Pk, 9.12.2022.

Latvijā vetārsts neapskatīja. Zināmas jaunas detaļas par Liepājā manīto un Somijā bojā gājušo valzirgu

Latvijā vetārsts neapskatīja. Zināmas jaunas detaļas par Liepājā manīto un Somijā bojā gājušo valzirgu
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Valzirgs Slīteres Nacionālajā parkā.
Valzirgs Slīteres Nacionālajā parkā. Foto: Slīteres Nacionālais parks/Vilnis Skuja/Facebook

Valzirgu mātīte, kas jūlija sākumā manīta Liepājā un Slīteres Nacionālā parka pludmalē, ir mirusi, vēsta Somijas medijs "Helsingin Sanomat". "Apollo.lv" sazinājās ar Dabas aizsardzības pārvaldes zīdītāju ekspertu Valdi Pilātu, kurš norāda, ka Latvijā dzīvnieku vetārsti nav apskatījuši un ievainotu dzīvnieku apskate būtu jāorganizē pašvaldībai. 

Dzīvnieks, kas vispirms tika pamanīts Liepājā, bet vēlāk redzēts arī Slīteres Nacionālā parka pludmalē, tālāk ceļu bija mērojis uz Somiju, kur aculiecinieki viņu bija pamanījuši gulšņājam kādas Kotkas pilsētas vasarnīcas pagalmā.

Tika pieņemts lēmums dzīvnieku nogādāt uz savvaļas dzīvnieku ārstēšanas iestādi, taču ceļā uz turieni valzirga dzīvība izdzisa. Kā norāda Korkeasaari zoodārzs, dzīvnieks bija par daudz novārdzis, un pēdējo dienu pārdzīvojumi viņam bijuši par daudz smagi. Zoodārzs pateicas visiem iesaistītajiem par palīdzību dzīvnieka glābšanā.

Valzirgu nacionālā parka piekrastē apskatīja Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki. Pārvaldes vecākais eksperts, zoologs Vilnis Skuja pamanīja ievainojumu un konstatēja, ka dzīvniekam nav pietiekami biezs tauku slānis, taču valzirgam neesot bijusi nepieciešama palīdzība.

DAP zīdītāju eksperts Valdis Pilāts uzsver, ka šis bija pirmais gadījums, kad Latvijas krastos sastopams tik neparasts jūras dzīvnieks. 

"Vetārsts viņu nav apsekojis. Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieks viņu ievēroja fotografējot un pamanīja, ka ir neliela brūce uz muguras. 

Jūras dzīvniekiem mēdz būt dažādas brūces, kolēģis novēroja, ka asinis no brūces ārā nelija. Viņš nav vetārsts un nevar pateikt, vai tā ir bijusi nopietna brūce. Latvijā neviens nav mēģinājis, tā sakot, iejaukties dzīvnieka dzīvē. Vispirms valzirgs redzēts Norvēģijas piekrastē, tālāk Dānijas piekrastē, Zviedrijas, Vācijas, Polijas un Latvijas piekrastē, līdz nonāca Somijas piekrastē," stāsta DAP zīdītāju eksperts Valdis Pilāts.

Eksperts norāda, ka vēsturē ir fiksēti arī garāki maršruti, ko šie dzīvnieki mērojuši. Latvijā nav pieņemts, ka šādus dzīvniekus apskata vetārsti.

"Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par ievainotiem, slimiem dzīvniekiem atbildīgas ir vietējās pašvaldības. Pēc būtības pašvaldībai būtu jāorganizē šādu dzīvnieku apskate," skaidro Pilāts.

Valzirgu dabīgā vide ir auksti un ledaini ūdeņi. Līdz ar to Baltijas jūra valzirgam nav piemērota, jo šeit nav atrodama ierastā ēdienkarte - lielās gliemenes, garneles, krabji, mīkstie koraļļi, jūras gurķi un citas ziemeļu jūrām raksturīgās radības.

Valzirgs zem ledaina ūdens neieelpojot var uzturēties līdz pusstundai. Tādēļ viņa zemādas tauku slānis var sasniegt pat 15 centimetrus. Un rodas priekšstats, ka dzīvnieka masa padara to lēnīgu. Tomēr tas ir ātrs mednieks. Savukārt dzīvnieka ilkņi var sasniegt pat metra garumu. Tie lieti noder brīžos, kad jāizcērt āliņģis, nepieciešams izkāpt ledainā krastā vai cīņas laikā.

Daudzas tautas ir medījušas valzirgus, izmantojot to gaļu, taukus un ādu sadzīvē. Pēdējās desmitgadēs populācijas līdzsvaru izjauca profesionālie mednieki, kuri apdraudēja Atlantijas okeāna ziemeļos mītošo valzirgu populāciju un tuvināja tos izmiršanas robežai. Šis dzīvnieks joprojām tiek atzīts par apdraudētu. Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka valzirgs lēni vairojas un dzīvo teritorijās, kuras tiek piesārņotas ar naftu un ķīmiskiem atkritumiem.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu