Azartspēļu uzņēmumi tiesai lūdz pagarināt pārejas periodu uzņēmumu darbībai Rīgas vēsturiskajā centrā

LETA
Azartspēļu uzņēmumi tiesai lūdz pagarināt pārejas periodu uzņēmumu darbībai Rīgas vēsturiskajā centrā
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Fer Gregory/Shutterstock

Tiesā vērsušies azartspēļu uzņēmumi SIA "Alfor" un SIA "Admirāļu klubs", lūdzot pagarināt pārejas periodu azartspēļu uzņēmumu darbībai Rīgas vēsturiskajā centrā, pamatojoties uz uzņēmumu darbības aizliegumu Covid-19 pandēmijas dēļ, informē "Alfor" Korporatīvās komunikācijas un sociālās atbildības vadītāja Līva Biseniece.

Viņa norādīja, ka "Alfor" un "Admirāļu klubs" iesnieguši prasības Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atjaunot administratīvos procesus saistībā ar spēļu zāļu darbības aizliegumu Rīgas vēsturiskajā centrā, lai panāktu pārejas perioda pagarinājumu.

Administratīvās rajona tiesas pārstāve Ilze Butkus apstiprināja, ka 6. jūnijā tika saņemti seši "Alfor" pieteikumi un trīs "Admirāļu kluba" pieteikumi. Vienlaikus Butkus sacīja, ka lēmums par pieteikumu virzību parasti tiek pieņemts septiņu dienu laikā, un vēl nav zināms, kad pieteikumi tiks skatīti.

Abi azartspēļu uzņēmumi uzsver, ka tiem nav bijis iespējams izmantot likumā noteikto piecu gadu pārejas periodu, jo spēļu zāles bija slēgtas vairāk nekā gadu - 429 dienas valstī noteikto Covid-19 ierobežojumu dēļ, un abi uzņēmumi vēlas, lai tiktu ievērots Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumos vairākkārtīgi skaidrotais tiesiskās paļāvības princips un Latvijai saistošie starptautiskie tiesību akti investīciju aizsardzības jomā.

"Alfor" un "Admirāļu klubs" norāda, ka Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojums "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas cita starpā paredzēja spēļu zāļu slēgšanu, saīsināja piecu gadu pārejas periodu, ko nosaka Azartspēļu un izložu likuma 42. pants, tāpēc "Alfor" un "Admirāļu klubs" vēlas, lai pārejas periods tiktu pagarināts par laiku, kurā azartspēļu uzņēmumiem bija liegta iespēja sniegt pakalpojumus.

Biseniece sacīja, ka šajās tiesvedībās atbildētājs ir Rīgas dome, kas atteica atjaunot administratīvo procesu jautājumā par spēļu zāļu darbību pilsētas vēsturiskajā centrā. Tā kā prasība par spēļu zāļu darbības pārtraukšanu vēsturiskajā centrā stājas spēkā jau šī gada septembrī, uzņēmumi ir izlēmuši turpināt jautājuma izskatīšanu tiesā.

Kā ziņots, Rīgas dome 2017. gada oktobrī lēma par 42 spēļu zāļu likvidēšanu, piecu gadu laikā likvidējot tās spēļu zāles, kuras atrodas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā, kā arī jauktas apbūves teritorijā. Aizliegumi neattiecas uz četru un piecu zvaigžņu viesnīcām, kā arī publiskās apbūves teritorijām.

Savukārt šī gada aprīlī "Admirāļu klubs" un "Alfor" vērsās Rīgas domē, rosinot no jauna sākt administratīvos procesus par 11 azartspēļu zāļu atvēršanu. Pēc tam, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apturēja Rīgas attīstības plānu, azartspēļu rīkotāji cerēja atvērt spēļu zāles Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā.

Tie ir jau iepriekš sāktie procesi, kas ir tikuši vērtēti tiesā un azartspēļu zāļu darbība šajās vietās nav ļauta. Tās atrodas Cēsu ielā 43, Miera ielā 111, Brīvības ielā 88, Marijas ielā 15, Kuģu ielā 22, Ģertrūdes ielā 81, Kaļķu ielā 24, Tallinas ielā 85, 13.janvāra ielā 2a, Spīķeru ielā 1, Tērbatas ielā 74a.

Uzņēmumi norādīta, ka tieši VARAM rīkojums par attīstības plāna apturēšanu ļaujot konstatēt, ka uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem attiecināti tādi saistošie noteikumi, kuri ir tiesību normām neatbilstoši.

Savukārt Rīgas dome 27. aprīlī noraidīja abu azartspēļu uzņēmumu iesniegumus no jauna sākt administratīvos procesus par 11 spēļu zāļu atvēršanu Rīgas vēsturiskajā centrā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Admirāļu klubs" reģistrēts 2009. gadā. Uzņēmums pērn strādājis ar 1,31 miljona eiro apgrozījumu un 7,34 miljonu eiro zaudējumiem.

"Admirāļu klubs" pieder Austrijā reģistrētajai kompānijai "Novomatic" un Latvijas uzņēmumam SIA "Foroms".

Savukārt "Alfor" reģistrēta 2003. gadā. Tā pērn strādājusi ar 11,07 miljonu eiro apgrozījumu un 13 miljonu eiro zaudējumiem.

Saeimas deputāti rosina pašvaldību un VARAM meklēt risinājumu Rīgas teritorijas plānojuma apstiprināšanai

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti rosina Rīgas domi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) meklēt kopīgu risinājumu, lai apstiprinātu Rīgas teritorijas plānojumu.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis uzsvēra, ka Rīgas teritorijas plānojuma neapstiprināšana negatīvi ietekmē ne tikai galvaspilsētas attīstību, bet arī visas valsts ekonomisko izaugsmi, tādēļ Rīgas domei un VARAM ir svarīgi meklēt veidus, kā sakārtot normatīvo aktu, lai varētu Rīgas teritorijas plānojuma apstiprināt vai arī apturēt tikai strīdīgos jautājumus.

Rīgas domes Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Inese Sirmā skaidroja, ka Rīgas teritorijas plānojuma neapstiprināšanas dēļ pašvaldība no iedzīvotāju ienākumu nodokļa gadā neieņems 3,5 miljonus eiro, no nekustamā īpašuma nodokļa tikai jaunuzceltajām biroju platībām - aptuveni 0,5 miljonus gadā.

Viņa skaidroja, ka Rīgas teritorijas plānojuma apturēšana ierobežo privāto investīciju īstenošanu infrastruktūras attīstībā, līdz ar to tiek samazināta perspektīvā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma apguve un apjoms Rīgas pašvaldībā.

VARAM parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs atgādināja, ka galvenais arguments, kādēļ VARAM apturēja Rīgas teritorijas plānojumu, bija tas, ka Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk nekā viens teritorijas plānojums.

VARAM Telpiskās plānošanas un zemes pārvaldības departamenta direktore Ingūna Draudiņa skaidroja, ka ministrija turpina pašvaldībai piedāvāt risinājumus un sadarboties, taču jāņem vērā, ka pašvaldība pieņēmusi lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā (ST) VARAM lēmumu apturēt Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem.

Draudiņa atzina, ka tagad ir jāsagaida ST atbilde un tikai pēc tam varēs lemt par turpmāko rīcību.

Sirmā pauda, ka pašvaldība gatavo pieteikumu ST, kas jāiesniedz līdz 23. jūnijam.

Deputāts Viesturs Liepkalns (AP) Rīgas domei pārmeta gauso darbu pie Rīgas vēsturiskā centra lokālplānojuma izstrādes, kam plānoti vairāki gadi, kamēr citas pašvaldības šādus dokumentus izstrādā deviņu mēnešu laikā.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Reinis Znotiņš (K) atkārtoti aicināja Rīgas domi un VARAM meklēt saziņas punktus, lai Rīga spētu attīstīties, jo patlaban tā jau atpaliek, salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētām.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu