LTV: Zināmi potenciālie deputāti, kas vadīs Saeimas komisijas

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
14. Saeimas deputāti.
14. Saeimas deputāti. Foto: Edijs Pālens/LETA

14. Saeimas deputāti pieņēmuši noteikumus par pastāvīgo komisiju izveidošanu. Iezīmējies Saeimas komisiju iespējamo vadītāju saraksts, vēsta Latvijas Televīzija.

Komisiju izveidošanā tiks ievērots proporcionalitātes princips. Proti, vēl viens deputāts no tās pašas frakcijas komisijā varēs būt tikai tad, ja šīs frakcijas deputāti jau ir pārstāvēti visās citās komisijās.

Deputātu ievēlēšanai komisijās būs nepieciešams Saeimas balsojums.

Saeimas komisiju vadītāji saskaņā ar neoficiālu vienošanos:

  • Saeimas Ārlietu komisija - Rihards Kols (Nacionālā apvienība),
  • Eiropas lietu komisija - Andris Sprūds ("Progresīvie"),
  • Juridiskā komisija - Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"),
  • Budžeta komisija - Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"),
  • Aizsardzības komisija - Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts"),
  • Izglītības komisija - Agita Zariņa - Stūre ("Jaunā Vienotība"),
  • Tautsaimniecības komisiju Andrim Kulbergam (“Apvienotais saraksts”),
  • Pieprasījuma komisija - Hosams abu Meri ("Jaunā Vienotība"),
  • Sociālā komisija - Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība"),
  • Pašvaldību lietu komisija - Daiga Mieriņa (Zaļo un zemnieku savienība),
  • Mandātu komisija - Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība),
  • Cilvēktiesību komisija - Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts"),
  • Nacionālo drošības komisija - Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība),
  • Ilgtspējīgas attīstības komisija - Uģis Mitrēvics (Nacionālā apvienība).

Kā norāda Saeimas Preses dienests, pieņemtie komisiju izveides noteikumu nosaka, ka katrs Saeimas deputāts var tikt ievēlēts tikai vienā no šādām likumdošanas komisijām: Ārlietu komisijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, Juridiskajā komisijā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā.

Minēto Saeimas komisiju izveidošanā paredzēts ievērot proporcionalitātes principu. Proti, vēl viens deputāts no tās pašas frakcijas šajās komisijās var būt tikai tad, ja šīs frakcijas deputāti jau ir pārstāvēti visās minētajās komisijās.

Papildu tam deputāts var strādāt arī tikai vienā no šādām komisijām: Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, Pieprasījumu komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Nacionālās drošības komisijā, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, Eiropas lietu komisijā un Ilgtspējīgas attīstības komisijā.

Nacionālās drošības komisijā paredzēts ievēlēt pa vienam deputātam no katras frakcijas, bet Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā - divus deputātus no katras frakcijas. Attiecībā uz Pieprasījumu komisijas, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas, Eiropas lietu komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas izveidi plānots ievērot proporcionalitātes principu.

Deputātu komisijās varēs ievēlēt tad, ja viņš Saeimas Prezidijam būs rakstveidā apliecinājis, ka vēlas kļūt par attiecīgās komisijas locekli. Ja komisijas veidošanā ievēroti visi nosacījumi, Saeima pirmajā balsošanas reizē par visiem izvirzītajiem komisijas locekļu kandidātiem balsos kopumā.

Ja Saeimā kādā brīdī būs pie frakcijās nepiederoši deputāti, kuri vēlēsies tikt ievēlēti kādā citā komisijā, par viņu ievēlēšanu vai neievēlēšanu komisijā parlamenta deputāti lems balsojumā pēc saviem ieskatiem, secināms no šodien apstiprinātās kārtības.

"Apollo.lv" jau ziņoja, ka 14. Saeimas vēlēšanās 1. oktobrī parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki. 

Aizvadītajās parlamenta vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza "Jaunā vienotība", kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" - deviņus mandātus.

Saeimas vēlēšanas izrādījās liktenīgas valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem "Attīstībai/Par" un "Konservatīvajiem", kā arī krievvalodīgo elektorāta ilggadējai līderei "Saskaņai", kas nespēja pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru un palika ārpus nākamā parlamenta sasaukuma.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu