Pk, 9.06.2023.

Koris neizpratnē par atlases kritērijiem Dziesmu svētku koru kariem

LETA
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Koris. Ilustratīvs attēls.
Koris. Ilustratīvs attēls. Foto: Sintija Zandersone / LETA

Rīgas projektu koris nav ticis virzīts tālāk uz Dziesmu svētku koru kariem, lai arī nedēļas nogalē saņēmis augstu novērtējumu Dziesmu svētku koru skatē, vēsta Latvijas Radio.

Lēmums paziņots pēc skates un pamatots ar to, ka kolektīva skanējums ir nevis vājš, bet pārāk profesionāls. Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdis Ints Teterovskis paudis, ka noticis pārpratums un visa pamatā esot komunikācijas kļūda.

Sestdien sākās koru skates, lai atlasītu kolektīvus dalībai Dziesmu svētkos. Svētdien Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika Rīgas jaukto koru skates, kurās piedalījās arī Rīgas projektu koris.

Žūrija, kurā darbojās diriģenti Romāns Vanags, Gints Ceplenieks, Ints Teterovskis, Mārtiņš Klišāns un Jānis Baltiņš, konkrētajā grupā šim korim piešķīra 47,67 punktus no maksimāli iespējamajiem 50. Tradicionāli, ja korim piešķir augstāko pakāpi, tad to virza tālāk uz koru kariem, taču šajā reizē pakāpe nav piešķirta, norādot, ka sniegums skatē tiek vērtēts ārpus konkursa.

Viena no Rīgas projektu kora dziedātājām Kristīne Zvirbule sociālajos tīklos pauda, ka šāds iznākums kora dalībniekiem bijis nepatīkams pārsteigums. Pēc skates kora vadībai notikusi apspriede ar žūriju, un lēmums pamatots ar to, ka koris atšķiras no citiem - ar darbības formu, ar veidu, kādā notiek mēģinājumi. Šie argumenti koristiem nešķietot pamatoti.

Kora dalībnieki uzsver, ka Rīgas projektu koris nav dibināts, lai piedalītos Dziesmu svētkos. Tas pastāv piecus gadus. Daudzi tā dalībnieki agrāk bijuši augstu vērtētu jauniešu koru - "Kamēr…", "Sola", "Balsis" un citu - dalībnieki.

Kori izveidojis un vada amerikāņu kordiriģents Kristofers Volšs-Sinka, kolektīvs nesaņem pašvaldības vai valsts finansējumu, taču tam ir aktīva koncertdarbība. Mēģinājumu grafiks pielāgots tam, ka vairākums dalībnieku ir ģimenes cilvēki, bet tieši darbības formāts tam neļaujot iekļauties Dziesmu svētku tradīcijā, pauda Teterovskis, uzsvērdams, ka izsakās kā Dziesmu svētku biedrības priekšsēdis, nevis žūrijas loceklis. Viņš atzīmē, ka Dziesmu svētki ir ikdienas mēģinājumu process un projektu koris arī var kļūt par tādu kori.

Diriģents Vanags atzīmēja, ka Rīgas projektu kora vadība pieteikusi dalību Dziesmu svētkos ar novēlošanos, kad vairāki sagatavošanās posmi jau bijuši nokavēti. Diriģents esot bijis gatavs, ka koris piedalās kopmēģinājumos un nodzied skatē, taču nepretendējot uz dalību koru karos. Izlemts Rīgas projektu korim šādu iespēju sniegt. Ar līdzīgiem nosacījumiem Dziesmu svētkos iesaistījies vēl viens koris - Noras Kalniņas diriģētais "MoonBeam".

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte uzsvēra, ka šī ir jauna situācija koru nozarē iepretī līdzšinējai uzkrātajai pieredzei par amatierkoru darbību, to regulāro mēģinājumu procesu, dalību starpsvētku pasākumos. Šis ir jauns piedāvājums, kad koris ir mākslinieciski spēcīgs un var izvēlēties cita veida instrumentus, kā sagatavot savu sniegumu un iekļauties kopīgajā procesā, kas šajā gadījumā ir Dziesmu un deju svētku tradīcija, atzīmē Pujāte.

Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments

Tēmas

Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu