Britu laikraksts nosauc Latviju par bijušo Padomju Savienības Baltijas valsti. "Twitter" lietotāji sašutumu neslēpj (13)

Foto: Zane Bitere/LETA
Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Britu laikraksts "The Telegraph" sestdien publicēja viedokļrakstu ar nosaukumu "No Vladimira Putina bēgošie krievi saka, ka viņi nav gaidīti Latvijā". Publikācijā Latvija tiek nodēvēta par vienu no bijušajām Padomju Savienības Baltijas valstīm, tomēr ar to Latvijai neglaimojošās tēzes nebeidzas. Autors arī pauž viedokli, ka "Rīgai vajadzētu būt mājām no Vladimira Putina bēgošajiem krieviem". 

Šo publikāciju ievērojis Latvijas vēstnieks Krievijā un bijušais Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, paužot nosodījumu mikroblogošanas vietnē "Twitter".

"31 gadu pēc Padomju Savienības sabrukuma aizvien ir daži, kas spītīgi pieturas pie "bijušās Padomju Baltijas valstis"..." raksta Riekstiņš. "Raksts, kas sācies ar šādu ievadu, knapi var pretendēt uz uzticamību. "The Telegraph" lasītāji ir pelnījuši ko labāku."

Riekstiņa viedoklim pievienojušies citi sociālā tīkla lietotāji, skaļi paužot vilšanos.

14. Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Edvīns Šņore tvīto: ""Bijusī britu kolonija Indija". ""The Telegraph", vai tā jūsu korespondenti raksta par Indiju mūsdienās?"

Žurnālists un rakstnieks Miks Koljers uzskata, ka "The Telegraph" lasītāji būtu pelnījuši ko labāku, nekā lasīt "The Telegraph".

Dizainers Edgars Zvirgzdiņš paziņo, ka turpmāk izvēlēsies citus britu medijus. "Vai mums vispār vajadzētu atzīt un uzklausīt cilvēkus, kas Baltijas valstis dēvē par bijušajām Padomju Baltijas valstīm? Es turpināšu izvēlēties "The Guardian" pār "The Telegraph"."

"Tiešām, "The Telegraph", "bijušās Padomju Savienības Baltijas valstis"? Vai jūs arī Kanādu saucat par bijušo britu provinci? Apzīmējiet tās tikai kā Baltijas valstis vai arī to īstajos nosaukumos: Latvija, Lietuva, Kanāda."

Uģim Briedim ir īss un kodolīgs komentārs.

Indra norāda, ka publikācija tikai kļūst sliktāka.

Nadežda gan uzskata, ka izvēlētie vārdi ir piemēroti. "Ja žurnālista mērķis bija aprakstīt, kāpēc bēgošie krievi izvēlas Latviju kā viņu galamērķi, nav labāka vārdu izvēle kā "bijušās padomju valstis". Jā, mēs varam ienīst šo daļu no mūsu vēstures, bet tā veido mūsu šī brīža realitāti un interesi no kaimiņiem."

Lietotājs ""Ne Radars" vaicā: "Vai "The Telegraph" arī sauc Vāciju par bijušo nacistu galveno mītni un Apvienoto Karalisti par bijušajām koloniālistu valstīm?"

Kā ziņots, 19. septembrī spēkā stājās Ministru kabineta noteiktie ierobežojumi Krievijas pilsoņu - Šengenas īstermiņa vīzu turētāju - ieceļošanai Latvijā nebūtiskiem mērķiem, piemēram, tūrisma un atpūtas nolūkos. Tādus pašus ierobežojumus noteica Igaunija, Lietuva un Polija.

Robežsardze 21. novembrī paziņoja, ka kopš valdības septembrī noteiktajiem ierobežojumiem Latvijas austrumu robežu šķērsojuši 15 108 Krievijas valstspiederīgie.  Kopš 19. septembra, kad spēkā stājušies ar valdības lēmumu noteiktie ierobežojumi nebūtiskai ceļošanai, Krievijas valstspiederīgo plūsma samazinājusies par 38%.

Teju puse ārējo robežu šķērsojušo Krievijas pilsoņu izmanto citu valstu izsniegtās vīzas vai uzturēšanās atļaujas, kas nozīmē, ka Latvija nav šo personu galamērķa valsts, bet gan tiek izmantota tranzītam, lai dotos uz citām Eiropas Savienības valstīm.

Vienlaikus no 19. septembra līdz 24. novembrim ieceļošana Latvijā liegta 391 Krievijas pilsonim. Ārzemniekiem ieceļošana atteikta, balstoties gan uz Ministru kabineta lēmumā noteikto, gan arī uz citiem apstākļiem.

Komentāri (13)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu