/nginx/o/2022/10/04/14876002t1h297d.jpg)
Zinātnieki atklājuši jaunus pierādījumus tam, ka vecāku veselība, dzīvesveids un pat vides apstākļi varētu ietekmēt viņu pēcnācēju veselību un attīstību pat trīs paaudzēs, nodēvējot šo fenomenu par transpaaudžu epiģenētisko mantojumu, raksta portāls "Science Alert".
Lai gan pati ietekme zinātniekiem ir skaidri redzama, tas, kā tieši tas notiek, vēl ir neatbildēts jautājums.
Jauns pētījums, kurā izmantoti tārpi, parāda, ka epiģenētiskā modifikācija, iespējams, tiek nodota trīs paaudzēs ar spermas palīdzību, ietekmējot gēnu aktivitāti un attīstību.
Lai gan pierādījumi pētījumos ar cilvēkiem par šo patlaban ir niecīgi, tārpu izpēte zinātniekiem sniegusi norādes.
"Šie rezultāti norāda uz cēloņsakarību starp spermas pārnēsātāja histonu [olbaltumvielas, kas hromosomās veido kompleksu ar DNS] atzīmēm un gēnu izpausmi un attīstību pēcnācējos un pēcpēcnācējos," komentējusi Kalifornijas Universitātes Santakrūzā bioloģe Sūzana Stroma.
Epiģenētiskās izmaiņas ir DNS pievienoti molekulāri ornamenti, kas var ieņemt vairākas formas un noteikt, kad un kā tiek ievēroti ģenētiskie norādījumi.
Tiek uzskatīts, ka lielākā daļa šo epiģenētisko modifikāciju tiek izdzēstas un "atiestatītas" pēc apaugļošanas, tādējādi dzimumšūnas tiek pārprogrammētas, lai nodrošinātu normālu attīstību. Taču pētījumi ar dzīvniekiem, tostarp daudzi ar zīdītājiem, liecina, ka dažas epiģenētiskās izmaiņas var arī izvairīties no pārprogrammēšanas un tikt pārnestas no paaudzes paaudzē.
Jaunākais pētījums izmantoja tārpus kā paraugorganismus, lai noskaidrotu, vai to embrijos epiģenētiskās zīmes saglabājas vai tiek pārrakstītas un vai, ja tās saglabājas, šādas zīmes ietekmē gēnu izpausmi pēcnācējos.
Tomēr jāpatur prātā, ka šis pētījums tika veikts ar tārpiem, par kuriem jau iepriekš veikti pētījumi ir atklājuši, ka viņi epiģenētiskās pārmaiņas var nodot 14 paaudzēs.
Ir veikts arī neliels skaits citu pētījumu ar cilvēkiem, kuros atrasti pierādījumi, ka vecvecāku ēšanas paradumi var ietekmēt viņu bērnu pēcnācēju veselību divās paaudzēs.
Citi pētījumi ir atklājuši saikni starp mātes veselību, tostarp smēķēšanas paradumiem un bērnības astmu, un ietekmi uz DNS ķīmiskajām izmaiņām, kas ietekmē personas veselību turpmākajā dzīvē. Citos pētījumos novērots, ka notikumi cilvēka agrā bērnībā arī var ietekmēt viņa veselību.
