VM plāno nodrošināt iedzīvotājiem atbilstošu psihiskās veselības aprūpes pieejamību

Plāna mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem uz pierādījumiem balstītu, kvalitatīvu un viņu vajadzībām atbilstošu psihiskās veselības aprūpes pieejamību, īstenojot uz sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstību, veicinot psihisko saslimšanu agrīnu diagnostiku, nodrošinot savlaicīgu un pēctecīgu ārstēšanu un kvalitatīvu medicīnisko rehabilitāciju.

Patlaban Latvijas sabiedrībā esošā stigma un mūsdienīgu pakalpojumu nepieejamība kavē vēršanos pēc palīdzības, psihiskās veselības traucējumu savlaicīgu atklāšanu, ārstēšanu, kā arī saslimušo cilvēku iekļaušanu sabiedrībā, tai skaitā veselības aprūpes sistēmā. Šāda novēlota palīdzības izmantošana bieži izraisa jau daudz smagāku kaitējumu veselībai ar grūti novēršamām, reizēm neatgriezeniskām sekām, kas rada ciešanas ne tikai pašam cilvēkam, bet arī viņa tuviniekiem, un ir zaudējums visai sabiedrībai un valstij, norāda VM.

Līdz ar to, VM vērtējumā, valstij ilgtermiņā ir jāattīsta un jāpilnveido starpnozaru pieejā balstītus psihiskās veselības aprūpes un atbalsta pakalpojumus, lai veicinātu to atbilstību, pieejamību un izmantošanu dažādām mērķa grupām.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) norādīja, ka slimnīcām būs aktīvāk jāpārplāno un jāizvērš savi pakalpojumi ārpus gultām un reizēm pat sienām. Ja pacients var saņemt kompleksus psihiskās veselības aprūpes pakalpojumus ārpus stacionāra, tas ļauj turpināt ikdienas gaitas savā ierastajā vidē - strādāt, mācīties, pavadīt laiku kopā ar tuviniekiem. Pēc ministra paustā, tā ir būtiska daļa no veseļošanās procesa, un ir jādara viss, lai cilvēkus neizolētu un attīstītu mūsdienīgu psihiskās veselības palīdzību, kuras centrā ir pacients un viņa vajadzības.

Plānā psihiskās veselības aprūpes sistēmā izcelti trīs galvenie jautājumi, kas saistīti ar stacionārā psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu noteikšanu atbilstoši sniedzamo pakalpojumu līmeņiem, kā arī savlaicīgas agrīnas uzvedības un psihisko traucējumu diagnostikas izveidi bērniem, kas palīdzētu savlaicīgāk piesaistīt nepieciešamos speciālistu un uzsākt ārstēšanu, lai savlaicīgi uzlabot bērna veselības stāvokli un nodrošināt nepieciešamo atbalstu bērnam un vecākiem.

Tāpat plānā būtiska nozīme piešķirta ambulatoro un sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstībai, lai cilvēki varētu piekļūt palīdzībai, pēc iespējas saglabājot iespēju palikt savā ierastajā sociālajā, darba, izglītības vidē. Pēc VM paustā, šādu pakalpojumu attīstība ļautu arī mazināt gultasvietu skaitu psihiatriskā profila slimnīcās.

VM informēja, ka Latvijā 2020.gadā psihiatriskā profila gultasvietu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem bija 112,4 un 2021.gadā - 109,8 gultas. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, psihiatriskā profila gultasvietu skaitam nebūtu jāpārsniedz 50 gultas uz 100 000 iedzīvotāju. Galvenokārt šāds augsts gultasvietu skaits ir skaidrojams ar ierobežotu pieejamību kvalitatīviem ambulatorajiem psihiskās veselības pakalpojumiem un nepietiekami attīstītām sabiedrībā balstītām kompleksām psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu programmām, kā rezultātā pacienti savlaicīgi nenonāk ambulatorās aprūpes speciālistu redzeslokā.

Ilgtermiņā nodrošinot ambulatorās aprūpes attīstību un sabiedrībā balstītu pakalpojumu veidošanu pacientiem ar psihiskās veselības un uzvedības traucējumiem, VM pakāpeniski plāno samazināt stacionāro gultu skaitu psihiatriskā profila slimnīcās līdz 20% apjomā līdz 2030.gadam.

Plāna pasākumi psihiskās veselības aprūpes jomā tajā skaitā ietver jaunas pakalpojumu programmas, piemēram, agrīna intervence bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, ēšanas traucējumu programma, agrīnās intervences programma pacientiem ar šizofrēniju, atbalsta grupas pacientiem un piederīgajiem, mobilo psihiatrisko komandu atbalsts noteikta profila pacientiem mājās.

Tāpat pasākumi ietver pakalpojumu pieejamības uzlabojumus reģionos, nemedikamentozās ārstēšanas pieejamības uzlabošanu jeb multiprofesionālo rehabilitāciju, vienotu ārstniecības iestāžu pakalpojumu kvalitātes kritēriju izstrādi un vadību, iekļaujot vienotu pacientu apmierinātības ar pakalpojumiem novērtēšanu, kā arī atsevišķu medikamentu pieejamības uzlabošanu pacientiem ar šizofrēniju, pacientiem ar depresiju un pacientiem ar demenci.

Uzmanība tiks pievērsta arī savstarpējās speciālistu sadarbības veicināšanai, pilnveidojot ģimenes ārstu un psihiatru sadarbību. Tāpat plāns paredz kopā ar Pasaules veselības organizāciju izstrādāt un ieviest kompleksu pasākumu kopumu pacientiem ar ilgstošiem psihiskās veselības traucējumiem, kam nepieciešama pāreja no bērnu profila ārstniecības iestādes uz pieaugušo ārstniecības iestādi. Šāda pakalpojuma pēctecības nodrošināšana ir nozīmīga pacientiem ar hroniskiem psihiskās veselības un uzvedības traucējumiem, piemēram, akūtām psihozēm vai ēšanas traucējumiem.

Kopā plāna pasākumiem pacientu aprūpes uzlabošanai un plāna īstenošanai papildus nepieciešami 5,2 miljoni eiro 2023.gadā, 11,3 eiro 2023.gadā, 12,6 miljoni eiro 2025.gadā, bet turpmāk ik gadu 13,8 miljoni eiro. Pasākumu īstenošanai nepieciešamais papildu finansējums pieprasīts jaunajās politikas iniciatīvās, kas tiks izvērtētas valsts budžeta sagatavošanas procesā.