/nginx/o/2022/08/26/14791002t1h9ac7.jpg)
Pēc Vācijas ārlietu ministres Annalēnas Bērbokas teiktā noprotams, ka Berlīne būtu gatava kompromisam jautājumā par tūristu vīzu izsniegšanas ierobežošanu Krievijas pilsoņiem, dažām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm pieprasot blokam pieņem vienotu un stingru nostāju.
Kopīgajā preses konferencē ar Dānijas kolēģi Jepi Kofodu Bērboka norādīja, ka Vācijas kanclera birojs un Ārlietu ministrija esot vienisprātis - lēmuma pieņemšanā jābūt iesaistītai visai Eiropai.
Līdz šim ES dalībvalstīm nav izdevies vienoties par vīzu izsniegšanas ierobežojumiem Krievijas pilsoņiem, tādējādi reaģējot uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.
Dažas dalībvalstis - Igaunija, Latvija, Lietuva un Čehija - jau pārtraukušas tūrisma vīzu izsniegšanu krieviem.
Citas, tajā skaitā Polija un Somija, arī pieprasa vīzu izsniegšanas aizliegumu.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs līdz šim noraidījis vispārēju vīzu izsniegšanas aizliegumu, apgalvojot, ka tas apgrūtināšot pret diktatora Vladimira Putina režīmu noskaņoto krievu bēgšanu no Krievijas.
Šolcs šo nostāju pauda arī ceturtdien, tiekoties ar pilsoņiem Magdeburgā.
"Šis ir Putina karš. Tas nav krievu [karš]," apgalvoja sociāldemokrātu (SPD) līderis. "Nedrīkst izdarīt vispārināmus."
Tomēr viņš piebilda, ka izprotot arī Krievijas kaimiņvalstu nostāju.
Tikmēr Bērboka, kas pārstāv zaļos, piektdien apgalvoja, ka Šolcs nekad neesot pilnībā noraidījis ideju par vīzu izsniegšanas ierobežojumiem Krievijas pilsoņiem.
Viņa piebilda, ka priekšstats, kādu rada intervijas, vienmēr neatspoguļo politiķa patiesās nostājas nianses.
