Kopš pagājušajā nedēļas sociālajā medijā Facebook izplatās video, kurā autors maldina, ka Latvija pēdējos gados pazaudējusi vairāk nekā tonnu no valsts zelta rezervēm. Video pastarpināti izskan arī nepatiesa vai nepilnīga informācija par atbalstu Ukrainai un Eiropas zaļo kursu.
Nav taisnība.
Video autors stāsta, ka pēdējos gados esot samazinājušās Latvijas zelta rezerves:
"Zināt, cik mums Latvijā ir zelts? 6,66 tonnas zelta. (..) Vēl nesen mums bija 7,7 tonnas zelta, bet nu pēdējo gadu laikā mēs esam šo te tonnu notrallinājuši, zaudējuši. Nu it kā tur Eirozonas pievienošanās rezultātā."
Patlaban Latvijas Bankai ir 7,7 tonnas zelta. No tām 1,1 tonna tika iekļauta Eiropas Centrālās bankas rezervēs saistībā ar Latvijas pievienošanos Eirozonai 2014. gadā. Šī 1,1 tonna nav pazaudēta vai "notrallināta".
Sarakstē ar "Re:Check" Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns skaidro: "Var teikt, ka mēs šo zeltu esam aizdevuši Eirosistēmai un pēc būtības tas joprojām ir Latvijas zelts. Tam nav nekāda pamata, bet, ja ar eiro kaut kas notiktu, mēs varētu prasīt to atdot."
Viņš norāda, ka fiziski viss Latvijas zelts glabājas Anglijas Bankā Londonā, un tas tiek regulāri apsekots. Par Latvijas zelta vēsturi plašāk iespējams lasīt Latvijas Bankas vietnē (šeit).
Nav taisnība.
Video autors apgalvo, ka Latvija Ukrainai it kā sūtot tikai naudu un tādēļ nav zināms, ko saņem ukraiņi:
"Mēs esam iegrūduši 400 miljonus tīri divpusējā palīdzība Ukrainai. Militārā un humanitārā laikam, bet mūsējā laikam skaitās militārā. Tas nav tā, ka mēs te nopirkām priekš viņiem kaut ko un aizsūtījām. Nē, tā ir transakcija. Kas tajā galā ir nopirkts un kur ir kaut kādas atskaites, kas parāda konkrēti … vismaz, lai mums būtu emocionālais gandarījums, lai zinātu, kas tur sapirkts."
Autoram nav taisnība. Lielākā daļa Latvijas atbalsta Ukrainai ir preces, ierīces un transportlīdzekļi. Vācu domnīca Ķīles pasaules ekonomikas institūts regulāri apkopo informāciju par atbalstu, ko valstis sniegušas Ukrainai.
Viņu jaunākā ziņojumā, kurā ir dati līdz 3. oktobrim, teikts, ka Latvijas atbalsts ir aptuveni 314 miljoni eiro. No tā lielākā daļa jeb 298 miljoni ir militārais atbalsts.
Savukārt militārā atbalsta saturu 29. augusta preses relīzē skaidro Latvijas Aizsardzības ministrija. Relīzē teikts, ka to veido: ieroči, individuālais ekipējums, sausās pārtikas uzturdevas, munīcija, prettanku ieroči, pretgaisa raķetes Stinger, bezpilota lidaparāti, pašgājējhaubices, helikopteri, degviela u.c. preces.
Drīzāk nav taisnība.
Video autors apšauba arī ASV atbalstu Ukrainai:
"Amerikāņi tagad meklē, kur ir palikuši 43 miljardi, kas iepumpēti tika Ukrainā. Izrādās, nevar atrast. Nav nekādas atskaites. Vispār nekas nav. Nav vispār saprotams, kas ir nopirkts. Kur? Par ko? Nav saprotams, kas ir noticis? Bet tur ir pazuduši 43 miljardi."
Ķīles pasaules ekonomikas institūta apkopojumā redzams, ka ASV atbalsts Ukrainai līdz oktobra sākumam bijis 54 miljardi ASV dolāru.
Aptuveni puse jeb 28,6 miljardi no tā ir militārais atbalsts. Institūta izvērstajos datos ir saites uz ASV valsts institūciju preses relīzēm, kurās skaidrots, kas un kādā apmērā ir apstiprināts nodošanai Ukrainai. Sabiedrībai publiski pieejamā informācija ir virspusēja, tomēr nekorekti teikt, ka "nav vispār saprotams, kas ir nopirkts".
Par atbalsta uzraudzību, caurredzamību un detalizētiem ziņojumiem atbildīgi ir ASV Aizsardzības ministrija jeb Pentagons un ASV Valsts departaments. Taču ASV politiķu vidū ir izskanējis, ka līdzekļu uzskaite jāuzlabo.
To, piemēram, Politico skaidro demokrātu senatore Elizabete Vorena. Viņa arī min, ka Pentagons kavējas ar ziņojumiem par tēriņiem, kas nav saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Turklāt, lai gan ir zināms, kas tiek sūtīts, pārāk maz tiekot pārbaudīts, vai viss nonāk galamērķī.
Piemēram, ASV uzraugi paši Ukrainā fiziski pārbaudījuši tikai 10% no pienākušajiem augstas riska pakāpes ieročiem. Jāpiebilst, ka oktobrī anonīma ASV aizsardzības dienestu amatpersona ziņu aģentūrai Reuters norādīja, ka ASV plāno atsākt pārbaudīt, vai pilnīgi visi ieroči tiešām nonāk galamērķī. Viņš arī minēja, ka nav ticamu pierādījumu, ka ieroči nonāktu kaut kur citur.
Video autors stāsta, ka informācijai par "pazaudētajiem 43 miljardiem" avots ir labēji konservatīvi noskaņotais ASV telekanāls "Fox News" un bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa dēls Donalds Tramps juniors.
"Re:Check" šādus apgalvojumus neatrada, turklāt janorāda, ka autora minētie avoti nav uzticami. "Fox News" regulāri pauž atbalstu ASV republikāņu partijai un Trampam. Kanāla raidījumu vadītāji, piemēram, Takers Karlsons, Šons Hanitijs, Laura Ingrema un citi bieži izplata nepatiesu informāciju.
"Fox News" vairākkārt izplatījis arī Kremļa naratīvu par Krievijas iebrukumu Ukrainā, un kanālu atzinīgi vērtē, piemēram, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Savukārt Trampam junioram ir personiskas intereses kritizēt Baidena politiku. Viņš arī savā Twitter profilā vairākkārt iestājies pret atbalsta sniegšanu Ukrainai.
Trūkst konteksta.
Video autors apgalvo, ka Eiropas zaļais kurss ir afēra, lai miljardieri kļūtu bagātāki un ietekmīgāki. Viņš arī vedina domāt, ka Latvijai zaļais kurss ir lieks, jo valsts jau esot viena no zaļākajām Eiropā:
"Eiropas zaļais kurss, jūs domājat, kas ir? Lai tiešām te kaut ko "pazaļinātu"? Zaļākajā valstī Eiropā pilnīgi noteikti, ja ne pasaulē. Kā mēs skaitāmies? (..) Mēs esam viena no visaizaugušākajām valstīm Eiropā. (..) Tas ir vairāk kā Nīderlande, Beļģija. Tas ir daudz. Mēs tā tik zaļi te esam. Kas tik mums te nav?"
Video autors nekorekti atspoguļo, kas ir Eiropas zaļais kurss. 2019. gadā Eiropas Komisijas prezentēja politikas ceļvedi, kura galvenie mērķi ir panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un palīdzēt cīņā pret vides degradāciju.
Tajā ir vairāki darbības virzieni, piemēram, pāreja uz tīru enerģētiku, ilgtspējīgas pārtikas sistēmas ieviešana un videi nekaitīga transporta nodrošināšana. Zaļajā kursā iekļauta arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība, taču tas, ka Latvijā lielu daļu teritorijas klāj meži, nenozīmē, ka zaļā kursa priekšlikumi valstij nav aktuāli.
Video autors arī min, ka esam zaļākā valsts Eiropā vai pat pasaulē. Latvijas medijos zaļākās valsts kontekstā parasti runā par Jeila un Kolumbijas universitātes vides indeksu (angliski – Environmental Performance Index jeb EPI), pēc kura Latvija 2012. gadā bija otrajā vietā aiz Šveices.
Indeksā tiek ņemti vērā vairāki vides faktori, piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisijas, dzeramā ūdens kvalitāte un aizsargātās teritorijas. Desmit gadu laikā Latvija no 2. vietas noslīdējusi uz 15.
Tas galvenokārt noticis citu valstu lielākās izaugsmes dēļ. Klimata politikā Latvija šogad ierindota 25. vietā, veselības kategorijā valsts ir 15., bet ekosistēmu dzīvīgumā – 9. vietā.
Secinājums: Latvija pēdējos gados nav pazaudējusi vairāk kā tonnu zelta – tā, iestājoties Eirozonā, tika iekļauta Eiropas Centrālās bankas rezervēs. Informācija par to, kas veido Latvijas un ASV atbalstu Ukrainai, ir publiski pieejama. Lielais mežu apjoms nenozīmē, ka Latvijai nav aktuāls Eiropas zaļais kurss.
