/nginx/o/2022/07/04/14671610t1h8b7d.jpg)
Krievijas prezidents un kara noziedznieks Vladimirs Putins saprot, ka, Krievijas sāktajam karam pret Ukrainu noslēdzoties, viņam būs jāvienojas ar Kijivu, kas viņam būtu pazemojoši. Šī iemesla dēļ Kremļa saimnieks mēģinās izprovocēt NATO, Ukrainas medijam UATV pauda ukraiņu militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Olehs Ždanovs.
"Putins vēlas sevi leģitimizēt, atgriežoties Olimpa virsotnē. Kā to izdarīt? Ir jāprovocē NATO. Ir jāpaaugstina kara apmērs līdz pasaules karam. Kā to izdarīt? Tikai caur NATO iesaistīšanos karā," saka atvaļinātais pulkvedis.
"Lietuva ir viena no NATO dalībvalstīm. Tātad, ja Krievijai visu šo militāro, politisko un ekonomisko draudu rezultātā izdosies izprovocēt NATO uz pirmo šāvienu, tad Putins pacels šī kara līmeni līdz pasaules karam.
Viņš pasludinātu aliansi par visagresīvāko bloku uz planētas, visās organizācijās bazūnētu, ka Krievijai ir uzbrukts, un pēc tam nekavējoties piedāvātu sarunu procesu, lai atrisinātu šo krīzes situāciju," sacīja Ždanovs.
Un tad, pēc eksperta domām, Putina sarunas būtu "sasniegušas pasaules Olimpu".
"Sarunās vairs neiesaistītos ne Kijiva, ne mūsu prezidents [Volodimirs Zelenskis]. Tie būtu pasaules līderi. To Putins cenšas panākt. Tāpēc viņš vēlas NATO valsti.
Viņš nekādā gadījumā neies uz karu ar NATO, jo viņš saprot, ka spēki nav līdzvērtīgi. Un šajā kontekstā, manuprāt, maz ticams, ka Krievija veiks pirmo šāvienu uz NATO.
Bet viņš [Putins] provocēs NATO, lai sevi paceltu pasaules līmenī," uzskata Ždanovs.
30. jūnijā tika ziņots, ka dažu dienu laikā tranzīts uz Kaļiņingradas apgabalu caur Lietuvu varētu atgriezties ierastajā režīmā, jo Eiropas Savienības (ES) amatpersonas meklē kompromisu ar Viļņu, lai mazinātu saspīlējumu attiecībās ar Maskavu, ziņu aģentūrai "Reuters" atklājuši divi avoti, kas vēlējās palikt anonīmi.
ES amatpersonas veic sarunas par sankciju režīma izņēmuma statusa piešķiršanu Kaļiņingradas apgabalam. Vienošanos varētu panākt jau jūlija sākumā, ja Lietuva atkāptos no saviem iebildumiem, informējuši anonīmie avoti.
Lai gan Rietumvalstis ir solījušas atbalstīt Ukrainu, kuras teritorijā iebrukusi Krievija, pozīciju atkārtoti apliecinot arī šonedēļ notikušajos G7 un NATO samitos, Eiropai ir grūtības gan ievērot stingrās sankcijas, gan izvairīties no attiecību saasinājuma ar Krieviju.
Tādēļ Eiropas ierēdņi ar Vācijas atbalstu meklē kompromisu, lai atrisinātu vienu no daudziem konfliktiem ar Maskavu, sacījis viens no "Reuters" avotiem.
Ja ierastais Krievijas preču maršruts uz Kaļiņingradas apgabalu caur Baltkrieviju un Lietuvu netiks atjaunots, Viļņa bažījas, ka Maskava varētu izmantot militāru spēku, lai izveidotu sauszemes koridoru starp savām teritorijām, viņš piebildis.
Vācija, kuras karavīri atrodas Lietuvā, vēlas izvairīties no tiešas konfrontācijas ar Krieviju, turklāt Eiropas lielākā ekonomika ir atkarīga no Krievijas gāzes importa un nevēlas pieļaut gāzes piegāžu pārrāvumu, ja strīds par tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu saasinātos.
Putinam "ir vairāk sviru nekā mums. Mūsu interesēs ir atrast kompromisu", "Reuters" atzinis viens no sarunām pietuvinātajiem avotiem, kurš piebildis, ka to rezultāts varētu arī nebūt godīgs.
Lietuvas Ārlietu ministrijā norādīja, ka turpinās konsultācijas ar Eiropas Komisiju par sankciju piemērošanu, tomēr uzsvēra, ka nekādām izmaiņām nevajadzētu īpaši izcelt Lietuvu, jo "sankcijas ir jāievieš, un neviens pieņemtais lēmums nedrīkst mazināt ES sankciju politikas uzticamību un efektivitāti".
Kā stāstījuši avoti, viens no kompromisiem pieļautu ES sankciju neattiecināšanu uz kravu plūsmu starp Krieviju un Kaļiņingradas apgabalu, jo tā nav ierasta starptautiska tirdzniecība. Šādu izņēmumu varētu attiecināt uz precēm, kas tiek izmantotas Kaļiņingradā un netiek eksportētās tālāk. Tas gan nozīmētu, ka Lietuvai, kurai būtu jānosaka preču galamērķis, pieaugtu konflikta ar Krieviju riski.
Otrs kompromisa risinājums varētu būt pamatots ar humāniem apsvērumiem, jo starp Lietuvu, Poliju un Baltijas jūru esošajam anklāvam nav citu sauszemes ceļu, izņemot caur ES teritoriju.
Lietuva, kas ir viena no asākajiem Krievijas kritiķiem ES, atturīgi vērtē jebkādu iespējamo piekāpšanos Krievijai, tādēļ oponē Briseles un Berlīnes amatpersonām, kas vēlas nogludināt attiecības ar Maskavu.
Jūnija vidū stājās spēkā ES sankcijas Krievijas dzelzs, tērauda un melno metālu pārvadājumiem caur ES. 10.jūlijā tam pievienosies cements un alkohols, augustā - ogles un decembrī naftas produkti. Kad spēkā būs visas sankcijas, tām pakļauta būs apmēram puse no Krievijas kravām uz Kaļiņingradas apgabalu.
Pasažieru un pārtikas pārvadājumi nav traucēti, kā arī bez ierobežojumiem turpinās gaisa un jūras satiksme uz Kaļiņingradas apgabalu.
Krievija ir draudējusi ar atbildes pasākumiem Lietuvai, bet līdz šim tie nav konkretizēti.
Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs šonedēļ Krievijas medijiem sacīja, ka "ir daudz iespēju, no kurām liela daļa ir ekonomiska rakstura un var piegriezt skābekli mūsu kaimiņiem Baltijā, kas rīkojas naidīgi".
