Arheologu komanda ir izrakusi mūmiju, kas varētu būt visvecākā un vispilnīgākā jebkad atklātā mūmija Ēģiptē, 26. janvārī paziņoja izrakumu vadītājs, vēsta portāls "Science Alert".
Arheologi atrada 4300 gadu veco mūmiju, uzskatītu par vīra vārdā Hekashepes mirstīgajām atliekām, senās kapenēs netālu no Kairas. Tā nāk no valsts piektās un sestās dinastijas, kas ilga no 2500. gada pirms mūsu ēras līdz 2100. gadam pirms mūsu ēras, paziņoja Zahi Havass, bijušais Ēģiptes senlietu ministrs.
"Es paskatījos, lai redzētu, kas ir iekšā sarkofāgā: skaista vīrieša mūmija, kas pilnībā pārklāta ar zelta kārtām," izrakumu vietā teica Havass.
Gadsimtiem senā mūmija tika atrasta 15 metru dziļas šahtas apakšā netālu no Džosera piramīdas Sakaras nekropolē, UNESCO pasaules mantojuma objektā. Sakara, izcils arhitektūras dizaina meistardarbs, atrodas Memfisā, Senās Ēģiptes pirmajā galvaspilsētā.
Tika veikti vairāki citi svarīgi arheoloģiski atklājumi, ieskaitot kapenes, kas pieder Meri, karaliskās pils "noslēpumu glabātājai", un Khnum-djed-ef, Unasa piramīdu kompleksa priesterim.
Tika atklāts liels skaits dievību statuju, amuletu, ikdienas priekšmetu un akmens trauku.
"Šis atklājums ir tik svarīgs, jo tas saista karaļus ar cilvēkiem, kas dzīvo viņiem apkārt," teica arheologs Alī Abū Dešišs.
Atklājums veikts tikai dienu pēc tam, kad atšķirīga arheologu komanda atklāja citas senas pilsētas, sauktas par Luksoru, drupas Kairas dienvidos.
Iepriekš tai nedēļā zinātnieki "digitāli attina" 2300 gadu seno "zelta zēna" mūmiju, izmantojot datortomogrāfijas skeneri. Skenējums atklāja jaunus ieskatus, kā senie balzamētāji izmantoja vērtīgus amuletus, lai pasargātu mirušos.
Pēdējos gados Ēģiptē ir veikta virkne nozīmīgu arheoloģisku atklājumu, kas izcelti kā daļa no atbalsta valsts tūrisma industrijas veicināšanā.
Industrija ir cietusi no augošajiem politiskajiem nemieriem valstī kopš 2011. gada, kā arī no Covid-19 pandēmijas ceļošanas ierobežojumiem.