/nginx/o/2022/12/29/15051306t1h4efc.jpg)
Aizturētais Vācijas ārējā izlūkdienesta (BND) darbinieks tiek turēts aizdomās arī par slepenu datu nodošanu par situāciju Ukrainā pēc Krievijas noziedzīgā režīma iebrukuma, atsaucoties uz Vācijas amatpersonām, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal".
Apsūdzētais Karstens L. vadīja BND apakšnodaļu tehniskās izlūkošanas nodaļā, kas apstrādāja klasificētu informāciju (satelītu attēlus, pārtvertas sarunas) no Krievijas un Ukrainas, ko ieguvušas citas Rietumu izlūkdienestu iestādes.
Vācijas medijs "Tagesschau" vēsta, ka šobrīd tiek izmeklēts, vai BND darbinieks ir ticis šantažēts.
"Apollo.lv" jau ziņoja, ka Vācijas ārējā izlūkdienesta (BND) darbinieku, kurš par slepenas informācijas nodošanu Krievijai aizturēts un apsūdzēts valsts nodevībā, atmaskot palīdzēja Rietumu izlūkdienesta sniegtā informācija, vēsta žurnāls "Der Spiegel".
Rietumu izlūkdienests konstatējis, ka Krievijas pusei ir informācija, ko viennozīmīgi varēja identificēt kā tādu, kas sagatavota BND - viens vai vairāki dokumenti, kas skar izlūkinformāciju par Krieviju.
Pateicoties ārzemju partnera brīdinājumam, BND drošības speciālistiem izdevās noskaidrot noplūdes avotu - Karstenu L., kas bija apakšnodaļas vadītājs tehniskās izlūkošanas nodaļā.
Atbilstoši amata statusam viņam bija piekļuve daudziem dokumentiem ar augstu slepenības pakāpi.
Izmeklētāju uzmanību piesaistījis arī vēl viens cilvēks, kas strādā BND. Viņš, kā noprotams, savā darba datorā atvēris dokumentus, kam ir saistība ar izmeklēšanu.
Tomēr ir mazticami, ka arī šīs cilvēks spiegojis Krievijas labā, uzskata izmeklētāji. Ticamāka šķiet versija, ka Karstens L. mēģinājis izmantot viņu, lai aizdomas novērstu no sevis.
Ģenerālprokurors izvirzījis BND līdzstrādniekam Karstenam L. apsūdzības valsts nodevībā, jo viņš 2022. gadā izpaudis valsts noslēpumu, nododot Krievijai slepenu informāciju.
Vācija vēl pavasarī izraidīja 40 Krievijas pilsoņus, kas diplomātijas aizsegā nodarbojušies ar spiegošanu.
Berlīnes specdienesti ir pārliecināti, ka valstī palikuši vairāki simti Krievijas spiegu.
Tiesa gan, gadījumi, kad tiek savervēti Vācijas izlūkdienestu darbinieki, ir ārkārtīgi reti.
Kopš Krievija februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, bažas par Maskavas spiegošanas aktivitātēm Vācijā palielinājušās.
