FOTO ⟩ "Vilka nazi pa ķermeni." "Azovstaļ" aizstāvis par 17 dienām okupantu gūstā

Pirms gada Hlibs Strižko nolēma pievienoties Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 25 gadus vecajam karavīram nācās aizstāvēt Mariupoles metalurģisko rūpnīcu "Azovstaļ". Viņu ievainoja okupantu tanka raidītais šāviņš, trauma - lauzts iegurnis un žoklis.

"Pagriezu galvu un redzēju, ka uz mani tēmē tanks. Kad tas izšauj, līdz sprādzienam nepaiet ne sekunde. Tas notiek acumirklī. Es redzēju spilgtu zibsni," atceras Hlibs, kurš nokrita no trešā stāva.

"Es sapratu: ja kliegšu, man palīdzēs, vai arī varu nomirt zem šīm drupām. Katrs kliedziens bija milzīga piepūle. Pēc trīs vai četriem kliedzieniem dzirdēju puišus sakām: "Mēs esam šeit, mēs tev palīdzēsim.""

Biedri izglāba Hliba dzīvību un nogādāja viņu lauka hospitālī. "Tur bija kāds ducis puišu no dažādām vienībām." Tomēr karavīrs nebija paglābts no briesmām:

"Ārsti ieradās un teica, ka mūs nodos krieviem, lai izglābtu mūsu dzīvības."

Okupanti turpināja ieņemt Mariupoli, un karavīru vislabākā iespēja saņemt medicīnisko palīdzību bija pie ienaidnieka.

Dzimtā pilsēta lūdzas par Ukrainas aizstāvi

Draudze Hliba dzimtajā pilsētā Poltavā aizlūdza par karavīru.

"Es zināju, ka ir tikai divi veidi, kā izkļūt no Mariupoles: nāve vai gūsts,"

norāda pilsētas arhibīskaps Fedirs, kurš joprojām baznīcā vada dievkalpojumus. Arhibīskaps ticēja, ka Hlibs nepadosies okupantiem, taču viņam nebija ne jausmas, vai jaunietis ir dzīvs vai miris.

Viss mainījās, kad jūras kājnieks kopā ar citiem ukraiņu karagūstekņiem parādījās Krievijas atbalstīto separātistu sociālo tīklu ierakstā. Hlibs video pateica savu vārdu, viņš knapi bija pie samaņas.

"Es zināju, ka Dievs ir paveicis brīnumu. Viņš bija smagā stāvoklī, ar daudziem lūzumiem," stāstīja arhibīskaps.

Ukrainas aizstāvis guva iegurņa un žokļa lūzumu, kā arī zaudēja redzi vienā acī. Arhibīskaps bija noraizējies, taču atvieglots, redzot jaunieti dzīvu: "Dievs atbildēja uz mūsu lūgšanām, es biju pārliecināts, ka spēsim viņu atbrīvot no gūsta."

Ir vēl citi jūras kājnieki no Poltavas, kuri pazuda Mariupolē, norāda Fedirs.

Ārstē bez pretsāpju līdzekļiem

"Dažas medmāsas nesa ēdienu un baroja mani, jo es nevarēju sēdēt un man bija lauzts žoklis. Tomēr citas nolika ēdienu un teica: "Pamēģini ēst pats, tu ukraiņu niecība."

Ēdiens palika neskarts vairākas stundas. Medmāsa atgriezās un jautāja, vai esmu paēdis, un aiznesa ēdienu. Mēs tur bijām bez anestēzijas līdzekļiem.

Es ticēju, ka man ir jāizdzīvo. Tas bija viss, ko varēju darīt," laiku okupantu gūstā atceras Hlibs.

Šie medicīnas darbinieki bija ukraiņi, kas atbalsta Krieviju un dzīvo Donbasa okupētajās teritorijās. Hlibs norāda, ka uz viņiem nedusmojas: "Viņi astoņus gadus dzīvoja Krievijas propagandā. Naids, ko es piedzīvoju, bija tā rezultāts."

Psiholoģiskā spīdzināšana un atgriešanās dzimtenē

Hlibs atceras, ka viņus apsargāja čečenu kaujinieki un krievu karavīri. Naktī čečeni ņirgājās par viņu, velkot nazi pa karavīra ķermeni. "Žēl, ka ir aizliegts nogriezt ausi," sacīja čečeni, kamēr krievu karavīri uz to noskatījās.

25 gadus veco Ukrainas aizstāvi okupanti nogādāja Krievijā un vēlāk ar lidmašīnu pārvietoja uz militāro lidlauku Krievijas anektētajā Krimā. Septiņpadsmitajā okupantu gūsta dienā kāds krievu karavīrs viņam sacīja: "Ja sekosi manām pavēlēm, tu jau šovakar būsi Ukrainā."

Jūras kājnieku ievietoja ātrās palīdzības mašīnā un veda Ukrainas teritorijas virzienā. Ukrainas un Krievijas starpā tika panākta vienošanās par karagūstekņu apmaiņu. Hlibs bija viens no viņiem.

Jaunietis tika nogādāts slimnīcā Zaporižjā un vēlāk pārvests uz dzimto pilsētu Poltavu. Kad Hlibs saprata, ka ir atgriezies mājās, viņam bira asaras. "Nomierinies, tu tagad esi Ukrainā," viņam sacīja autovadītājs.

"Es biju ļoti laimīgs. Es nevarēju noticēt, ka esmu Ukrainā - vietā, kur vari brīvi elpot."

Slimnīcā Poltavā karavīru atbalsta viņa māte Oļesja.

Desmitiem Ukrainas karavīru atgriezās dzimtenē. Visi bija jūras kājnieki no dažādām vienībām, kuri tika ievainoti, aizstāvot Mariupoles metalurģisko rūpnīcu "Azovstaļ".

Hlibs ir pārliecināts, ko vēlas darīt tālāk: "Esmu gatavs turpināt cīnīties. Tas var būt gan frontē, gan kaut kur citur. Palīdzēšu armijai ātrāk gūt uzvaru pār Krieviju."

"Apollo" jau ziņoja, ka 17. maijā Ukraina āka operāciju karavīru glābšanai no "Azovstaļ". Taču pagaidām Ukrainas Aizsardzības ministrija neatklāj sīkāku informāciju par ievainoto Ukrainas militārpersonu evakuāciju no rūpnīcas teritorijas Mariupolē.

Augstākā militārā vadība deva pavēli glābt garnizona karavīru dzīvības un beigt pilsētas aizsardzību. Par spīti aplenkumam un pārtikas trūkumam, mēs pastāvīgi norādījām uz trim mums svarīgiem nosacījumiem - civiliedzīvotāju, ievainoto un mirušo izvešanu, norāda Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības "Azov" komandieris majors Deniss Prokopenko.

"Mums izdevās evakuēt civiliedzīvotājus, smagi ievainotie saņēma nepieciešamo palīdzību - viņi tika evakuēti ar sekojošu apmaiņu un nogādāšanu Ukrainas kontrolētajā teritorijā.

Runājot par bojāgājušajiem varoņiem, process turpinās. Un ceru, ka tuvākajā laikā tuvinieki un visa Ukraina varēs ar godu apbedīt savus varoņus."

Krievijas mediji ziņo, ka kaujinieki nosūtīti ārstēšanai uz Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām.

Tikmēr Krievijas Valsts dome draud iekļaut "Azov" Krievijā aizliegto "teroristisko" organizāciju sarakstā, lai Mariupoles aizstāvjus varētu tiesāt.

"Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars video vēstījumā norādījis, ka Ukrainas aizstāvji joprojām atrodas "Azovstaļ" un operācija turpinās, bet sīkāku informāciju viņš nevarot atklāt.