Britu laikraksts "The Telegraph" sestdien publicēja viedokļrakstu ar nosaukumu "No Vladimira Putina bēgošie krievi saka, ka viņi nav gaidīti Latvijā". Publikācijā Latvija tiek nodēvēta par vienu no bijušajām Padomju Savienības Baltijas valstīm, tomēr ar to Latvijai neglaimojošās tēzes nebeidzas. Autors arī pauž viedokli, ka "Rīgai vajadzētu būt mājām no Vladimira Putina bēgošajiem krieviem".
Šo publikāciju ievērojis Latvijas vēstnieks Krievijā un bijušais Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, paužot nosodījumu mikroblogošanas vietnē "Twitter".
"31 gadu pēc Padomju Savienības sabrukuma aizvien ir daži, kas spītīgi pieturas pie "bijušās Padomju Baltijas valstis"..." raksta Riekstiņš. "Raksts, kas sācies ar šādu ievadu, knapi var pretendēt uz uzticamību. "The Telegraph" lasītāji ir pelnījuši ko labāku."
31y after the collapse of the Soviet Union there are still some in the West who stubbornly stick to “former Soviet Baltic States”..
— Māris Riekstiņš (@Riekstins__M) November 28, 2022
An article starting with such a premise hardly can claim any credibility.
Readers of @Telegraph deserve smth better pic.twitter.com/LOKW2mdsIw
Riekstiņa viedoklim pievienojušies citi sociālā tīkla lietotāji, skaļi paužot vilšanos.
14. Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Edvīns Šņore tvīto: ""Bijusī britu kolonija Indija". ""The Telegraph", vai tā jūsu korespondenti raksta par Indiju mūsdienās?"
"Former British colony, India". @Telegraph is that how your correspondents write about India today? https://t.co/7j797nfqA3
— Edvīns Šnore (@EdvinsSnore) November 28, 2022
Žurnālists un rakstnieks Miks Koljers uzskata, ka "The Telegraph" lasītāji būtu pelnījuši ko labāku, nekā lasīt "The Telegraph".
In fairness, readers of the Telegraph probably deserve something better than reading the Telegraph. https://t.co/NvDmL2jDcf
— Mike Collier (@mikskoljers) November 28, 2022
Dizainers Edgars Zvirgzdiņš paziņo, ka turpmāk izvēlēsies citus britu medijus. "Vai mums vispār vajadzētu atzīt un uzklausīt cilvēkus, kas Baltijas valstis dēvē par bijušajām Padomju Baltijas valstīm? Es turpināšu izvēlēties "The Guardian" pār "The Telegraph"."
Should we even acknowledge & listen to people who refer to Baltic States as former Soviet Baltic States?
— Edgars Zvirgzdiņš (@e_zvirgzdins) November 28, 2022
I will continue to choose @guardiannews over @Telegraph. https://t.co/2Glx2AtV07
"Tiešām, "The Telegraph", "bijušās Padomju Savienības Baltijas valstis"? Vai jūs arī Kanādu saucat par bijušo britu provinci? Apzīmējiet tās tikai kā Baltijas valstis vai arī to īstajos nosaukumos: Latvija, Lietuva, Kanāda."
🤦🏻♂️ come on Telegraph, “former Soviet Baltic states”. Do you also call #Canada former British Province of Canada? Call them by just Baltic states or their names, #Latvija 🇱🇻, #Lietuva 🇱🇹 and #Eesti 🇪🇪 https://t.co/8wOzxRZnt6
— Andrew Remedios (@AndrewF31) November 28, 2022
Uģim Briedim ir īss un kodolīgs komentārs.
Dear @Telegraph, what the actual F.... https://t.co/4wRBrEgBEc
— Uģis Briedis (@UgisB) November 28, 2022
Indra norāda, ka publikācija tikai kļūst sliktāka.
The article gets worse
— Indra (@putnnsh) November 28, 2022
Nadežda gan uzskata, ka izvēlētie vārdi ir piemēroti. "Ja žurnālista mērķis bija aprakstīt, kāpēc bēgošie krievi izvēlas Latviju kā viņu galamērķi, nav labāka vārdu izvēle kā "bijušās padomju valstis". Jā, mēs varam ienīst šo daļu no mūsu vēstures, bet tā veido mūsu šī brīža realitāti un interesi no kaimiņiem."
If the aim of the journalist was to describe WHY fleeing Russians choose Latvia as their destination point there’s no better wording than former Soviet states. Yes, we can hate this part of our history but this is what forms our current reality and interest of the neighbors.
— Nadežda Kalaus (@nadenj_ka) November 28, 2022
Lietotājs ""Ne Radars" vaicā: "Vai "The Telegraph" arī sauc Vāciju par bijušo nacistu galveno mītni un Apvienoto Karalisti par bijušajām koloniālistu valstīm?"
Hmmm, does telegraf also call Germany an ex-nazi headquaters and UK a former colonialist countries?
— Ne Radars (@NeRadars) November 28, 2022
Kā ziņots, 19. septembrī spēkā stājās Ministru kabineta noteiktie ierobežojumi Krievijas pilsoņu - Šengenas īstermiņa vīzu turētāju - ieceļošanai Latvijā nebūtiskiem mērķiem, piemēram, tūrisma un atpūtas nolūkos. Tādus pašus ierobežojumus noteica Igaunija, Lietuva un Polija.
Robežsardze 21. novembrī paziņoja, ka kopš valdības septembrī noteiktajiem ierobežojumiem Latvijas austrumu robežu šķērsojuši 15 108 Krievijas valstspiederīgie. Kopš 19. septembra, kad spēkā stājušies ar valdības lēmumu noteiktie ierobežojumi nebūtiskai ceļošanai, Krievijas valstspiederīgo plūsma samazinājusies par 38%.
Teju puse ārējo robežu šķērsojušo Krievijas pilsoņu izmanto citu valstu izsniegtās vīzas vai uzturēšanās atļaujas, kas nozīmē, ka Latvija nav šo personu galamērķa valsts, bet gan tiek izmantota tranzītam, lai dotos uz citām Eiropas Savienības valstīm.
Vienlaikus no 19. septembra līdz 24. novembrim ieceļošana Latvijā liegta 391 Krievijas pilsonim. Ārzemniekiem ieceļošana atteikta, balstoties gan uz Ministru kabineta lēmumā noteikto, gan arī uz citiem apstākļiem.