T, 17.08.2022.

Kā Džonsona demisija varētu ietekmēt karu Ukrainā un NATO darbību? Skaidro politologs

LETA
Kā Džonsona demisija varētu ietekmēt karu Ukrainā un NATO darbību? Skaidro politologs
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: EPA/Scanpix

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona demisija nenesīs fundamentālas izmaiņas Latvijas attiecībās ar Eiropas Savienību (ES) un NATO, taču noteikti iestāsies nenoteiktības periods, kas var turpināties līdz laikam, kad vairāk nekā 100 000 Konservatīvās partijas biedru izvēlēsies nākamo partijas līderi, kuru piedāvās kā premjeru, prognozēja politologs Kārlis Daukšts.

LETA jau rakstīja, ka Lielbritānijas premjerministrs ceturtdien paziņojis par savu atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera amata, kas nozīmē arī premjerministra amata zaudēšanu. Taču 58 gadus vecais Džonsons turpinās pildīt premjera pienākumus, kamēr netiks ievēlēts jaunais toriju līderis.

Pēc Daukšta paustā, lai gan Džonsons ir paziņojis, ka pildīs premjerministra amata pienākumus līdz rudenim, daudzi viņa partijas biedri iebilst pret viņa palikšanu premjera amatā.

Politologs atzīmēja, ka nenoteiktības periods zināmā mērā var skart ne tikai ES un NATO darbību Baltijas reģionā, bet arī Ukrainā, jo Džonsonam bija liela autoritāte ukraiņu elitē. Daukšts uzsvēra, ka Lielbritānijas premjerministra demisija var ietekmēt 2,5 miljardu eiro palīdzības sniegšanu Ukrainai.

Iespējams, Džonsona atkāpšanās no Konservatīvās partijas līdera amata varētu arī apturēt Lielbritānijas solītās palīdzības plūsmu.

Daukšts uzsvēra, ka nenoteiktības periods Rietumvalstu palīdzības organizācijas un struktūras ziņā nav nekas labs agresīva kara apstākļos arī pašai Ukrainai. Tāpat nenoteiktība nav labākais periods arī NATO darbības kontekstā.

"Lielbritānijā tā būs sarežģīta iekšpolitiska cīņa. Priekšā gaidāma ļoti gara procedūra, turklāt procedūra ir tāda, ka vispirms ir jāizveido saraksts, no kura jāatstāj divi pretendenti, par kuriem galu galā notiks arī balsošana. Tāpēc priekšā vēl ir ilgs un garš politiskais process, kuram var būt lielākas sekas visā pasaules politikā," sacīja politologs.

Jautāts, kādi varētu būt svarīgākie iemesli, kas lika Lielbritānijas premjerministram pieņemt lēmumu par demisiju, Daukšts norādīja, ka jāņem vērā britu demokrātijas īpatnības, kuras nepieļauj augstāko amatpersonu vaļību vai ekstravagantu rīcību. Politologa ieskatā, lielā mērā tas bija tēla jautājums.

"Viņam traucēja kļūt par nācijas absolūtu līderi ne tikai viņa politiskā rīcība un lēmumi, bet arī politiskā uzvedība," sacīja Daukšts.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu