Pabriks: Principiālu lēmumu par jauna poligona būvēšanu Latvijā pieņems šī valdība

Runājot par to, kad Aizsardzības ministrija varētu iet uz valdību ar finanšu līdzekļu pieprasījumu šim mērķim, ministrs akcentēja, ka valdība par šo ieceri ir informēta un patlaban norit darbs pie dokumentācijas sagatavošanas, jo poligona izbūve skar konkrētu teritoriju, īpašumus un plānošanu, tomēr tas notiks iespējami tuvākajā laikā.

Pabriks norādīja, ka darbu pie šī jautājuma turpinās arī jaunā valdība, jo poligona izveide kā uzņemošajai nācijai varētu prasīt vairāk nekā gadu.

Jautāts, kādas ir aptuvenās aplēses, cik šāda poligona būvniecība varētu izmaksāt, aizsardzības ministrs skaidroja, ka pagaidām viņa rīcībā nav konkrētas summas, jo izmaksas veido, piemēram, īpašumu pārņemšana un infrastruktūras izmaksas.

"Man patlaban tādu ciparu nav, jo tas nav viena gada budžeta jautājums, bet vairāku gadu. Mēs arī nezinām, kāda būs inflācijas ietekme, tāpēc tik precīzu atbildi es pagaidām vēl nevaru sniegt," sacīja aizsardzības ministrs.

Runājot par to, vai kaujas spēju palielināšana līdz brigādes lielumam ir saistīta ar Latvijas spējām pēc iespējas ātrāk izveidot nepieciešamo infrastruktūru, Pabriks uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā NATO būs jāiztiek arī bez infrastruktūras.

Viņš atgādināja, ka pēc 2014.gada, kad Latvijā ieradās Kanādas un citu sabiedroto vienības, daudzi no viņiem turpināja dzīvot teltīs, līdz ar to "kritiskos apstākļos nav vajadzīgas kazarmas, lai karotu". Aizsardzības ministrs norādīja, ka Latvija redz šo klātbūtni kā ilglaicīgu un pastāvīgu, tāpēc pie tā ir jāstrādā, bet kaujas spēju paplašināšana jau notiek tagad.

"Ja jautājums ir par to, kad pēdējās kazarmas, noliktavas tiks uzbūvētas, jāsaka, ka tas, protams, prasīs laiku, bet tas nenozīmē, ka mēs jau neesam izvirzījuši nākamos plānus. Varu teikt, ka darbs pie NATO Madrides samita ir noslēdzies, bet jau tagad - samita dienās - mēs strādājam pie nākamo plānu un uzdevumu izpildes," sacīja Pabriks.

LETA jau rakstīja, ka Pabriks un Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda atbilstoši NATO samitā Madridē pieņemtajiem lēmumiem parakstījuši deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību, palielinot to līdz brigādes līmenim.

Saskaņā ar deklarāciju Kanāda apņemas turpināt vadīt NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu, kā arī sadarboties ar NATO dalībvalstīm nepieciešamās infrastruktūras līdzfinansēšanā, lai nodrošinātu alianses atturēšanas un aizsardzības spēju tālāku stiprināšanu.

Pēc samita Latvija kopā ar sabiedrotajiem sāks plānošanas procesu, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu pilnvērtīgu daudznacionālo brigādi.

LETA jau rakstīja, ka NATO samitā ir panākta vienošanās par kaujas grupu palielināšanu līdz brigādes līmenim.