Rīgas cirka plānos nav veidot pastāvīgu trupu

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Rīgas cirka ēka.
Rīgas cirka ēka. Foto: Lauma Vītola/LETA

Rīgas cirka plānos nav veidot un uzturēt pastāvīgu trupu, norāda Rīgas cirka pārstāve Zane Volkinšteine.

Rīgas cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers uzsver, ka cirka vide un infrastruktūra ir platforma, kas var uzņemt viesizrādes, kā arī dod iespēju vietējiem māksliniekiem un apvienībām, trenēties, veidot sadarbības, uzturēties mākslas rezidencēs un apmeklēt cirka rīkotas meistarklases.

Viņš uzsver, ka Rīgas cirka mērķis ir ar dažādu programmu palīdzību attīstīt un veicināt Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un visa Ziemeļeiropas reģiona cirka kopienas veidošanos.

Ķibers vērsa uzmanību, ka no 2020.gada līdz 2022.gadam Rīgas cirks kopā ar cirka organizāciju "CirkusSyd" no Zviedrijas līdzvadīja Baltijas-Ziemeļvalstu cirka tīklu "Baltic Nordic Circus Network", kas deva iespēju Rīgā un citviet rīkot dažādus cirka nozares attīstībai veltītus pasākumus.

"Rīgas cirks ir vieta, kur tiek radīts un rādīts cirks. Patlaban lielākajā daļā Eiropas cirka institūciju ir līdzīgs modelis - ir nevis sava trupa, bet infrastruktūra vietējās cirka kopienas un vietējo mākslinieku apvienību atbalstīšanai. Cirkā trenējas un ar mums sadarbojas arī dažādi starptautiski cirka mākslinieki, tostarp mākslinieki no Ukrainas," pauž Ķibers.

Tāpat arī Rīgas cirks ir viens no Baltijas mākslinieku tīkla "Grassroot Network" iniciatoriem un dibinātājiem. Šī programma Baltijas cirka māksliniekiem dod iespēju apmeklēt pasaules profesionāļu meistarklases un dalīties pieredzē.

Savukārt Rīgas cirka iniciētā Baltijas cirka mākslas programma "Baltic Circus on the Road" iepazīstina starptautiskus festivālus un pasākumu rīkotājus ar Baltijas cirka mākslinieku izrādēm. Šo pasākumu rezultātā ir tapušas dažādas sadarbības un izrādes gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā.

Ķibers akcentē, ka sesto sezonu Rīgas cirka paspārnē darbojas Rīgas cirka skola, kurā notiek nodarbības dažādu vecumu audzēkņiem, sākot no skolas vecuma. Viņš norāda, ka jau patlaban daži pusaudžu vecuma audzēkņi apsver domu par tālākām studijām cirka augstskolā Beļģijā, Francijā vai Zviedrijā. Pēc atgriešanās vēsturiskajā ēkā Rīgas cirks plāno atsākt mākslas rezidenču programmu.

Runājot par cirka mākslinieku kopienas attīstību un jaunu, starptautiski konkurētspējīgu izrāžu rašanos, Ķibers min citu Eiropas valstu piemēru. Viņš uzsver, ka paiet laiks līdz rodas pietiekami plaša laikmetīgā cirka mākslinieku kopiena. Ķibers norāda, ka Somijai un Zviedrijai tas prasīja desmit gadus.

Viņa ieskatā, interesants ir Beļģijas piemēru, kur ilgāku laiku ir pieejamas cirka augstskolas un cita veida cirka infrastruktūra. Arī no valsts puses aizvadīto 15 līdz 20 gadu laikā cirka nozares attīstībā ieguldīts ievērojams finansējums, un pēdējos gados ir manāmi rezultāti - Beļģijā izveidojušās daudzas pasaules līmeņa cirka mākslas apvienības, kas triumfē starptautiskos cirka festivālos un rada oriģinālas izrādes.

Ķibers arī uzsver, ka patlaban pasaulē ir dažādi cirka attīstības virzieni, vienlaikus pastāv gan laikmetīgā un jaunā cirka apvienības, gan tradicionālā cirka trupas. Viņš norāda, ka Rīgas cirks iet tajā virzienā, kur dodas vairums Eiropas valstu, kā arī Kanāda un Austrālija.

Rīgas cirka radošais direktors atzīmē, ka tieši laikmetīgais cirks piedāvā emocionāli lādētas izrādes, kurās var būt pārstāvēta viena vai vairākas cirka disciplīnas. Tās ir izrādes ar spēcīgu vēstījumu un individuālu, unikālu skatuves noformējumu.

"Savā programmā ejam prom no spožā estētikā ieturētiem sinhroniem un pompoziem numuriem - tradicionālais un jaunais cirks lielāku popularitāti gūst Ķīnas, Krievijas un vairāku citu pasaules lielvalstu auditorijās. Eiropas cirks virzās prom no paredzamības un galvenokārt reprezentē cilvēku radošumu," pauž Ķibers.

LETA jau rakstīja, ka pagājušā gada novembra sākumā ekspluatācijā nodota Rīgas cirka vēsturiskā ēka Merķeļa ielā 4, Rīgā.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Rīgas cirka pārstāve Volkinšteine, no arhitektu biroja "NRJA" izstrādātā cirka pārbūves projekta ir veikta būvdarbu pirmā kārta, kuras galvenais uzdevums bija ēkas energoefektivitātes celšana. Pārbūves laikā arī uzlabota ēkas integrācija pilsētvidē.

Laikā no 2021.gada maija līdz 2022.gadam būvuzņēmējs "Aidaco Group" veica energoefektivitātes uzlabošanas darbus. Virs vēsturiskās kupola metāla konstrukcijas ārtelpas virzienā izbūvēta jauna kupola konstrukcija no pašnesošiem, vairāku slāņu masīvkoka paneļiem, nesošo balstu un pamatu sistēma, ieklāts jauns jumta segums un atjaunota nokrišņu ūdens ārējās sistēma, izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas, veikta fasādes siltināšana un pagalma pārbūve.

Arhitektu biroja "NRJA" izstrādātais cirka ēkas rekonstrukcijas projekts nākotnē paredz vēl arī citus darbus, kas ietver teritorijas labiekārtošanu un cirka skolas ēkas izbūvi. Fasādes atjaunošanas darbus, tostarp vēsturisko kāpņu atjaunošanas darbus, plānots veikt nākamajās kārtās.

Projektu īstenoja būvuzņēmējs "Aidaco Group", būvuzraugs SIA "CMB", projektēšanu un autoruzraudzību veica arhitektu birojs "NRJA". Kopējās projekta pirmās kārtas investīcijas sasniedz aptuveni 5,5 miljoni eiro, Eiropas Savienības fondu līdzfinansētā projekta attiecināmās izmaksas noteiktas 2,9 miljonu eiro apmērā, no tām plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta apmērs ir 2,5 miljoni eiro jeb 85% no projekta attiecināmajām izmaksām, savukārt valsts budžeta līdzfinansējums - 447 132 eiro apmērā jeb 15% no projekta attiecināmajām izmaksām.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu