Vietējos iedzīvotājus un vides ekspertus satrauc, ka Rāznas ezerā manītas beigtas zivis. Veicot reidus, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) secināja, ka zušu un ķīšu bojāeju Rāznas ezerā visdrīzāk veicina skābekļa trūkums, vēsta "ReTV".
Rāznas ezerā manītas mirušas zivis. Iedzīvotājus un vides ekspertus satrauc situācija
Beigti zuši un ķīši Rāznas ezera krastos un niedrēs vietējos iedzīvotājos radījuši būtisku satraukumu. Uz pārbaudi ieradusies Dabas aizsardzības pārvalde, apsekojot gan krastu, gan ezeru.
Eksperti pēc mērījumiem secināja, ka loģiskākais iemesls tik straujai zivju slāpšanai ir zema skābekļa koncentrācija.
Savukārt tās pamatā ir ūdens ziedēšana, dažādi pūšanas procesi, gan arī nesenā svelme. Dainis Tučs: "Visu augusta mēnesi bija karstais laiks un vēja praktiski vispār nebija. Ūdens nemaisījās. Re kā uzskatāmi vidējā slānī skābekļa daudzums jau krītas. Šīs dienas bija vējš, viļņi, saviļņojās."
Taču zinātniskais institūts BIOR pieļauj, ka iemesli var būt pavisam citi. "Ļoti negribētos ticēt, ka Rāznā ir tieši skābekļa problēmas, jo tas ir liels ezers.
Pilnīgi noteikti pirmās mirtu skābekļa jutīgākās sugas, tie droši vien būtu kaut kādi zandarti, bet ne zuši.
Jāpaskatās, vai nav kaut kādas toksiskās ieplūdes bijušas, jo diezgan bieži ir tā, ka ir kaut kādas piesārņojošās vielas nonākušas ūdenī. Tad skābekļa patēriņš pieaug un zivis mirst. Tas ir diezgan regulāri," vēsta zinātniskā institūta vadošā pētniece Ruta Medne.
Laboratorijā pašlaik notiek zivju izmeklējumi - tiks pārbaudīta, piemēram, parazītu vai piesārņojošu vielu klātbūtne, elektrības ietekme un vairāki citi faktori.