/nginx/o/2022/10/30/14930052t1h85ce.jpg)
Tuvākajos gados lielu rūpnīcu un citu projektu īstenošanai no valsts budžeta paredzēti 152 miljoni eiro. Uzņēmēji jau iesnieguši 45 idejas, kas pretendē uz šo naudu. Katram projektam jābūt vismaz 10 miljonu eiro vērtam, visiem finansējuma nepietiek. Pagājušajā nedēļā valdība ieviesusi jaunu kritēriju projektu vērtēšanai, tā radot aizdomas, ka noteikumi pielaboti, lai pie naudas tiek konkrēti projekti, vēsta raidījums "Nekā Personīga".
Covid-19 krīzes pirmajos mēnešos Eiropas Savienība vienojās izveidot mehānismu, kā pēc pandēmijas atveseļot ekonomiku un īstenot reformas. Latvijai plānā bija paredzēti 1,8 miljardi eiro. Ap 200 miljoniem plānoja atvēlēt lielu investīciju projektu atbalstam.
INTS DĀLDERIS
Finanšu ministra padomnieks (Jaunā Vienotība)
Maziem un vidējiem uzņēmumiem programmu ir daudz un dažādas, tieši lielajām investīcijām viņu pietrūkst. Aptuveni izveidoja tādu uzmetumu, kā tas varētu izskatīties, bet jau sākotnēji, runājot ar Eiropas Komisiju, mēs sapratām, ka tas neiekļaujas šajos nosacījumos
RAIMONDS LAPIŅŠ
EM valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos
Lieliem projektiem Eiropa pilnīgi viennozīmīgi naudu nedos. Tas ir kategorisks nē.
Programma no plāna pazuda. Ministrijas no privātā sektora saņēma asu kritiku, jo tam Eiropas Covid-19 naudas plānā bija atvēlēta tikai piektā daļa. Lielākā daļa tika valsts pārvaldes digitalizācijai, videi draudzīgu operatīvo dienestu auto un sabiedriskā transporta iegādei un citām reformām.
INTS DĀLDERIS
Finanšu ministra padomnieks (Jaunā Vienotība)
Ekonomikas ministrija meklēja citas iespējas, kādā veidā to risināt. Piedāvāja šādu programmu, kas toreiz arī pāris mēnešos tika izveidota un arī apstiprināta valdībā.
2021. gada vasarā valdība apstiprināja 100 miljonu piešķiršanu lielu investīciju atbalstam no budžeta. Projektiem jābūt vismaz 10 miljonus eiro vērtiem. Naudu uzņēmumi saņems kā aizdevumu, un, ja izpildīs visu solīto, tad 30% valsts norakstīs. Speciālisti sarēķināja, ka uzņēmējiem piešķirto atbalstu valsts budžets astoņos līdz desmit gados no pašām kompānijām atgūs nodokļu veidā.
JĀNIS VITENBERGS
Bijušais ekonomikas ministrs (Nacionālā apvienība)
Palīdzēt realizēt mūsu ražotājiem, mūsu uzņēmējiem savas ambiciozās idejas, lai spētu mainīt veselas tautsaimniecības nozares. Tas galvenais mērķis ir radīt jaunas darba vietas, labi apmaksātas darba vietas, audzēt mūsu eksporta apjomu.
Projekti bija jāsniedz Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā. Tā saņēma daudz vairāk pieteikumu nekā plānots - 45. Katru projektu izvērtēja pēc dažādiem kritērijiem, katru novērtējot ar punktiem.
Lai pretendētu uz atbalstu, jānodrošina augstāka alga nekā vidēji nozarē un reģionā, jāpierāda, ka eksports sasniegs trīs miljonus eiro gadā, pētniecībā un attīstībā jāiegulda vismaz 250 tūkstoši, 20% no ieguldījumiem jānovirza zaļajām tehnoloģijām, jārada jaunas darba vietas
Naudas pietiek 14 labākajiem, un LIAA tos apstiprinājusi. Kokrūpniecības milzis "Latvijas Finieris" pats paziņojis, ka ir starp šiem 14 uzņēmumiem. Tas valsts atbalstu izmantos savā 67 miljonu eiro vērtajā projektā rūpnīcā "Verems" pie Rēzeknes. No publiski pieejamiem datiem zināms, ka pie LIAA akcepta ticis arī ēveļskaidu plātņu ražotājs CEWOOD. Pēc pašas kompānijas rakstītā, tā ir viens no tirgus līderiem pasaulē. Pie naudas gan šie uzņēmumi vēl nav tikuši.
KASPARS ROŽKALNS
Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors
Ir iesaistītas divas institūcijas, lai izslēgtu jebkādus korupcijas riskus, lai tas būtu pēc iespējas caurspīdīgāk. Vēsturiski iepriekšējos plānošanas periodos ir bijušas arī neveiksmīgi lieli atbalsti uzņēmējiem. Šis ir būtiskais, ka sākumā uzņēmējs aizņemas, un pat ja neizpilda šos kritērijus, tas aizņēmums un viņš to spēj atmaksāt.
Nākamajā posmā projektus vērtē valsts finanšu institūcija "ALTUM". Tā pārbauda, vai pieteiktie projekti vispār ir dzīvotspējīgi, kāda ir uzņēmēju naudas izcelsme.
INESE ZĪLE
"ALTUM" valdes locekle
Viens projekts jau ir finiša taisnē iegājis, vairāk nekā septiņi projekti ir ļoti aktīvi. Uz šo brīdi jau mums ir viens pozitīvs priekšlēmums, vēl mēs gaidām saskaņošanas atbildi no starptautiskās finanšu institūcijas, lai spētu pieņemt galējo lēmumu. Pārējie projekti ir labā gatavības stadijā, vēl nav pieņemti pozitīvie lēmumi.
Pagājušajā nedēļā valdība programmai piešķīra vēl 52 miljonus eiro. Lēmumu pieņēma bez diskusijām. Tās jau bija notikušas aiz slēgtām durvīm koalīcijas sadarbības sanāksmē. Nauda paredzēta projektiem, kas jau iesniegti, bet vērtēšanā palika aiz svītras. Bet papildus tam valdība jau izsludinātājā programmā ieviesa jaunu kritēriju, kas mainīs līdzšinējo projektu novērtējumu.
ILZE INDRIKSONE
Ekonomikas ministre (Nacionālā apvienība)
NP: Vai šis lēmums ir kāda konkrēta projekta interesēs?
Indriksone: Nē, šis lēmums par kritēriju precizēšanu ir izvēlēt vienu kritēriju, pēc kura ranžēt projektus, kas būs otrā ierobežotās atlases kārtā, tiks noteikts. Mēs jau iepriekš pārrunājām iespējas piešķirt lielāku finansējumu, bet diemžēl nebija iespējas tik lielu finansējumu piešķirt, lai visi tautsaimniecībai vērtīgie projekti tiktu attīstīti. Tāpēc šis kritērijs par labu eksportam bija likumsakarīgs.
Politiķiem piedāvāti dažādi varianti, kā projektus ranžēt. Piemēram, bija - pēc jauno darba vietu skaita. Valdība izvēlējās priekšroku dot projektiem, kur ir labākā investīciju un solītā eksporta attiecība. Pret to iebilda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tā vēstulē norādīja, ka šāds kritērijs ir pārāk izplūdis, un to iespējams interpretēt ļoti dažādi. Organizācija arī pauda neizpratni, kāpēc jāņem vērā visas projekta izmaksas, nevis tikai tā daļa, ko uzņēmums prasa no valsts budžeta.
Ministrija un aģentūra neatklāj nedz jau apstiprinātos projektus, nedz tos, kas ar vienādu punktu skaitu palikuši aiz strīpas. "Nekā personīga" zināms, ka savu pieteikumu iesniegusi arī Ekonomikas ministrijas kapitālsabiedrība "TET". Uzņēmums to apstiprina: iecere ir būvēt zaļo datu centru. Ministrija noraida, ka izrādītu īpašu labvēlību savam uzņēmumam.
Tāpat uz programmas naudu pat ar vairākiem projektiem pretendē partiju atbalstītāji. Neoficiāla informācija liecina, ka projektus pieteikuši arī uzņēmēji, kuru kapitāla izcelsme ir Krievijā. Iespējams, ka šādi projekti atkritīs "ALTUM" vērtēšanas posmā. Ierēdņi mierina uzņēmējus, ka vēl dažas iecerētās ražotnes no sacensības izstāsies pašas, tāpēc pie naudas tiks visi ar vienādu punktu skaitu aiz līnijas palikušie.
Iestādes atzīst, ka pareizi būtu jaunajai naudai rīkot jaunu pieteikšanos. Tas būtu ilgi un pie naudas uzņēmēji netiktu vēl daudzus mēnešus. Uzņēmēju organizācijas prasa precīzu jaunā kritērija definīciju un iespēju uzņēmumiem papildināt jau iesniegtos projektus.
