Viens vienkāršs veids, kā palīdzēt tūkstošiem Latvijas upju atgūt veselību (1)

Lai gan 71 % no mūsu planētas sedz ūdens, tikai aptuveni 3 % no tā ir saldūdens, turklāt mazāk kā 1 % no pasaules saldūdens ir viegli pieejams un izmantojams cilvēku vajadzībām. Tāpēc šī nelielā, bet nozīmīgā saldūdens daļa ir jāpasargā no jebkāda veida piesārņojuma un citas negatīvās ietekmes.

Kā veidojas šķēršļi uz upēm?

Latvijā uz upēm ir vairāk nekā 1200 aizsprostu, no kuriem daļa būtu potenciāli nojaucami. Aizsprosti veidojas gan dabiskā ceļā, gan arī tiek mākslīgi izveidoti. Pie dabiski veidotiem aizsprostiem minami bebru dambji, kritušo koku sanesumi upēs un arī ūdenskritumi. Mākslīgie aizsprosti ir cilvēku roku darbs – hidroelektrostacijas, dzirnavu dīķi, nepareizi veidotas caurtekas, kā arī cilvēku izveidotas peldvietas un citām vajadzībām paredzēti uzpludinājumi.

Lai arī pie aizsprostiem cilvēki bieži vien jau ir pieraduši un uzskata tos par neatņemamu ainavas sastāvdaļu, tomēr upei tas ir kā trombs, kas nosprosto tās asinsriti un pasliktina tās veselību.

Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena stāsta: "Jau gadsimtiem ilgi cilvēki pārveido upes savām vajadzībām, nedomājot par to, ka kaitējums, kas tiek nodarīts dabai, ir daudz lielāks nekā ieguvums cilvēkam. Mums ir jāspēj skatīties uz dabas resursu izmantošanu ilgtermiņā, paredzot un savlaicīgi novēršot mūsu rīcības izraisītās sekas."

Kā aizsprosti ietekmē ūdens kvalitāti un upju ekosistēmas?

Vidēji 40 % no Eiropas virszemes ūdeņiem ir labā stāvoklī, bet Latvijā tikai 33 % upju un ezeru ir labā un augstā ekoloģiskā stāvoklī. Jo sliktākā kvalitātē ir mūsu ūdeņi, jo mazāku bioloģisko daudzveidību un cilvēkiem sniegtos labumus tie var nodrošināt.

Šķēršļi uz upēm ietekmē gan to ekoloģisko stāvokli, tajā mītošās zivis un dzīvos organismus, gan arī uz sauszemes dzīvojošas sugas, kas ir atkarīgas no brīvi plūstošām upēm un kuras gūst labumu no tām.

Aizsprosti izraisa upju biotopu zudumu un spēj izmainīt upes ieleju vairāku kilometru garumā, kavējot zivju migrāciju, kas izraisa daudzu sugu populāciju samazināšanos un pat vietējo zivju sugu izzušanu.

Ņemot vērā Pasaules Dabas Fonda (WWF) 2022. gada Living Planet Report, kopš 1970. gada saldūdens sugu populācijas globāli ir samazinājušās par 83 % un migrējošo zivju skaits par – 76 %. Eiropā migrējošo zivju skaits samazinājies pat par 93 %. Saskaņā ar 16 globālo dabas aizsardzības organizāciju ziņojumu World's Forgotten Fishes gandrīz katrai trešajai saldūdens zivju sugai šobrīd draud izmiršana, un pasaules saldūdens bioloģiskā daudzveidība samazinās divreiz straujāk nekā okeānos vai mežos.

Aizsprosti negatīvi ietekmē ne tikai migrējošās zivis, tie izraisa arī izmaiņas ūdens un nogulsnes dinamikā upēs, savukārt uzpludinājumos paaugstinās bakterioloģiskais piesārņojums, samazinās skābekļa daudzums gan tāpēc, ka tajos paaugstinātā ūdens temperatūrā samazinās skābekļa šķīšanas spējas ūdenī, gan pastiprinātas eitrofikācijas rezultātā. Tas izraisa sugu nomaiņu – izzūd ūdensaugu un dzīvnieku sugas, kuru eksistencei nepieciešams tīrs un ar skābekli bagāts, plūstošs ūdens, tās nomaina mazāk prasīgas sugas.

Upju atjaunošana Eiropā

Aizsprostu likvidēšana ir ātrākais, vienkāršākais un lētākais upju ekosistēmu atjaunošanas veids. Līdz 2030. gadam Eiropas Savienība ir apņēmusies atbrīvot no aizsprostiem vismaz 25 000 km upju, uz kurām atrodas vairāk nekā 1,2 miljoni šķēršļu. Pagājušajā gadā 17 Eiropas valstīs tika nojaukti vismaz 239 upju aizsprosti, kas ir rekordliels skaits, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Spānijā vien tika likvidēti 108 aizsprosti, un tas ir vairāk nekā 2020. gadā kopumā tika nojaukts visā Eiropā. Labie piemēri ir atrodami arī tepat mūsu ziemeļu kaimiņvalstīs, Igaunijā un Somijā, kur, nojaucot vairākus aizsprostus, upju stāvoklis acīmredzami uzlabojas.

Latvijā šobrīd ir 164 riska ūdensobjekti (89 upes un 75 ezeri), kuros lielākās problēmas rada piesārņojums ar augu barības vielām (slāpekļa un fosfora savienojumiem, kas izraisa eitrofikāciju), kā arī ūdensteču un ūdenstilpņu krastu un gultnes pārveidojumi.

Lai uzlabotu riska ūdensobjektu stāvokli, 2020. gadā 19 organizācijas uzsākušas kopīgu projektu "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai". Projekts tiek īstenots ar ES vides un klimata programmas LIFE un Vides reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Vairāk par LIFE GoodWater IP projektu var uzzināt projekta mājas lapā www.goodwater.lv.

Palīdzēt upēm var ikviens no mums, piemēram, ziņojot par upē pamanītu šķērsli vai piesārņojumu, savācot atkritumus upēs un to krastos, kā arī piedaloties Pasaules Dabas Fonda un projekta LIFE GoodWater IP upju atjaunošanas talkās. Savukārt, zemes īpašnieki var izvērtēt šķēršļu nojaukšanas iespējas savā īpašumā.