:format(webp)/nginx/o/2023/04/20/15267940t1hf6ac.jpg)
Kā atzinis Ukrainas dronu vienības vadītājs, Krievijas karavīri kara sākumā bijuši viegli mērķi, taču pa šo laiku ir mācījušies no savām kļūdām, raksta medijs "Insider".
Krievi bieži neesot spējuši noslēpties iebrukuma sākuma posmā un neatkāpās no savām pozīcijām, sacīja ukraiņu karavīrs ar segvārdu Petro. Tomēr, karam turpinoties, Krievijas spēki, it īpaši tanku vienības, pārvietojas biežāk.
"Viņi pielāgojas. Viņi sāk domāt, kā labāk cīnīties. Viņi mācās no savām problēmām un kļūdām," sacīja karavīrs, kura galvenais uzdevums ir pamanīt krievu artilēriju vai tankus.
Pirmie kara mēneši atklāja būtiskus vājos punktus Maskavas kara stratēģijā. Laikā no 2022. gada februāra līdz jūlijam Krievijā trūka kompetentu jaunāko līderu, kas varētu efektīvi vadīt savas vienības, novembrī rakstīja Lielbritānijas aizsardzības domnīca "Royal United Services Institute".
Jūlijā ASV lēsa, ka kara pirmajos mēnešos tika nogalināti vai ievainoti no 60 000 līdz 80 000 Krievijas karavīru. Savukārt novembrī Pentagons ziņoja, ka Krievija, visticamāk, zaudējusi arī aptuveni pusi no galvenajiem Ukrainā izvietotajiem kaujas tankiem.
Pieaugot Maskavas zaudējumiem, Kremlis sāka sūtīt uz fronti slikti apmācītus mobilizētos, tādējādi palielinot bojāgājušo skaitu.
Kāda ASV amatpersona janvārī atzīmēja, ka Krievija, šķiet, pieturas pie šīs neveiksmīgās stratēģijas.
Tagad frontes līnijās esošais Ukrainas karaspēks ziņojot, ka viņiem sāk trūkt munīcijas.
Petro vienība pamanījusi prettanku ieroci, tomēr reaģējošā Ukrainas artilērijas vienība izšāvusi tikai vienu šāvienu, lai gan mērķa iznīcināšanai parasti ir nepieciešami seši.
"Mūsu lielākā problēma ir tā, ka mums beidzas artilērijas šāviņi," medijam "The Daily Beast" atklāja seržants vārdā Oļegs.
Jau februārī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs brīdināja, ka Ukraina lieto munīciju "daudzkārt vairāk", nekā Rietumi to spēj ražot. "Karš Ukrainā patērē milzīgu daudzumu munīcijas un iztukšo sabiedroto uzkrājumus," viņš sacīja.