/nginx/o/2023/03/18/15206830t1hbc03.jpg)
Kara noziedznieks Vladimirs Putins sestdien, 18. martā, ieradies okupētajā Krimā. 2014. gada 16. martā nelikumīgi tika rīkoti tā dēvētie referendumi par Krimas un Sevastopoles pievienošanos Krievijai, vēsta laikraksts "The Guardian".
Putins apmeklēja Krimu un Sevastopoli. Kremļa kontrolētā televīzija publicējusi video, kā Putins civilās drēbēs pastaigājas. Viņu pavada amatpersonu grupa.
Foto: Kara noziedznieks Vladimirs Putins apmeklē Krimu un Sevastopoli
Kara noziedznieks Sevastopolē apmeklēja bērnu mākslas un estētikas centru un tikās ar okupantu iecelto Sevastopoles gubernatoru Mihailu Razvozžajevu.
Krievija okupēja Krimu 2014. gadā - astoņus gadus pirms pilna mēroga kara sākuma Ukrainā.
Neleģitīmā Krimas referenduma gadadienā Ārlietu ministrija (ĀM) visstingrākajā veidā nosoda Krievijas rīcību
ĀM norāda, ka 2014. gada 16. martā Krimā un Sevastopoles pilsētā nelikumīgi tika rīkoti tā dēvētie referendumi par pievienošanos Krievijai.
ĀM uzsver, ka Krimas nelikumīgā aneksija aizsāka neprovocētu un neattaisnojamu agresiju pret Ukrainu un tās teritoriālo vienotību, ko Krievija noziedzīgi turpināja 2022. gadā.
Pēc pilna apjoma militārās agresijas uzsākšanas pret Ukrainu, Krievija cenšas nelikumīgi anektēt okupētos Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalus Ukrainā.
ĀM visstingrākajā veidā nosoda Krievijas rīcību, kas ir rupjš starptautisko tiesību, tai skaitā ANO Statūtu, pārkāpums. Latvija neatzina un nekad neatzīs viltus referendumu rezultātus un Krievijas centienus nelikumīgi anektēt okupētās Ukrainas teritorijas. Latvija atzīst Ukrainas teritoriālo vienotību tās starptautiski noteiktajās robežās.
ĀM akcentē, ka Krievija ir pilnībā atbildīga par tās agresiju pret Ukrainu. Atbildīgajiem par pastrādāto agresijas noziegumu pret Ukrainu un necilvēcīgajiem Krievijas bruņoto spēku noziegumiem pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un militārpersonām ir jāstājas tiesas priekšā.