"Tie nav tikai zaudējumi frontē." Igauņu militārais eksperts norāda uz būtisku trūkumu Krievijas armijā

Militārais eksperts sacīja, ka gan Krievija, gan Ukraina pirms lielas ofensīvas cenšas uzbrukt viena otras ekipējuma un loģistikas punktiem. Pēc viņa teiktā, ukraiņi cenšas pastiprināt Krievijas armijas loģistikas nepilnības.

Viņš norāda, ka ofensīvas laikā Krievijas militāro resursu patēriņš ievērojami pieaug.

Ukraiņi cenšas iznīcināt loģistikas ķēdi tieši pirms uzbrukuma, lai krieviem rastos deficīts, nepietiktu munīcijas un degvielas, sacīja Mandre.

Igauņu militārais eksperts norāda, ka visa kara laikā krievi ir uzbrukuši arī Ukrainas loģistikai.

"Mēs par to bieži vien nezinām, jo ukraiņi neatklāj informāciju par saviem zaudējumiem. Tas sniegtu pretējai pusei informāciju par to, vai viņiem ir bijuši panākumi un kādā veidā šie uzbrukumi būtu jāturpina," skaidro Mandre.

Intervijā igauņu medijam eksperts arī norāda, ka krievi ir mācījušies no savām loģistikas nepilnībām un ka kopš neveiksmēm kara sākumā nav konstatētas nopietnas problēmas, kuru dēļ viņu "kara mašīna" varētu apstāties loģistikas dēļ. "Viņi ir spējuši salīdzinoši ātri pielāgoties dažādām kaujas prasībām un nodrošināt, ka viņu vienības tiek apgādātas vismaz ar minimāli nepieciešamo aprīkojumu."

Krievijas karaspēka loģistiku ļoti ietekmējusi HIMARS raķešu sistēmu izmantošana Ukrainā.

"Kad parādījās HIMARS, tas ļoti ietekmēja krievu loģistiku.

Viņiem bija jāpārveido visa loģistikas ķēde. Visas starpposma pārkraušanas stacijas, kurās ieročus un munīciju no dzelzceļa pārkrauj kravas automašīnās un nosūta uz fronti, bija jāpārvieto ārpus HIMARS apšaudes zonas.

Tas radīja spiedienu uz viņu sauszemes transportu, kas noslēdzās ar to, ka tagad ikdienas apgādei ir nepieciešams ievērojami vairāk kravas automašīnu un to apgāde ir kļuvusi sarežģītāka," skaidro igauņu militārais eksperts.

"Taču, raugoties plašāk, viņi ir tikuši galā ar saviem izaicinājumiem. Lai gan tiek lēsts, ka frontes vienību apgāde ir pasliktinājusies, tā joprojām darbojas," viņš teica.

Ja ukraiņi spētu pārtraukt Krievijas karaspēka sauszemes savienojumu ar Krimu, Kerčas tilta nozīme Krimas apgādē ievērojami pieaugtu.

"Bez Kerčas tilta visa Krima būtu jāapgādā vai nu pa jūru, vai pa gaisu. Tas būtu ievērojami grūtāk nekā izmantot autotransportu un vilcienu transportu," norāda Mandre.

Pēc Mandres domām, Krievijas bruņoto spēku lielākais trūkums ir medicīnas dienests.

"Viņu kara medicīna neatbilst mūsdienu standartiem.

Viņi zaudē daudz personāla sliktas medicīniskās aprūpes dēļ. Un tie nav tikai zaudējumi frontē," sacīja igauņu militārais eksperts.

"Sliktas medicīnas dēļ viņi noteikti cieš no daudz lielākiem nemilitārajiem zaudējumiem, kas saistīti ar slimībām un citām psiholoģiskām problēmām. Ja viņi nespēs nodrošināt pareizu medicīnas sistēmas darbību, tas būtiski ietekmēs arī karavīru kaujas spējas un vēlmi cīnīties," viņš piebilda.