/nginx/o/2023/05/03/15296874t1hb416.jpg)
Šodien, 3. maijā, izcilajam dzejniekam Imantam Ziedonim būtu apritējusi 90. jubileja. Godinot dzejnieku, "Apollo.lv" piedāvā izlasīt desmit Ziedoņa citātus un dzejas rindas.
Imanta Ziedoņa 90. jubilejas piemiņai. Dzejnieka dzīves gājums un 10 citāti
Un ilgāk par mirkli — nekas nespēj būt, Un vairāk par mirkli — mums neiegūt.
Imants Ziedonis. Dzejoļu krājums "Caurvējš", 1975. gads.
Cik labi, ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, -
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.
Kad tu manī skaties, es esmu patiess
Imants Ziedonis. Dzejas rindas no dzejoļa "Es tevi gribu", dzejoļu krājums "Es ieeju sevī", 1968. gads.
Niedres un debesis mūsu ezeros platos. Milzīgs ir klusums, ar kādu es Tevī skatos.
Imanta Ziedoņa dzejoļa rindas no dzejoļu krājuma "Taureņu uzbrukums", 1988. gads.
Upē naktī pīles kliedz,
Un tu arī neiemiedz,
Tāpēc jau ka, nevar zināt, kāpēc.
Imants Ziedonis. Dzejoļa rindas no dzejoļu krājuma "Re, kā", 1981. gads
Vientulība ir mīlestības trūkums asinīs, nekas vairāk.
Imants Ziedonis, dzejoļu krājums "Mirkļi. Foreles", 1993. gads.
Mēs stāvam zem ceriņiem ziedošiem, ziliem
Un dudina pērkons, drīz līs.
Tava roka uz manas.
Mana roka uz tavas
Dzejoļa rindas no Imanta Ziedoņa dzejoļu krājuma "Kā svece deg", 1971. gads.
Ko tu raudi, ko tu lūpās kod?
Mīlestība neko nepiedod.
Apvainota, nežēlīgi salta
Debess velvē deg kā zvaigzne balta.
Spīgo baltais, tīrais, lepnais "jā" -
Pāri jāņtārpiņu "visi tā...".
Tu zemes skurbie ziedi tvan.
Tālu zvaigzne liesmo: "Tici man!"
Dzejas rindas no Imanta Ziedoņa dzejoļa "Par mīlestību un jāņtārpiņiem", dzejoļu krājums "Es ieeju sevī", 1968. gads.
Kaut kas vēl augstāk pār galotnēm – zilums kluss.
Tas ir tik skaisti: nekas vēl nav bijis.
Viss būs.
Imants Ziedonis, dzejoļu krājums "Taureņu uzbrukums", 1988. gads.
Un vispār mīliet pāri lielām un stiprām lietām.
Imants Ziedonis. Dzejoļu krājums "Caurvējš", 1975. gads.
Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi.
Liekas, nekā viņi neapjauž,
Bet pašā dziļumā mīlestība
Nobrāztām rokām akmeņus lauž.
Imants Ziedonis. Dzejoļu krājums "Motocikls", 1965. gads.
Foto: Dzejnieks Imants Ziedonis
Ziedonis mira 2013. gada 27. februārī 79 gadu vecumā. Dzejnieks jau 11 gadus atdusas Ragaciema kapos.
Ziedonis dzimis 1933. gada 3. maijā Rīgas apriņķa Slokas pagasta Ragaciemā zvejnieku ģimenē.
Dzejnieks 1952. gadā absolvējis Tukuma 1.vidusskolu, 1959. gadā beidzis Latvijas Vēstures un filoloģijas fakultāti, 1964.gadā beidzis Augstākos literāros kursus Maskavā.
Ziedonis darba gaitas sācis kā ceļa strādnieks, skolotājs Olainē un Ķemeros, bijis skolotājs Jūrmalas 1. vidusskolā.
Savu pirmo dzejoļu krājumu Ziedonis izdevis 1961. gadā, kļuvis par Latvijas Rakstnieku savienības biedru.
No 1964. gada līdz 1965. gadam viņš bija bibliotekārs Ķemeros, dzejas redaktors izdevniecībā "Liesma", vēlāk valdes sekretārs Latvijas Rakstnieku savienībā.
1972. gadā Ziedonim piešķirts nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums, 1977. gadā piešķirts Tautas dzejnieka goda nosaukums, 1983. gadā viņš apbalvots ar "Tautu draudzības" ordeni.
1987. gadā Ziedonis kļuvis par priekšsēdētāju Latvijas Kultūras fondā, bet 1990. gadā ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās Padomes (AP) deputātu kā neatkarīgais kandidāts 180. Stučkas vēlēšanu apgabalā. Bijis AP Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas loceklis, balsojis par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās padomes Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
1995. gadā Ziedonis saņēmis 2.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmis arī 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
1997. gadā Ziedonis bija Ministru prezidenta Guntara Krasta padomnieks kultūras, Latvijas tēla, nacionālās identitātes un citos jautājumos, bet 1998.gadā Latvijas tēla veidošanas institūta darba grupas loceklis.
1998. gadā dzejnieks ievēlēts Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda uzticības padomē
2002. gadā Ziedonim piešķirta Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā un izcilu veikumu latviešu literatūrā.
Ziedonis saņēmis starptautiskas atzinības Hansa Kristiana Andresena vārdā nosaukto pasaku meistara diplomu, internacionālo Januša Korčaka medaļu un Goda diplomu par aktīvu darbību bērnu kultūras attīstībā.