Hersonā uzspridzināts kolaborants

Krievijas okupētajā Ukrainas dienvidu pilsētā Hersonā piektdien sprādzienā nogalināts kolaborants Dmitro Savlučenko, kas vadīja okupantu izveidotās administrācijas ģimenes, jaunatnes un sporta lietu departamentu, paziņojis Ukrainas izveidotās Hersonas apgabala administrācijas vadītāja padomnieks Serhijs Hlaņs.

"Mūsu partizāniem ir vēl viena uzvara - nogalināts Hersonas okupācijas administrācijas "ģimenes, jaunatnes un sporta lietu departamenta" vadītājs Dmitro Savlučenko," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstījis Hlaņs.

"Prokrieviskais aktīvists un kolaborants no rīta tika uzspridzināts automobilī vienā no Hersonas pagalmiem. Tā būs ar katru nodevēju," viņš piebildis.

Mediji vēsta, ka sprāgstierīce bijusi ievietota Savlučenko automašīnā. Nav ziņu, ka sprādzienā vēl kāds būtu cietis.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 34 530 karavīrus

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši aptuveni 34 530 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

"Saņemta pavēle." Ukrainas karaspēkam nāksies atkāpties no Severodoneckas, norāda amatpersona

Ukrainas karaspēkam būs jāatkāpjas no Severodoneckas, piektdien paziņojis Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

"Ukrainas Bruņotajiem spēkiem būs jāatkāpjas no Severodoneckas. Mūsu aizstāvji jau saņēmuši pavēli," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstījis Haidajs.

"Rašisti gandrīz sagrāvuši Severodonecku, iznīcināta visa kritiskā infrastruktūra, nodarīti postījumi 90% pilsētas, 80% dzīvojamo ēku būs jānojauc, jo tās nav iespējams atjaunot," piebildis Haidajs.

Severodonecka ir lielākā pilsēta līdz šim Ukrainas kontrolētajā Luhanskas apgabala daļā, un Krievijas armija pilsētu apšauda ar artilēriju un bombardē jau vairākas nedēļas.

Pilsētas ieņemšana ļautu Krievijas karaspēkam virzīties dziļāk Donbasā.

ASV nosūtīs Ukrainai bruņojumu vēl par 450 miljoniem dolāru

ASV nosūtīs Ukrainai bruņojumu vēl par 450 miljoniem dolāru, ceturtdien paziņoja Baltais nams.

Jaunajā militārās palīdzības paketē būs četras augstas mobilitātes reaktīvās zalves iekārtas HIMARS, 36 000 artilērijas šāviņi, 18 transportlīdzekļi artilērijas iekārtu vilkšanai, 1200 granātmetēji, 2000 ložmetēji, 18 jūras un upju patruļkuģi, kā arī rezerves daļas.

Ukraiņu bērnu integrācijai Latvijā organizēs sešas vasaras nometnes

Atsaucoties AS "Latvenergo" iniciatīvai un izsludinātajam konkursam sadarbībā ar nodibinājumu "Fonds "Ziedot.lv"" ukraiņu bērnu vasaras nometnēm, ir izvēlēti seši nometņu rīkotāji, informēja "Latvenergo".

Nometnes notiks Cēsīs, Jelgavā, Rēzeknē un Rīgā. Nometnes palīdzēs 167 ukraiņu bēgļu bērniem iekļauties un sagatavoties dzīvei un skolai Latvijā. Pirmā nometne sāksies 4. jūlijā.

Maija nogalē "Latvenergo" sadarbībā ar "Ziedot.lv" izsludināja konkursu par 50 000 eiro nometņu nodrošinājumam Ukrainas bēgļu bērniem Latvijā, sadalot to starp vairākām biedrībām un nodibinājumiem. Atsaucās pārstāvji no visiem reģioniem.

"Latvenergo" informē, ka tiks atbalstīti projekti Cēsīs, Jelgavā, Rēzeknē un Rīgā. Kandidātus vērtēja pārstāvji no "Latvenergo", "Ziedot.lv", Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts izglītības satura centra.

Kā informēja "Ziedot.lv" komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne, fonda vadītāja Rūta Dimanta norāda, ka uzņēmums, kurš reaģē šeit un tagad uz aktualitātēm sabiedrībā, parāda īsto sociālo atbildības sajūtu. Viņa pateicās uzņēmumam, kuram rūp gan Latvijas iedzīvotāju labklājība, gan Ukrainas bēgļu ģimenes.

"Ukraiņu ģimenēm sākt dzīvi svešā vidē, bez draugiem, radiem un ierastajām lietām, ir liels izaicinājums.

Biedrība "Veselības un sociālais serviss - Artemīda" palīdzēs ukraiņu bērniem integrēties Latvijas kultūrvidē, mācot latviešu valodu, iepazīstinot ar Latvijas vēsturi un tradīcijām, mākslu un kultūru, kā arī dos iespēju ukraiņu pedagogiem mijiedarboties ar latviešu pedagogiem. Nometnē piedalīsies 30 bērni no desmit līdz 13 gadiem. Nometne notiks Rīgas reģionā.

Biedrība "Atbalsta centrs bērniem un jauniešiem ar ierobežotām iespējām "Smaids"" plāno veicināt harmoniskas personības attīstību un ukraiņu bērnu, jauniešu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Nometnē piedalīsies 20 bērni no desmit līdz 18 gadiem. Nometne norisināsies Rīgas reģionā.

Biedrība "Caritas" paredzējusi veicināt ukraiņu bērnu, kuri kara dēļ ieradušies Latvijā, integrāciju, caur kustību, aktivitātēm - mācoties latviešu valodu, vēsturi, kultūru, kulinārās vērtības. Nometnē piedalīsies 22 bērni no desmit līdz 18 gadiem. Nometnes norises vieta ir Zemgales reģions.

Biedrība "Latvijas Sarkanais Krusts" Latgales komiteja, veicinot izpratni par latviešu kultūru un mazinot valodas barjeras, nodrošinās daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras iepazīšanu, latviešu valodas apguvi un ukraiņu bērnu integrāciju Latvijā, saglabājot Latgales reģiona raksturīgākās vērtības un tradīcijas. Nometnē piedalīsies 25 bērni un jaunieši no desmit līdz 18 gadiem. Nometne norisināsies Latgales reģionā.

Biedrība "Latvijas Futbola federācija" ar spēlēm, rotaļām un izklaidēm ukraiņu bērniem vēstīs, kas ir Latvija, kāda ir Latvija. Nometnē jauniešiem tiks piedāvātas sporta aktivitātes, latviešu kultūras iepazīšana, sporta nodarbības, ekskursija un dažādas aktivitātes. Nometnē piedalīsies 40 bērni no desmit līdz 18 gadiem. Nometne norisināsies Rīgas reģionā.

Nodibinājums "Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Diakonijas centrs" plāno 30 bērnus un jauniešus vecumā no desmit līdz 17 gadiem vest ekskursijās, spēlēt spēles un aicinās veikt radošus uzdevumus. Bērni un jaunieši apgūs latviešu un ukraiņu valodu, vēsturi, kultūru un virtuves noslēpumus, kā arī dabas un inženierzinātņu tēmas. Nometne norisināsies Vidzemes reģionā.

Piesakoties "Latvenergo" konkursam, pretendentiem bija jānodrošina interesantas un aizraujošas vasaras dienas vai diennakts bērnu vasaras nometnes bērniem un jauniešiem no desmit līdz 18 gadu vecumam, ar minimālo norises ilgumu trīs dienas. Ukrainas bēgļu bērnu īpatsvaram nometnē jābūt ne mazākam kā 70% no kopējā skaita.

"Gribu palīdzēt bēgļiem": Ieilgstot karam Ukrainā, NVO nepieciešama palīdzība vairākos sektoros

Kopš kara Ukrainā sākuma vairāki desmiti nevaldības organizāciju (NVO) ir veikušas savu darbu praktiski bez valsts atbalsta, taču, karam ieilgstot un Ukrainas civiliedzīvotāju skaitam Latvijā pieaugot, nevaldības sektoram ir nepieciešama palīdzība darba koordinācijai, brīvprātīgo darba pilnveidošana un administratīvajiem izdevumiem, norāda NVO "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve Linda Jākobsone.

Viņa uzsver, ka no valsts puses ir nepieciešams atbalsts, piemēram, telpu īrē, kur glabāt saziedotās lietas un cilvēkiem pēc tām nākt, kā arī telpām, kur Ukrainas civiliedzīvotājiem pavadīt laiku kopā un iegūt papildu informāciju un atbalstu.

Īpaši labdarības jomā NVO darbs ir pieaudzis vairākkārtīgi, skaidro Jākobsone. Ņemot vērā to, ka arī Latvijas iedzīvotājiem rudenī visdrīzāk būs nepieciešama papildu palīdzība, ir nepieciešams nodrošināt šo organizāciju darbu ilgtermiņā.

Tāpat daudzas organizācijas veic arī plašu koordinācijas darbu, piemēram, kustība "Gribu palīdzēt bēgļiem" rīko koordinācijas tikšanās divas reizes nedēļā ar nevaldības sektoru un to viedokli pārstāv gan Operatīvās vadības centra sēdēs, gan valdības sēdēs, gan Saeimas komisiju sēdēs.

"Šo darbu nevar nodrošināt tikai ar brīvprātīgo spēkiem un uzņēmēju ziedojumiem. Tāpat NVO veic dažādus uzdevumus, kas nav NVO raksturīgas, taču kuri bija nepieciešami ātrai reakcijai, piemēram, dažādu koordinācijas mājaslapu uzturēšana," pauž NVO pārstāve.

Tāpēc NVO aicina piešķirt papildu finansēju īpaši brīvprātīgo darba pilnveidošanai, atbalsta koordinācijai un administratīvajiem izdevumiem. Papildus tam, protams, būtu jādomā arī par kopienas veidošanas pasākumiem un atbalstam šajā jomā, noorāda Jākobsone.

Viņa arī vērš uzmanību, ka papildu finansējums NVO, kuras palīdz Ukrainas civiliedzīvotājiem, atbalsta pakalpojumu sniegšanai un brīvprātīgo darba koordinācijai vienlaikus arī stiprinās sabiedrības noturību krīzes situācijās un sociālā atbalsta sniegšanā.

Strādājošo ukraiņu bēgļu bērniem Olaines novadā nodrošina 246 eiro finansējumu aukles pakalpojumiem

Strādājošo ukraiņu bēgļu bērniem Olaines novada pašvaldība nodrošina 246,56 eiro finansējumu aukles pakalpojumiem, liecina novada domes lēmums.

Ar domes lēmumu noteiks pašvaldības atbalsts Olaines novadā reģistrētiem nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem vecumā no pusotra līdz četriem gadiem, kuri saņem pakalpojumus pie privātā bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja. Atbalsts ir vienāds ar Olaines novada domes apstiprinātām viena izglītojamā vecumā no pusotra gada līdz četriem gadiem, kas izmanto licencētas aukles pakalpojumus 2022. gadā, vidējām izmaksām mēnesī 246,56 eiro.

Pašvaldības atbalstu piešķir, ja bērns no Ukrainas ir reģistrēts Olaines novadā, bet privātais bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts Izglītības kvalitātes valsts dienesta Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā, tai skaitā, ja pakalpojuma sniedzējs ir Ukrainas civiliedzīvotājs. Tāpat atbalstu var saņemt, ja bērna vecāks, Ukrainas civiliedzīvotājs, ir sācis darba tiesiskās attiecības un ir noslēgts līgums par bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanu starp bērna vecāku un uzraudzības pakalpojuma sniedzēju.

Plānots, ka šādu atbalstu bērni varēs saņemt ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. augustam. Taču Olaines novada pašvaldības komisijai pirmsskolas izglītības vietu un atbalsta piešķiršanai ir tiesības pagarināt pašvaldības atbalsta termiņu atbilstoši valstī pieņemtajiem lēmumiem.

ES piekrīt piešķirt Ukrainai un Moldovai kandidātvalsts statusu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi ceturtdien vienojušies par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, tādējādi izrādot solidaritāti ukraiņiem to cīņā pret Krievijas agresiju, paziņojis Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.

"Vēsturisks brīdis. Šodiena iezīmē izšķirošu soli jūsu ceļā uz ES," Briselē notiekošā bloka samita laikā tviterī ierakstījis Mišels. "Mūsu nākotne ir kopīga."

Tomēr pirms nākamā soļa - iestāšanās sarunu uzsākšanas - abām kandidātvalstīm ir jāizpilda vairāki uzdevumi, tostarp jānostiprina likuma vara un jāmazina korupcija.

Oficiālu lūgumu uzņemt to ES Kijiva izteica tikai dažas dienas pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

Ukrainas piemēram nekavējoties sekoja Moldova un Gruzija, kuru teritoriju arī daļēji okupējusi Krievija.

Lai gan ES dalībvalstu līderi piekrituši piedāvāt Gruzijai "eiropeisku perspektīvu", viņi norādījuši, ka Tbilisi vēl veicamas nopietnas reformas, pirms tā varēs kļūt par kandidātvalsti.

Ukrainā ieradušies pirmie "HIMARS"

Ukrainā no ASV ieradušās pirmās reaktīvās zalves iekārtas "HIMARS", ceturtdien mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs.

""HIMARS" ieradušies Ukrainā. Paldies manam amerikāņu draugam un kolēģim Pentagona vadītājam Loidam Ostinam III par šiem varenajiem instrumentiem," raksta Reznikovs.

Viņš piebildis, ka krievu iebrucējiem šī vasara būs karsta, bet dažiem tā būs pēdējā vasara.

Džonsons: Tuvākajos mēnešos palēlināsies okupantu virzīšanās uz priekšu Ukrainā

Tuvākajos mēnešos palēlināsies Krievijas armijas virzīšanās uz priekšu Ukrainā, jo okupanti izsmeļ savus resursus, uzskata Lielbritānijas militārais izlūkdienests. To intervijā vairākiem Eiropas laikrakstiem sacīja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Izteikumos, kurus trešdien publicēja Vācijas laikraksts "Sueddeutsche Zeitung", Džonsons sacīja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina karaspēks virzās uz priekšu Donbasā, radot postījumus, bet zaudējot daudz karavīru un ieroču.

"Tad mums vajadzēs palīdzēt ukraiņiem mainīt šo dinamiku uz pretējo. Es uz to aicināšu G7 samitā," kas nedēļas nogalē notiks Vācijā, sacīja britu premjers.

"Kad ukraiņi spēs sākt pretuzbrukumu, tas ir jāatbalsta ar [militāro] aprīkojumu, ko viņi prasa no mums."

Atbildot uz jautājumu, kā izskatīsies Ukrainas uzvara vai Putina sakāve, Džonsons sacīja: "Tad mēs vismaz atjaunosim status quo, kāds bija pirms 24 .februāra, un Krievijas spēki tiks izsisti no rajoniem, kuros tie iebruka."

Džonsons sniedza šo interviju arī Francijas laikrakstam "Le Monde", kā arī Itālijas un Spānijas laikrakstiem.