Sarunas par nākamā gada valsts budžetu var izvērsties pat politiski asiņainas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Šodienas jautājums" sacīja Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns un politologs Jānis Ikstens.
Politologs prognozē, ka sarunas par nākamā gada valsts budžetu var izvērsties pat politiski asiņainas
Viņa ieskatā, ņemot vērā, cik smagi ritēja sarunas par valdības deklarāciju un amatiem, sarunas par 2023.gada budžetu būs tikpat smagas un sarežģītas.
Kā vēstīts, pēc tam, kad savus ministru amata kandidātus otrdien paziņoja arī partiju apvienība "Apvienotais saraksts" (AS), oficiāli kļuvis zināms Krišjāņa Kariņa (JV) otrās valdības iespējamais sastāvs.
Topošajā valdībā partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) plāno virzīt Arvilu Ašeradenu finanšu ministra, Edgaru Rinkēviču ārlietu ministra, Inesi Lībiņu-Egneri tieslietu ministra, Andu Čakšu izglītības un zinātnes, Raimondu Čudaru klimata un enerģētikas ministra un Eviku Siliņu labklājības ministra amatiem.
Vēl lēmumi saistībā ar JV kandidātu izvirzīšanu jāpieņem partijas "Vienotība" domei un JV kopsapulcei.
Nacionālā apvienība (NA) ekonomikas ministra amatam izvirzījusi Ilzi Indriksoni, aizsardzības ministra amatam - Ināru Mūrnieci, kultūras ministra amatam - Nauri Puntuli, bet satiksmes ministra amatam - Jāni Vitenbergu.
Savukārt AS veselības ministra amatam izvirzījis Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores Līgas Meņģelsones kandidatūru, zemkopības ministra amatam - Didzi Šmitu, iekšlietu ministra postenim - Māri Kučinski, bet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam - Māri Sprindžuku.
Gala lēmums, kurus kandidātus virzīt apstiprināšanai ministru amatos, atbilstoši Satversmei būs jāpieņem Valsts prezidenta Egila Levita nominētajam Ministru prezidenta amata kandidātam Kariņam.
Kā ziņots, iecerēts, ka par jauno Ministru kabinetu Saeima varētu balsot decembra vidū.