FOTO un VIDEO ⟩ Izdzīvošanas eksperts par to, kā patverties Latvijas mežos (8)

No nejaušības līdz izlūkvienības komandiera pakāpei

Eksperts stāsta, ka pirmo pieredzi izdzīvošanas jomā ieguva pavisam nejauši. "Tas viss sākās manā aktīvajā dienestā Bruņotajos spēkos. Ejot dabā, nianses par dzīvošanu dabā ir obligāti jāapgūst. Varbūt ne izdzīvošanu, bet dzīvošanu gan. No turienes, manuprāt, tas viss sākās.

Neilgi pēc tam es nonācu Čehijas Republikas augstākajā kara skolā, biju izlūkvienības komandieris. Tur tas viss bija arvien vairāk, jo bija īsta ziema un skarbi apstākļi. Rakstot savu bakalaura darbu, kā apakštēmu izvēlējos tieši izdzīvošanu ziemā.

Ne tikai tāpēc, ka bakalaura darbs bija jāraksta čehu valodā, bet arī tāpēc, ka izdzīvošanas tēma man ir tuva, jo dzīvošana un izdzīvošana ir divas dažādas lietas. Vienā saprotam, kā izmantot lietas, savukārt otrā saprotam, ko darīt, kad nav nekā," stāsta Dombrovskis.

Jau pēc pāris gadiem viņš devās aiz polārā loka. Viņš atklāj, ka tā bija burvīga pieredze. "Lai arī zināju teoriju un zināju, kurā brīdī kas ir jālieto, ir savādāk, kad patiesi jāizdzīvo un zināšanas jāizmanto praktiski. Ja kāds vēlas izdzīvot dabā, saprast, kas notiek ar jūsu ķermeni, kā var nodrošināt ārējās vides iedarbības pārtraukšanu, tad visu vajadzētu sākt darīt ziemā.

Video: Mareks Dombrovskis dalās ar savu pieredzi

Tas ir superīgs gadalaiks, kad nav neviena traucējoša faktora, izņemot aukstumu. Nav rāpuļu, insektu, kas var ievainot un sakost. Nekādā veidā papildus jūs nevarat sevi ievainot, ja nu vien neveikli darbojoties ar cirvi un nazi. Vienīgā cīņa ir ar aukstumu.

Man bija līdzīgi. Es sapratu, ka par šo tēmu var ļoti daudz pētīt un uzzināt. Sāku patstāvīgi meklēt dažādus instruktoru kursus un iespēju mācīties. Es katru gadu teju divreiz braukāju ārpus Latvijas, lielākoties uz Lielbritāniju, ejot cauri dažādiem vides apstākļiem," saka izdzīvošanas eksperts.

Gatavība krīzes situācijām

Šobrīd eksperts vada kompāniju "Saliedēt.lv" un iesaistās "Izdzīvošanas skolas" aktivitātēs, kuras palīdz organizēt. "Pasākumā mācām cilvēkiem, kā orientēties dabā. Papildus tam organizējam izaugsmes kursus ar dzīvošanu dabā. Nometnēs izdzīvošanas aspekts varbūt nav tas pats galvenais, bet vide, kurā mēs radām tos apstākļus.

Manuprāt, dzīvošana kādā krīzes situācijā ir neatņemama sastāvdaļa jebkuram pieaugušam cilvēkam. Nav jāskatās no perspektīvas, ka jādzīvo zem egles -30 grādos, bet katras šīs lietas iemāca mums pieeju jebkurai krīzes situācijai, kā noteiktos apstākļos zināt, ko darīt.

Mazās lietas, ko var apgūt, var būt noderīgas jebkurā situācijā, kurā nonākam. Es neaicinātu dzīvot vai pazust mežā, bet, ja no lielajām apdzīvotajām vietām var nonākt mazākās apdzīvotās vietās un izmantot apkārt esošos resursus un, piemēram, krīzes apstākļos iekurināt ugunskuru un pagatavot ēst, jums pašiem būtu krietni vairāk bonusu, lai izdzīvotu," skaidro Dombrovskis.

Kam jābūt līdzi?

Runājot par krīzes situācijām, Dombrovskis norāda - ja cilvēks nonāk krīzes situācijā, pirmkārt ir jādomā par vietu, kur paslēpties un parūpēties par savu apkārtni. "Ir jābūt līdzi guļammaisam, kas var nodrošināt jums siltumu, lai būtu iespēja atpūsties.

Tālāk, lai būtu silts, būtu nepieciešams kāds siltuma avots, piemēram, gāzes baloniņš. Attiecīgi jāiekurina ugunskurs ar šķiltavām vai alternatīvām metodēm. Tālāk jau izriet cilvēka pamatvajadzības.

Video: Eksperts stāsta, kā dažādos veidos iekurt ugunskuru

Pirmkārt, jānodrošina ūdens. Sākotnēji jāsaprot, uz kurieni jūs dodaties. Ja dodaties no pilsētas uz lauku reģioniem, Latvijā nav lielas problēmas ar dzeramo ūdeni. Ja vietā, uz kuru dodaties, jau būs ūdens, tad somā jābūt līdzi vismaz 1,5-3 litri. Tas ir nepieciešamais daudzums, lai jūs tur nonāktu. Ja ūdeni pēc tam var iegūt vai no esošā ūdens tiekat pie dzeramā ūdens, tad vairāk nebūtu nepieciešams," saka eksperts.

Video: Kas ikvienam būtu jāņem līdzi krīzes situācijā?

Kā vēl vienu būtisku faktoru viņš norāda līdzi paņemto ūdens daudzumu. Eksperts turpina: "Ja veidojat uzkrājumus, dzīvojot pilsētā, ūdens būtu kritiskā masa, kas veidotos. Tas jāsaprot no iespējamās situācijas. Alternatīva ir ūdens filtrs. To uzskrūvē virsū pudelei un droši var dzert. Filtru mūsdienās var nopirkt daudzos tūrisma veikalos. Tas nodrošina līdz pat 10 tonnu ūdens filtrēšanu.

Pārējās lietas, piemēram, pārtika un siltās drēbes, tikai pēc tam. Protams, jābūt līdzi arī materiāliem, kas var pilnveidot vietu, kur dzīvosiet, piemēram, virves vai citi darbarīki. Ja ejat ar ģimeni un nemeklēsiet patvērumu mežā, tad, iespējams, nebūtu nepieciešams ņemt līdzi cirvi.

Lai iegūtu kādu medījumu, pirmkārt, būtu jāiztērē diezgan daudz enerģijas un, otrkārt, kaut kas no tām lietām arī jāsaprot. Nevar pieņemt, ka ieies mežā un tūlīt noķers kādu dzīvnieku. Pat ja var noķert, ir jāsaprot, kā pārstrādāt un ko ar to darīt. Bez papildu rīkiem, piemēram, medību ieroča, teju nereāli notvert meža zvēru."

Dombrovskis gan uzsver, ka pārtika nav prioritāte, jo cilvēks bez tās var izdzīvot 30 dienas. "Protams, priekš savas enerģijas un komforta bez tā iztikt nevar. Tāpēc ir jādomā par sagatavotiem pārtikas produktiem, piemēram, griķiem, konserviem un citām lietām. Tikai pēc tam jāsāk domāt, kā papildināt pārtikas krājumus. Mežā ar plikām rokām nenoķers neko. Ja grib medīt ar ieročiem, tad ir jāmāk tos lietot.

Latvijas iedzīvotājiem ir paveicies, jo mežos ir diezgan daudz resursu, ko izmantot pārtikā, piemēram, nātres," saka Dombrovskis.

Raksts tapis sadarbībā ar Meža attīstības fondu.