā.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis valdības sēdē uzsvēra, ka kandidāts ir izraudzīts atklātā konkursā. Atbildot uz Bordāna komentāru par kandidātu skaitu šajā konkursā, Valsts kancelejas direktors pauda, ka tas, cik kandidātu piesakās, ne vienmēr definē konkursa kvalitāti.
Piemēram, 2017. gadā uz KNAB vadītāja amatu pirmajā konkursā saņemti desmit pieteikumi, no kuriem nevienu komisija neatbalstīja, jo kandidāti neatbilda prasībām. Arī otrajā konkursā toreiz pieteikušies deviņi pretendenti, tomēr tikai divi no viņiem atbilduši prasībām.