Viņsaulē aizsaukts valodnieks, terminologs un tulkotājs Aldis Lauzis

LETA
Viņsaulē aizsaukts valodnieks, terminologs un tulkotājs Aldis Lauzis
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Valodnieks, terminologs un tulkotājs Aldis Lauzis (1939-2022).
Valodnieks, terminologs un tulkotājs Aldis Lauzis (1939-2022). Foto: Ieva Lūka/LETA

Otrdien, 18. oktobrī mūžībā devies valodnieks, terminologs un tulkotājs Aldis Lauzis, pavēstīja Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopa.

Viņa devums latviešu valodas sintakses attīstībā, terminoloģijā un tulkojumjomā ir neatsverams. Lauža valodiskā izjūta, mīlestība pret latviešu valodu un tās kopšanu bija apbrīnojama un kalpoja par paraugu valodniekiem un jebkuram latviešu valodas lietotājam.

Viņa devums latviešu valodas terminoloģijā un valodas kopšanā atrodas ārpus konkurences, uzsver RLB Latviešu valodas attīstības kopa.

Lauzis dzimis 1939. gada 11. jūlijā Valkas apriņķa Trapenes pagastā. 1962. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras specialitāti. Viņš bijis žurnāla "Zinātne un Tehnika" redaktors (1962-1968), izdevniecības "Zinātne" populārzinātniskās literatūras redakcijas vadītājs, galvenā redaktora vietnieks (1978-1993), žurnāla "Atklājums" redaktors, Galvenās enciklopēdiju redakcijas speciālredaktors terminoloģijā (1978-1987), redaktors AS "SWH informatīvās sistēmas" (1993-1996).

Kopš 1975. gada Lauzis bijis arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas plēnuma loceklis, kopš 1992. gada Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas loceklis. Kopš 2005. gada viņš strādājis kā Standartizācijas tehniskās komisijas eksperts, bijis Žurnālistu savienības un LZA Valodas un literatūras institūta kopizdevuma "Konsultants: palīglīdzeklis valodas praksē" redakcijas kolēģijas loceklis, sabiedriskā kārta organizējis un vadījis Latvijas izdevniecību redaktoru kursus, Žurnālistu savienības Valodas kultūras sekciju.

Lauža raksti par terminoloģijas un valodas kopšanas jautājumiem publicēti daudzos preses izdevumos un valodnieku rakstu krājumos.

Jau no 2000. gadu sākuma Lauzis bija arī RLB Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās sabiedriskās akcijas "Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens" žūrijas komisijā.

Viņa tulkotajā Hansa Seljes darbā "Mana mūža stress" (1983), kura izdošana PSRS bija nevēlama un tika kavēta, ir rindas: "Nebūvēt daudz mazu savrupu ēku [..], ja ir iespēja uzcelt vienu lielu katedrāli".

"Pateicība Lauzim par viņa neatsveramo ieguldījumu latviešu valodas un valodniecības attīstībā, kas ir lielā katedrāle, ko viņš uzcēlis mums visiem! Vēlam Dieva mieru mūsu valodas sargam un kopējam. Piederīgiem un tuviniekiem - vissirsnīgākā līdzjūtība," atvadu vārdos pauž RLB Latviešu valodas attīstības kopa.

Lauža izvadīšana notiks 25. oktobrī plkst. 10 no Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas katoļu baznīcas, savukārt apbedīšana - plkst. 15 Gaujienas kapos.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu