Laikraksts: Krievijas elite iebilst pret karu, taču nespēj Putinam pateikt patiesību (19)

Laikraksts sniedza padziļinātu pārskatu par noskaņojumu Krievijas elitē, tostarp Putina tuvo cilvēku lokā. Saskaņā ar rakstu, kas balstījās uz Krievijas avotiem, lielākā daļa Krievijas politiskās elites nebija informēta par Putina nodomu iebrukt Ukrainā.

Piemēram, Lavrovs par iebrukumu uzzināja tikai dažas stundas pirms tā sākuma pa telefonu plkst. 1 naktī.

Lielākā daļa Kremļa vadības par iebrukumu uzzināja tikai tad, kad TV ekrānos parādījās Putina paziņojums par "militārās specoperācijas" sākumu.

Kā vēsta "Financial Times" avoti, iebrukuma dienā vairāki Krievijas oligarhi Kremlī bija diezgan pesimistiskā noskaņojumā, jo zināja, ka Rietumu sankcijas sagraus viņu personīgās biznesa impērijas.

Viens no oligarhiem pavisam nejauši pajautāja Lavrovam par to, kāpēc Putins izlēma par labu karam. Lavrovs neatbildēja un paskaidroja klātesošajiem, ka karu plānojis tikai ļoti šaurs cilvēku loks, kurā viņš neesot bijis. 

Pēc Lavrova teiktā, Putinam, plānojot karu, bija tikai trīs padomdevēji: Ivans Bargais, Pēteris I un Katrīna Lielā.

Putins vēlas turpināt karu par spīti zaudējumiem

Kremļa saimnieks arvien vairāk ir apņēmības pilns turpināt karu pret Ukrainu, ziņo avoti. Tas notiek pat par spīti tam, ka kara cena Krievijai tikai pieaug. Saskaņā ar Rietumu izlūkdienestu aplēsēm Krievija Ukrainā ir zaudējusi vairāk nekā 200 000 karavīru.

Bijusī augsta ranga Krievijas amatpersona laikrakstam "The Financial Times" pastāstīja, ka kopš sākotnējā iebrukuma Ukrainā plāna izgāšanās Putins meklē jaunus attaisnojumus, lai turpinātu karu.

Kā vēsta avoti, Putins sev tuviem cilvēkiem apliecina, ka Krievija nebija gatava karam.

"Armija ir sliktā stāvoklī. Mūsu rūpniecība ir sliktā stāvoklī. Bet labi, ka mēs to uzzinājām šādā veidā, nevis tad, kad pie mums iebrūk NATO," sacīja bijusī Kremļa amatpersona.

Vairāki cilvēki, kas pazīst Putinu, laikrakstam pastāstīja, ka diktators kļūst arvien izolētāks un neviens neuzdrošinās viņam pateikt patiesību.

"Staļins bija ļaundaris, taču labs vadītājs, jo viņam nevarēja melot. Taču Putinam neviens nesaka patiesību," laikrakstam apstiprināja viens no avotiem.

Putina veiktā Krimas aneksija deva viņam pārliecību

Putina pašpārliecinātība par sevi pieauga pēc Krimas aneksijas 2014. gadā. Tolaik Putins pat neinformēja Krievijas Drošības padomi par to, ka plāno okupēt un anektēt Krimu. Vairāki padomnieki mudināja Putinu neieņemt Krimu. 

Putins esot viņiem toreiz teicis, ka šis ir vēsturisks brīdis: "Ja jūs tam nepiekrītat, varat doties prom."

Tā kā Rietumu sankcijas par Krimas aneksiju bija maz ietekmējušas Krieviju, veiksmīgā aneksija Putinam deva lielāku pārliecību.

Kā norāda avoti, pēc 2014. gada notikumiem Putina tuvākais loks stipri sašaurinājās, jo diktatora domas arvien vairāk koncentrējas uz bažām par Krievijas drošību, ko, pēc Putina domām, apdraud Rietumu lielvalstis. Krievijas vadītāja izolācija vēl vairāk padziļinājās Covid-19 pandēmijas laikā, un tolaik viņš daudz laika pavadīja kopā ar Juriju Kovaļčuku, kurš piekrīt Putina uzskatiem par Krievijas revanšistisko imperiālismu.

"Viņš patiešām tic visam, ko saka par svētumu un Pēteri I. Viņš domā, ka viņu atcerēsies kā Pēteri [I]," laikrakstam "The Financial Times" apstiprināja augsta ranga Krievijas amatpersona.

Pandēmijas laikā Putins vairs nekontaktējās ar liberālākiem prorietumnieciski noskaņotiem padomniekiem, ar kuriem viņš iepriekš mēdza sazināties.

Putins noticēja Medvedčuka meliem par Ukrainu

Laikraksts atklāja, ka viens no Putina melu avotiem bija viņa draugs un Ukrainas politiķis Viktors Medvedčuks. Ukrainas amatpersona Putinam apgalvoja, ka ukraiņi ir gatavi sagaidīt Krievijas karaspēku ar atplestām rokām.

Saskaņā ar iebrukuma plānu bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam, kurš bija aizbēdzis no Ukrainas, videoierakstā bija jāpaziņo, ka Medvedčuks ir pilnvarots valdīt Ukrainā ar Maskavas atbalstu.

Tiek apgalvots, ka Medvedčuks Maskavā raisījis skepsi.

Kā norādīja kāda bijusī augsta ranga Krievijas amatpersona, neko nopietnu nevarot plānot, balstoties uz Medvedčuka apgalvojumiem.

"Kad Medvedčuks saka, ka līst, jāskatās ārā pa logu un jāredz, ka spīd saule," apstiprināja tas pats avots.

Krievija arī maksāja lielas naudas summas ar Medvedčuku saistītiem cilvēkiem Ukrainā, lai atbalstītu iebrukumu. Lai gan daži no viņiem to darīja, lielākā daļa naudu pieņēma un aizbēga no valsts. Daži arī brīdināja Ukrainas iestādes par viņiem dotajiem norādījumiem, apstiprināja bijušās un pašreizējās ASV, Ukrainas un Krievijas valdības amatpersonas.

Krievijas iebrukuma plānu skeptiski esot uztvēris arī Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs, kurš, neraugoties uz kareivīgo ārpolitikas nostāju, trīs dienas pirms iebrukuma ierosināja izmēģināt diplomātiju. Saskaņā ar vienu avotu Patruševs esot informēts par Krievijas bruņoto spēku slikto stāvokli. Arī Krievijas ārējās izlūkošanas dienests (FSB) esot paudis skepsi par militārās ofensīvas panākumiem.

Krievijas pretgaisa aizsardzība iebrukuma sākumā notrieca vairākas savas lidmašīnas

Lai gan bija gaidāms, ka Krievijas bruņotie spēki iebrukuma priekšvakarā ātri gūs panākumus un dominēs Ukrainas gaisa telpā, lielajā apjukumā viņi notrieca vairākas savas lidmašīnas. Rezultātā Krievija zaudēja arī pilotus, kuriem bija pieredze sadarbībā ar sauszemes spēkiem, laikrakstam "Financial Times" pavēstīja divi Rietumu un viens Ukrainas avots.

Saskaņā ar Ukrainas militārās izlūkošanas priekšnieka vietnieka Vadima Skibicka teikto, Krievijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs nevēlējās sākt uzbrukumu no tik daudziem virzieniem vienlaicīgi, taču FSB un citi darbinieki viņu pārliecināja par pretējo un apliecināja, ka nekāda pretestība nav gaidāma.

Krievijas elite iebilst pret karu, taču jūtas bezspēcīga

Putins no saviem padotajiem sagaida vairāk lojalitāti nekā kompetenci, un Krievijas birokrātija Putinam stāsta tikai to, ko viņš vēlas dzirdēt, apgalvo avoti. Daudziem Krievijas elites pārstāvjiem tā ir izdzīvošanas stratēģija, un, kā laikrakstam apgalvo viens no Krievijas avotiem, lielākā daļa Krievijas prezidenta administrācijas un par ekonomiku atbildīgo personīgi iebilst pret karu, taču jūtas bezspēcīgi kaut ko darīt.

Dažas svarīgas amatpersonas, piemēram, bijušais Krievijas prezidenta padomnieks klimata jautājumos Anatolijs Čubaiss, ir klusībā atkāpušās no amata. Turklāt tiek apgalvots, ka viens no svarīgākajiem valsts uzņēmumu vadītājiem, vēl būdams amatā, ir pieteicies Izraēlas pasei un ir izstrādājis plānu, kā pamest valsti.

Vienlaikus Putins ir centies noskaidrot vairāk par to, kas notiek kaujas laukā, un ir atsevišķi ticies ar Krievijas kara blogeriem, kuri kritizē Krievijas Aizsardzības ministriju. Tomēr Putina skepse par viņam sniegto informāciju vēl nav likusi viņam atzīt, ka viņš kļūdījās, uzsākot karu.

"Viņa smadzenes sabruks, kad viņš sapratīs, ka tā bija kļūda," apstiprināja viens no avotiem.

Kad Putinam jautāja, kāpēc Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumi neatbilst situācijai frontē, kur krievu karavīri sūdzas par slikto ekipējumu, Putins pārfrāzēja padomju laiku spiegu drāmas "Septiņpadsmit pavasara mirkļi" varoni: "Nevienam nevar uzticēties. Tikai man." Tad Putins izplūda smieklos, ziņo laikraksts.

FOTO: Putina runa 21.februārī

FOTO: Maskavā notiek koncertmītiņš, kurā slavina Putina sākto karu Ukrainā