Bibliotēkas apkures sezonā aktīvi sniedz palīdzību Latvijas iedzīvotājiem

LETA
Bibliotēkas apkures sezonā aktīvi sniedz palīdzību Latvijas iedzīvotājiem
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Grāmatas. Ilustratīvs attēls.
Grāmatas. Ilustratīvs attēls. Foto: Pixabay

Pašvaldību bibliotēkas aktīvi iesaistījušās palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem pieteikumu sagatavošanā valsts atbalstam apkures sezonā, informēja Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) pārstāve Ilma Elsberga.

Elsberga norādīja, ka, lai saņemtu valsts noteikto kompensāciju, iedzīvotājiem jāvēršas vietējā pašvaldībā, iesniedzot pieteikumu klātienē vai arī veicot e-pakalpojumu, un šajā procesā palīdzību sniedz bibliotēkas.

Elsberga atzīmēja, ka uzdevums iesaistīties iedzīvotāju pieteikumu pieņemšanā bibliotēkām deleģēts no vietējās pašvaldības, ņemot vērā bibliotekāru daudzpusīgās digitālās prasmes, kas apgūtas un pilnveidotas gadu gaitā - gan visaptverošā, KISC administrētā publisko bibliotēku attīstības projektā "Trešais Tēva dēls", gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotās programmas "Dari digitāli" digitālo aģentu un digitālo līderu mācību programmās, gan dažādos citos mācību kursos un projektos.

Līdz ar to arī pašas bibliotēkas iesaistās energoresursu atbalsta pieteikumu izpildes procesos un meklē risinājumus kā iedzīvotāju konsultēšanai, tā arī pašu pieteikumu pieņemšanai, noskaidrojot katram konkrētajam apmeklētājam atbilstošo pabalsta veidu. Elsberga uzsvēra, ka pats galvenais, lai ikviens apmeklētājs saņemtu nepieciešamo informāciju par iespējām pieteikties pabalstam un nepieciešamības gadījumā - arī palīdzību pieteikuma iesniegšanas procesā.

Kā atzīst Iršu pagasta bibliotēkas vadītāja Dace Grele, laukos cilvēki ir kautrīgi un nav raduši saņemt palīdzību naudas izteiksmē. Viņa atzina, ka izmanto nelielas kopienas priekšrocību un iedzīvotājus uzrunā klātienē un telefoniski, iedrošinot, informējot par iespējām saņemt energoresursu pabalstu.

"Galvenais, lai uzrunātais atnāk uz bibliotēku! Sadarbībā ar klientu - soli pa solim tiek ievadīti nepieciešamie dati, izdrukāts iesniegums un klients to paraksta. Iedzīvotāji izmanto dažādas apkures iespējas, līdz ar to datu ievadīšanas laiks ir atšķirīgs, dažreiz ilgs un gana piņķerīgs.

Ar klientiem saskaņoju ierašanās laiku. Rindas kārtība atvieglo iesniegumu pieņemšanu un palīdz plānot bibliotēkas darbu," pauda Iršu pagasta bibliotēkas vadītāja.

KISC pārstāve atzīmēja, ka, aptaujājot bibliotēku vadītājus, uzzināts, ka Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā, Latgales Centrālajā bibliotēkā, Ventspils bibliotēkā, Balvu Centrālajā bibliotēkā, Ludzas, Madonas, Varakļānu novadu bibliotēkās un arī citviet atsevišķi bibliotēku darbinieki ir piedalījušies uzņēmuma "ZZ Dats" organizētajās mācībās par Energoresursu moduļa lietošanu pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammā "SOPA" un ir arī saņēmuši piekļuvi "SOPA" platformai, lai varētu pieņemt iesniegumus no tiem iedzīvotājiem, kuriem nav digitālu autorizācijas līdzekļu, piemēram, internetbankas datu, eID karšu, jo šādu cilvēku reģionos joprojām ir ievērojams skaits.

Tāpat bibliotekāri sniedz konsultatīvu atbalstu tiem, kuriem gan ir digitālie autorizācijas līdzekļi, bet nav skaidras izpratnes, kā veikt konkrēto e-pakalpojumu. Bibliotēkas nereti arī rūpējas par to, lai vietējie cilvēki uzzinātu par atbalsta iespēju un arī to saņemtu, piemēram, Tukuma bibliotēkā ir pieejamas drukātas infolapiņas par atbalstu apkurei, savukārt Ērģemes bibliotēka pat organizēja transportu, lai attālāk dzīvojošie pagasta iemītnieki varētu nokļūt bibliotēkā un iesniegt pieteikumus.

Valsts noteiktajam atbalstam par apkuri iedzīvotāji var pieteikties arī valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros (KAC), taču nereti ļaudis pagastos izvēlas doties tieši uz bibliotēku, kur ir jau pierasta un zināma atmosfēra, kā arī tiek piedāvāti citi pakalpojumi - ir iespēja iepazīties ar aktuālo presi, paņemt lasīšanai kādu grāmatu.

Kā norāda Tūjas bibliotēkas vadītāja Zeltīte Millere, tas ir darbietilpīgs un atbildīgs process. Viņa atzīmēja, ka dara to pēc pašas vēlēšanās, palīdzot lasītājiem un vietējai diasporai. Pēc Milleres paustā, pamatā tā ir vecākā paaudze, kam nav transporta, nav kontu, nav interneta, nav, kas palīdz.

"Attālumi nav lieli līdz Liepupes pagasta pakalpojumu sniegšanas centram, taču apgrūtinoši šīm cilvēku grupām. Šādus iesniegumus un citas palīdzības sniegšanu varētu darīt KAC, izbraucot uz vietām konkrētās dienās, mēnesī vienu līdz divas reizes. Bibliotēka apkalpošanas vietu var nodrošināt, taču acīmredzot pašvaldībai trūkst resursu vai par to nav domāts, kā sniegt palīdzību dažādās pagastu apdzīvotajās vietās," atzīmēja Tūjas bibliotēkas vadītāja.

Elsberga uzsvēra, ka nereti vietējās bibliotēkās tiek izveidots KAC, un bibliotēkas vadītāja paralēli savam pamatdarbam darbojas arī kā klientu apkalpošanas centra speciālists un sniedz praktisku palīdzību iedzīvotājiem dažādos jautājumos, kas saistīti ar valsts un pašvaldības pakalpojumu saņemšanu, piemēram, Ērgļu pagasta, Gaujienas, Ērģemes un Iršu pagasta bibliotēkās.

KISC pārstāve norādīja, ka patlaban Latvijas pilsētās un laukos notiekošajam aktīvajam pieteikšanās procesam energoresursu atbalstam ir būtiska nozīme arī bibliotēku sadarbības veicināšanā ne tikai ar vietējo pašvaldību administrāciju, bet arī veidojot konstruktīvu saziņu ar Latvijas Pašvaldību savienību, kas organizē regulāras konsultācijas un iknedēļas sarunas procesā iesaistītajiem bibliotēku pārstāvjiem.

KISC kā ilggadējs ļoti ciešs pašvaldību publisko bibliotēku sadarbības partneris un Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) jeb "Gaismas tīkla" uzturētājs novērtē sinerģiju, kas izveidojusies starp bibliotēku, pašvaldību un vietējo kopienu valsts mērogā nozīmīgā darba procesā.

Uzņēmums uzskata, ka šajā kopdarbībā liela loma ir gan bibliotekāru digitālajām, komunikācijas un vadības prasmēm, gan arī pārdomāti veidotajam, visu Latviju aptverošajam pašvaldību publisko bibliotēku tīklam. Tāpat uzņēmuma ieskatā, ir būtiski, ka bibliotēkas saglabā savu statusu kā mūsdienīgas un tehnoloģiski nodrošinātas zināšanu un informācijas sniedzējas, līdz ar to, protams, vienmēr aktuāls ir jautājums par atbilstošu tehnisko infrastruktūru un tās atjaunošanu.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu