Makrons apsūdz Krieviju par "plēsonības projekta" īstenošanu Āfrikā (9)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Francijas prezidents Emanuels Makrons. Foto: Ieva Leiniša/LETA

Francijas prezidents Emanuels Makrons apsūdzēja Krieviju par "plēsonīgu" ambīciju īstenošanu Āfrikā, izplatot tur "anti-franču" propagandu, raksta ziņu aģentūra "Reuters". 

Šādu viedokli Makrons pauda, uzstājoties Tunisijā notiekošā franciski runājošo valstu samitā. Francijas prezidentam tika lūgts atbildēt kritiķiem, kuri saka, ka Francija izmanto vēsturiskās ekonomiskās un politiskās saites savās bijušajās kolonijās, lai kalpotu savām interesēm.

"Šo redzējumu baro citi, tas ir politisks projekts," intervijā televīzijas kanālam "TV5 Monde" sacīja Makrons.

"Es neesmu muļķis, daudziem influenceriem, kas dažkārt runā jūsu programmās, maksā krievi. Mēs viņus zinām," viņš teica.

"Daudzas lielvaras, kas vēlas vairot savu ietekmi Āfrikā, to dara, lai sāpinātu Franciju, ievainotu tās valodu, sētu šaubas, bet galvenokārt tiecas pēc noteiktām interesēm," viņš piebilda.

Francija pēdējos gados Āfrikas valstīs ir cietusi militāras neveiksmes un piedzīvojusi ietekmes zaudēšanu.

"Jums tikai jāpaskatās, kas notiek Centrālāfrikas Republikā vai citur, lai redzētu, ka tur notiekošais Krievijas projekts, nostumjot Franciju malā, ir plēsonības projekts," sacīja Makrons.

"Tas tiek darīts ar Krievijas militārās huntas līdzdalību," viņš teica.

Francijai, kas reiz bija koloniālā lielvara lielākajā daļā Rietumāfrikas un Centrālāfrikas, ir ilgstošas militāras saites visā franciski runājošajā Āfrikas daļā. Francijas karaspēks desmit gadus bija izvietots Mali pretterorisma operācijas ietvaros.

Kritiķi Francijas operāciju raksturo kā neveiksmi un vaino to turpmākā reģiona destabilizācijā.

Francija arī pēdējos gados ir cīnījusies ar Krieviju par ietekmi vairākās Āfrikas valstīs, tostarp Centrālāfrikas Republikā un Mali, kur ir izvietoti krievu privāto algotņu organizācijas "Vagner" grupējumi.

Parīzei nācās izvest karaspēku no Mali pēc tam, kad Āfrikas valsts militārpersonas pārņēma varu 2020. gada apvērsumā. Pēc tam militārie vadītāji uzaicināja "Vagner" palīdzēt desmit gadus ilgā cīņā pret islāmistu kaujiniekiem un pārtrauca attiecības ar Franciju.

Krievija ir paziņojusi, ka "Vagner" nepārstāvot Krievijas valsti, kā arī viņiem netiekot maksāts no valsts līdzekļiem. Taču Eiroas Savienība ir noteikusi "Vagner" sankcijas, apsūdzot to slepenu operāciju veikšanā Krievijas valdības uzdevumā.

Pagājušajā gada ANO ziņojumā teikts, ka Krievijas militārie instruktori un vietējie karaspēki Centrālāfrikas Republikā ar pārmērīgu spēku uzbrukuši civiliedzīvotājiem, slepkavojuši, okupējušas skolas un veikuši plašas laupīšanas. Kremlis paziņoja, ka esot meli.

Komentāri (9)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu