Vāc parakstus par valsts apmaksātas hospisa aprūpes saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem to pēdējā dzīves posmā (1)

Organizācijas vadītāja Ilze Neimane-Nešpora uzsvēra, ka nāve ir tikai daļa no cilvēka dzīves un Latvijas cilvēki ir pelnījuši, lai viņu valsts rūpētos par viņiem arī tad, kad viss spēks ticis atdots tās attīstībai, ekonomikai, izglītībai, veselībai un citām jomām.

Patlaban Latvijā atšķirībā no citām Eiropas valstīm nav hospisa aprūpes sistēmas. Līdz ar to iniciatīvas "Par tiesībām uz cieņpilnu nāvi" mērķis ir panākt, ka valsts nodrošina cieņpilnu nāvi katram Latvijas iedzīvotājam, finansējot smagi slimu, neārstējamu pacientu aprūpi mājās vai hospisa stacionāros, sniedzot prasmīgu veselības un sociālo aprūpi, kas atvieglotu slimības izraisītos simptomus un pēc iespējas saglabātu slimnieka neatkarību un maksimāli ērtus apstākļus dzīves pēdējās nedēļās, mēnešos.

Statistikas dati par 2021.gadu liecina, ka Latvijā ik gadu nomirst aptuveni 29 000 iedzīvotāju, no tiem tikai 10% aiziet mūžībā ātrā nāvē. Tas nozīmē, ka 90% mirstošu cilvēku un līdz ar to arī viņu tuvinieki saskaras ar fiziskām un psiholoģiskām problēmām, jo veselības aprūpes sistēma Latvijā nenodrošina šādu aprūpi.

Pērn Latvijā onkoloģisku slimību dēļ nomira 5752 cilvēki. Vairākums onkoloģijas pacientu piedzīvo milzīgas sāpes, atvērtas, čūlojošas brūces, elpas trūkumu, daudzi nespēj patstāvīgi paēst, līdz ar to viņiem ir nepieciešama speciāla aprūpe.

Neimane-Nešpora norādīja, ka Latvijā ir tikai septiņi paliatīvās aprūpes ārsti un septiņas paliatīvās aprūpes nodaļas, uz kurām Rīgā rinda jāgaida vismaz divus mēnešus. Daudziem pacientiem šī rinda tā arī nepienāk, bet tie, kas sagaidījuši, paliatīvās aprūpes nodaļā var uzturēties septiņas līdz desmit dienas, kuras finansē valsts. Vēlāk, neņemot vērā kritisko veselības stāvokli, cilvēks no nodaļas tiek izrakstīts.

Viņa uzsvēra, ka rezultātā cieš mirstošie cilvēki, jo nesaņem profesionālu hospisa aprūpi, netiek nodrošināta pietiekama medicīniskā uzraudzība. Cieš arī tuvinieki, jo nezina, kā palīdzēt mirstošajam cilvēkam, un ir fiziski un morāli izdeguši no tuvinieka aprūpes 24/7.

Pasaulē ir izveidots paliatīvās un hospisa aprūpes pakalpojuma sniegtās kvalitātes reitings, kurā Latvija nemaz nav iekļauta, taču tajā ir Nigērija, Zimbabve, Urugvaja, Krievija, Baltkrievija un citas valstis. Piemēram, Lietuva šajā reitingā ieņem 10.vietu.

Latvijā 2021.gada 1.oktobrī tika uzsākts Labklājības ministrijas (LM) īstenots pilotprojekts "Hospisa aprūpe mājās pilngadīgām personām un atbalsts viņu ģimenes locekļiem". Pilotprojekta īstenošanas laikā tika aprūpēti 119 mirstoši cilvēki viņu dzīves pēdējā posmā.

Šī gada 31.decembrī pilotprojekts beigsies, un Un tikko Eiropas Pilsoņu balvu saņēmušā projekta pagarināšanu Labklājības ministrija (LM) nav atbalstījusi, lai gan daudzi jo daudzi mirstoši cilvēki cer uz šāda pakalpojuma saņemšanu, par ko liecina ik dienu saņemtie telefona zvani. Tāpēc nodibinājuma "Hospiss LV" mērķis ir panākt hospisa aprūpes sistēmas ieviešanu Latvijā - hospisa aprūpi mājās, hospisa stacionāra pieejamību un specializētas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vienības, kas ir neatņemams cilvēka dzīves kvalitātes aspekts.