Vaidere: Tā bija milzīga kļūda neizvērtēt noziegumus, ko Krievija pastrādāja PSRS veidolā (4)

Ar politiķi sarunājāmies īsi pirms parlamenta balsojuma par rezolūciju, kas vēlāk tika apstiprināta ar 444 balsīm par, 26 pret un 37 deputātiem atturoties. Vaidere gan norāda, ka saskaņošanas process bija sarežģīts.

"Dīvainā kārtā, arī zinot, kāds ir šis asiņainais karš, galēji labējie un galēji kreisie mēģina izturēties pret Krieviju nu, tā sakot, ļoti maigi," saka politiķe.

"Man nesen bija saruna ar vienu no Vācijas labējo "Alternative für Deutschland" pārstāvjiem, kurš joprojām man apgalvoja, ka karu var izbeigt vienīgi diplomātiskā ceļā. Un tad es viņam jautāju  – tieši kā. Ko varētu piedāvāt Putinam? Ko varētu piedāvāt ukraiņiem? Nu nav jau atbildes, nav. Es viņu, kā saka, mēģināju spīdzināt kā ar karstu dzelzi, visu laiku uzdodot šo jautājumu – bet tieši kā jūs redzat šī kara beigas?

Vienmēr ir šī jocīgā runāšana, nevis tāds skaidrs signāls, kā šo karu būtu iespējams beigt."

Ukrainas uzvarai nepieciešama militārā palīdzība

EP pauž stingru nostāju – Ukrainai ir jāuzvar.

"Ar to saprotot, ka Ukraina spēj izdzīt visus Krievijas militāros spēkus no Ukrainas teritorijas, ieskaitot, protams, Krimu, un ka to var sasniegt, tikai un vienīgi palielinot militāro palīdzību," skaidro politiķe.

"Mēs aicinām pasteidzināt tanku piegādi, apsolīto tanku piegādi Ukrainai un ļoti nopietni apsvērt arī iznīcinātāju piegādi. Arī plašākas darbības raķešu sistēmas piegādi un, protams, arī munīcijas piegādi," norāda Vaidere.

"Ir skaidrs, ka katra, piemēram, kaut vai [Vācijas] kanclera [Olafa] Šolca vilcināšanās, piegādājot munīciju, tankus un tamlīdzīgi, nozīmē cilvēku dzīvības. Un ne jau tikai viena vai divu cilvēku dzīvības, kas arī, protams, ir milzīga vērtība, bet desmitiem, simtiem un tūkstošiem, un tas ir jāsaprot."

"Teiciens "uzvarētājus netiesā" ir bijis ārkārtīgi sāpīgs"

"Tā bija milzīga kļūda neizvērtēt noziegumus, ko Krievija pastrādāja toreiz PSRS veidolā, atbrīvojot Eiropu no nacisma. Tā ir tāda mācība, ko tagad ir guvusi Eiropa un visa pasaule," norāda eiroparlamentāriete.

Foto: Krievijas karš Ukrainā. 2023. gada februāris

"Tagad tiek daudz runāts par tām slepkavībām, laupīšanām, izvarošanām, ko "atbrīvotāju armija" veica ceļā uz Berlīni. Tas ir kaut kas varbūt daudziem pilnīgi jauns, bet diemžēl tā bija. To mums Latvijā stāsta mūsu senči. To atceras tās valstis, kam krievu armija gāja pāri arī toreiz padomju armijas veidolā.

Un teiciens "uzvarētājus netiesā" ir bijis ārkārtīgi sāpīgs. Ja to nevarēja izdarīt 40., 50. gados, tad tas noteikti bija jāizdara vismaz pēc PSRS sabrukuma.

Un Baltijas valstu progresīvie deputāti, pie kuriem es sevi arī noteikti pieskaitu, mēs par to runājām. Mēs atgādinājām par tiem noziegumiem, ko Krievija veica okupētajās valstīs pēc 1945. gada, tai skaitā Baltijas valstīs, tai skaitā tajās valstīs, kur tiešas okupācijas nebija kā tā saucamajās Austrumeiropas valstīs. Lielākoties ekonomisku interešu dēļ ES dalībvalstis pievēra acis uz to," skaidro Vaidere. 

"Arī aizmuguriski notiesājošs spriedums ir spriedums"

Rezolūcijā eiroparlamentārieši uzsver nepieciešamību izveidot īpašu tribunālu, lai izmeklētu un notiesātu okupantus par pastrādātajiem kara noziegumiem. Jau tagad Ukrainā tiek vākti pierādījumi par tiem. Taču īpaša tribunāla izveidei vispirms ir nepieciešams politisks lēmums.

"Šeit var būt dažādi virzieni, bet skaidrs, ka ES valstīm ir jābūt virzītājām," saka Vaidere. "Viens veids ir, ka līdzīgi domājošas valstis virza šādu ideju par tribunālu, piemēram, Baltijas valstis un Polija. Otrs ceļš ir valstu apvienības. Vislabāk būtu, ja ANO Ģenerālajā asamblejā tiktu pieņemta šāda rezolūcija par šāda tribunāla izveidi un tas tiktu izveidots. Bet, lai šādu rezolūciju pieņemtu un lai šādu tribunālu izveidotu, tas ir liels darbs."

"Nedomāju, ka mēs varam cerēt, ka, arī ja šis karš beigsies pārskatāmā nākotnē, ka ieradīsies par šo karu atbildīgie ar balto karogu un ka mēs viņus varēsim notiesāt," piebilst eiroparlamentāriete. 

"Bet arī aizmuguriski notiesājošs spriedums ir spriedums, un tas nosaka to, kā pret šo valsti izturēsies visas pasaules civilizētā sabiedrība. Un tas nav maz.

Arī tad, ja šie cilvēki nomirs savos mīkstajos pēļos un nevis uz cietuma nārām, ko viņi būtu pelnījuši, arī tad viņi nenomirs laimīgi un svētīgi no visas šīs pasaules, bet viņi nomirs kā noziedznieki un vislabāk – kā notiesāti noziedznieki. Tāpēc šo noziegumu fiksācija ir ļoti svarīga lieta. Un arī juristi ir pateikuši, ka juridiski šāda tribunāla izveide ir iespējama."

Vaidere piebilst, ka Latvija cer kļūt par nepastāvīgo ANO Drošības padomes dalībvalsti un ka tribunāla izveide ir labs temats, ko virzīt šajās sarunās. Arī Latvijas prezidents Egils Levits ir vairākkārt izcēlis nepieciešamību izveidot īpašu tribunālu Krievijas agresijas pret Ukrainu iztiesāšanai. Uzrunājot EP 14. februārī, Levits norādīja, ka patlaban nedz Starptautiskās tiesas, nedz Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā neietilpst tieši šī kara iztiesāšana.

Ukrainai ir jākļūst par ES dalībvalsti, bet darāmā vēl ir daudz

Vaidere arī norāda, ka viena no svarīgām lietām šajā rezolūcijā ir tas, ka EP pauž atbalstu Ukrainas kļūšanai ne vien par ES dalībvalsti un ka EP vēlētos, lai jau šogad sāktos pievienošanās sarunas. Vaicāta par to, kad Ukraina reāli varētu kļūt par ES dalībvalsti, Vaidere norāda, ka pirms kara beigām tas noteikti nebūtu iespējams.

"Diemžēl Ukraina arī līdz kara sākumam nebija tikusi galā ar savām korupcijas problēmām, ar savām strukturālajām reformām," izceļ Vaidere. 

"Ukraina ir ļoti bagāta valsts, Donbasā ir visa Mendeļejeva tabula. Ir skaidrs, ka krievi ļoti labprāt kopīgi ar Ukrainas oligarhiem apsaimniekoja šos īpašumus.

Kaut arī pašreizējā Ukrainas administrācija jau kopš [Ukrainas prezidenta Volodimira] Zelenska stāšanās amatā visai aktīvi darbojas šajā virzienā, lai korupcijas saiknes pārrautu, tas jau nav vēl noticis pilnībā.

Ukraina diemžēl nav gatava, vēl nebija gatava arī līdz kara sākumam, lai to uzņemtu ES. Tam ir vajadzīgs laiks, ir vajadzīgas reformas."

Karš parādījis, ka Krievijai cilvēka dzīvība nav nekas

Rezolūcija arī pauž, ka šī kara rezultātam būs liela nozīme tajā, kā starptautiskā sabiedrība turpmāk izturēsies pret autoritāriem režīmiem.

"Mēs izlikāmies neredzam, kas notiek Krievijā, un mēģinājām uzturēt draudzīgas attiecības, stiprinot ar visām savām tehnoloģijām un sadarbības projektiem," norāda Vaidere. "Šis karš ir tāda ļoti liela kultūru un vērtību sadursme, jo mēs skaidri redzam, ka Krievijai cilvēka dzīvība nav nekas, nemaz nerunājot par kaut kādām cilvēktiesībām viņu izpratnē."

Foto: Kijivieši no Krievijas raķešu apšaudēm patveras metro 

"Lielā mērā pie kara ir novedis arī tas, ka Krievija ir tikusi stiprināta ar mūsu līdzekļiem," pauž politiķe. "Mēs esam maksājuši daudz naudas par Krievijas izejvielām. Krievija, būdama viena no bagātākajām Eiropas valstīm resursu ziņā, ir viena no pašām nabadzīgākajām valstīm tajā ziņā, kā dzīvo cilvēki. Jo labi dzīvo tikai cilvēki varbūt Maskavā un Sanktpēterburgā, arī, jāsaka, pagātnes formā.

Runājot par sankcijām, uzreiz ir skaidrs, ka krievi ir pieraduši dzīvot nabadzībā, lielākā daļa tautas. Un arī tad, ja būs ļoti slikti dzīves apstākļi, propagandas dēļ vainīgs būs ne jau Putins, kurš šo karu sāka, bet vainīgi būs "sliktie rietumi"."

Pilnu EP 16. februāra rezolūciju var lasīt šeit.