Krievijas ģenerālprokuratūra nesen lēma atzīt Rīgā bāzēto Krievijas tīmekļa izdevumu "Meduza" par nevēlamu organizāciju. Medija galvenais redaktors Ivans Kolpakovs aģentūrai LETA vērtēja, ka tas ir ļoti nopietns trieciens šī medija iespējām nodarboties ar žurnālistiku, kuras galvenā uzmanība pievērsta Krievijai.
"Krievijā mūs faktiski izsludinājuši ārpus likuma. Krievijas pilsoņus var iesēdināt cietumā par "Meduza" sniegtiem komentāriem vai intervijām, par naudas pārskaitījumiem "Meduza" un pat par saišu publicēšanu uz mūsu materiāliem sociālajos tīklos," uzsvēra Kolpakovs.
Viņš piebilda, ka kriminālvajāšana draud visiem izdevuma darbiniekiem un ārštata autoriem.
Atbildot uz jautājumu, vai šāds Krievijas varasiestāžu lēmums bijis pārsteigums, Kolpakovs atklāja, ka redakcija to gaidījusi un paspējusi tam sagatavoties gan morāli, gan organizatoriski.
"Principā viss bija saprotams jau ļoti sen. Vēl 2014. gadā, palaižot "Meduza", mēs cits citam sacījām, ka mūsu izdevumu noteikti nobloķēs, bet mūs pašus vajās," stāsta galvenais redaktors, piebilstot, ka tobrīd Krievijas varasiestādes bija jau sagrāvušas neatkarīgo mediju tirgu tā iepriekšējā veidolā.
"Taču uz tā drupām parādījās jauna, daudz dzīvotspējīgāka un spiedienam vairāk pielāgota industrija, un pēdējo gadu laikā Kremlis neveiksmīgi mēģinājis to nožņaugt," uzsvēra Kolpakovs.
Viņš norāda, ka Krievijas varasiestādes ar īpašu niknumu vēršas pret žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem pēc pagājušā gada 24. februāra, kad diktatora Vladimira Putina totalitārais režīms uzsāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
"Mūsu pasludināšana par "nevēlamiem" vai "ekstrēmistiem" bija tikai neilga laika jautājums," noslēgumā atzīst "Meduza" galvenais redaktors.
Kā vēstīts, ceturtdien Krievijas Ģenerālprokuratūra "Meduza" atzina par nevēlamu organizāciju. Kā apgalvo Ģenerālprokuratūra, izdevuma darbība "rada draudus konstitucionālās iekārtas pamatiem un Krievijas Federācijas drošībai".
Saskaņā ar likumu organizācijai pēc atzīšanas par nevēlamu ir pienākums pārtraukt darbu Krievijā - tiek bloķēti tās līdzekļi un īpašumi Krievijā. Sarakstā iekļautajām struktūrām ir aizliegts atvērt filiāles Krievijā.
Krievijā cilvēkiem, kas sadarbojas ar nevēlamu organizāciju, draud kriminālvajāšana.
Krievijas pilsoņiem ir pilnībā aizliegts piedalīties nevēlamu organizāciju darbā, tostarp ārzemēs, un par aizlieguma pārkāpumu var tikt piespriesti līdz četriem gadiem cietumā.
Turklāt krimināllieta var draudēt tiem, kas ziedo naudu "Meduza" (izdevums cita starpā pastāv, pateicoties abonentu pārskaitījumiem). Par nevēlamu organizāciju finansēšanu draud līdz pat pieciem gadiem cietumā.
Krievijā ir aizliegts izplatīt nevēlamu organizāciju materiālus vai saites uz tiem, kas nozīmē, ka "Meduza" materiālu citēšana citos izdevumos būs nelikumīga un var izraisīt sekas līdz pat šo mediju bloķēšanai.
"Atzīšana par nevēlamu organizāciju faktiski ir jebkādas darbības aizliegums," raidorganizācijai BBC skaidroja cilvēktiesību aizstāvis Pāvels Čikovs. "Atšķirībā no "ārvalstu aģenta" statusa organizācijas atzīšana par nevēlamu ir pilnīgs tabu darbam Krievijā, sadarbībai, ziedojumiem un jebkādai saistībai ar šo organizāciju," norādīja Mediju tiesību aizsardzība centra vadītāja Gaļina Arapova.
"Meduza" ir Latvijā 2014. gadā reģistrēta juridiskā persona (SIA Medusa Project).
2021. gada aprīlī Krievijas varasiestādes "Meduza" atzina par "ārvalstu aģentu", bet pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā krievu varasiestādes bloķējušas piekļuvi "Meduza" vietnei.
"Meduza" ir viens no populārākajiem neatkarīgajiem interneta izdevumiem krievu valodā. "Meduza" "Telegram" kanāliem ir vairāk nekā 1,2 miljoni abonentu.
Reaģējot uz Krievijas ģenerālprokuratūras lēmumu, "Meduza" redakcija ceturtdien paziņoja, ka turpinās savu darbu. "Lasiet "Meduza"! Pārvariet bailes! Krievija būs brīva. Tie, kam jānokļūst ellē, jau sen tur atrodas," sava paziņojuma noslēgumā norāda redakcija.
