No sistēmas liberāļa par Kremļa "asinssuni". Kas noticis ar Medvedevu?

Dmitrijs Medvedevs prezidenta amata pienākumus pildīja no 2008. līdz 2012. gadam.

2012. gadā Putins atgriezās prezidenta amatā un iecēla Medvedevu premjerministra amatā, kur viņš palika nākamos 7,5 gadus. Pat šajā periodā viņš joprojām tika uzskatīts par liberāli.

Medvedevs palika premjerministra pienākumus pildīja līdz 2020. gadam jeb līdz brīdim, kad Putinam "vajadzēja īstu premjerministru", kā medijam "Meduza" skaidroja kāds politologs.

Lai gan nākamajos gados Medvedevs turpināja strādāt valdībā kā Valsts drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, viņš būtībā izgaisa no sabiedriskās dzīves un sabiedrības uzmanības.

Sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, viss pēkšņi mainījās un bijušā prezidenta "liberālie" uzskati šķietami izgaisa. Medvedevs sāka aktīvi pārbūvēt savu publisko tēlu, kļūstot par vienu no skaļākajiem un naidpilnākajiem Kremļa ruporiem.

"Meduza" speciālkorespondents Andrejs Percevs skaidro Dmitrija Medvedeva dramatiskās pārmaiņas.

Putina-Medvedeva "tandemokrātijas" sabrukums

Pēc Vladimira Putina uzvaras prezidenta vēlēšanās 2018. gadā Dmitrijs Medvedevs palika premjerministra amatā.

Šo vietu valdība Medvedevam nodrošināja viņa un Putina noslēgtā "vienošanās", kas aizsākās ar abu bēdīgi slaveno politiskās rokādes gājienu 2011. gadā, kas rietumos tika apzīmēta kā Putina-Medvedeva "tandemokrātija".

"Medvedevs atkal gribēja ieņemt [prezidenta amatu], bet Putins to neļāva. No otras puses, Medvedevs saņēma no viņa premjerministra amata "garantiju" nākamo divu prezidenta termiņu laikā, "skaidro viens no Kremlim tuvu stāvošajiem "Meduza" avotiem.

Avots atklāj, ka jau tajā laikā Medvedevu sāka "piemeklēt dažādas problēmas". Piemēram, jau 2018. gadā Krievijas drošības spēki sāka vajāt premjeram pietuvinātos uzņēmējus.

Savukārt Arkādijs Dvorkovičs, viens no Medvedeva tuvākajiem līdzgaitniekiem, vispār neiekļuva jaunajā valdībā (saskaņā ar "Meduza" avotu tas noticis, jo Putins personīgi uzstājis uz šādu iznākumu).

"Viņš gribēja vājināt Medvedevu. Visticamāk, Putins nešaubījās, ka 2024. gadā tiks ievēlēts atkārtoti. Taču kopumā Medvedevam viss nebija slikti – viņš būtu varējis palikt premjerministra amatā [vēl] sešus gadus," pārliecināts ir tā laika valdībai pietuvinātais "Meduza" avots.

Tomēr jau 2020. gadā Medvedeva premjerministra laikam pienāca beigas. Viņš atkāpās no amata tūlīt pēc Putina tradicionālās uzrunas Federālajā asamblejā, kurā prezidents paziņoja par vairākiem konstitūcijas grozījumiem (kurus viņš vēlāk papildināja ar sava prezidenta termiņa pulksteņa "atiestatīšanu" līdz nullei).

Viens no jaunajiem grozījumiem Krievijas parlamentam deva tiesības iecelt federālo ministriju vadītājus. Iepriekš kandidātus izvirzījis premjerministrs un apstiprinājis prezidents.

Turklāt prezidenta pilnvarās tika iekļauta Krievijas valdības "vispārējā vadība". Tādējādi premjerministra amats kļuva par "varas vertikālē" pakārtotu figūru.

Pēc divu Kremlim pietuvinātu avotu teiktā, šie grozījumi ar Medvedevu iepriekš netika apspriesti.

"Premjerministra amata pavājināšanās grozījumu rezultātā Medvedevam bija 2011. gada vienošanās pārkāpums. Viņa ietekme tika apgriezta," sacīja viens avots.

Joprojām nav droši zināms, vai Medvedevs pats pieņēma lēmumu par atkāpšanos vai bija spiests aiziet. Pēc Kremlim pietuvināto "Meduza" avotu domām, Medvedevs uz grozījumiem reaģējis "negatīvi" un amata pamešana, iespējams, bijis viņa paša lēmums.

"BBC News Russia" ziņoja, ka "Medvedevam tuvu stāvoši cilvēki" apstiprināja šādu notikumu versiju, lai gan citi avoti uzstāja, ka Putins esot piespiedis Medvedevu atkāpties.

Medvedeva jaunais amats, kurā neviens viņu negaida

Politologs Nikolajs Petrovs sarunā ar "Meduzu" sacīja, ka versija par Medvedeva izvēli aiziet pašam ir "komplimentāra".

"Putinam bija vajadzīga efektīva valdība, kas efektīvāk tērētu sociālajām programmām un tādējādi palīdzētu radīt labu iespaidu pilsoņu vidū pirms 2021. gada Valsts domes un 2024. gada prezidenta vēlēšanām," pārliecināts eksperts.

Jaunās, "efektīvākās" Krievijas valdības premjera amatam tika izvēlēts bijušais nodokļu priekšnieks Mihails Mišustins. Medvedevam tika piešķirts jauns amats: Valsts drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā šī ir kļuvusi par vienu no galvenajām valsts struktūrām Krievijas pārvaldības sistēmā un tās priekšsēdētājs ir Vladimirs Putins.

"Putins izdomāja jauno amatu, tiekoties ar Medvedevu [pēc uzrunas Federālajā asamblejā]. Priekšnoteikums bija: "Jūs būsiet mans vietnieks, un Putina vietnieks ir ļoti augsts amats."

Taču steigas dēļ viņi sākotnēji nenoteica, kādas būs amata pilnvaras, un Medvedeva pienākumi palika vāji definēti," sacīja viens Kremlim tuvu stāvošs avots.

Likumā par Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu ir teikts tikai tas, ka tā pilnvaras nosaka prezidents.

Vēlāk Putins noteica, ka viņa vietnieks institūcijā var rīkot sanāksmes "prezidenta vārdā", "informēt" prezidentu "par nacionālās drošības jautājumiem" un "piedalīties Krievijas ārpolitikas kursa izstrādē un īstenošanā".

Tajā pašā laikā, saskaņā ar diviem Kremlim tuvu stāvošiem avotiem, drošības padomes patiesais "saimnieks" joprojām bija tās sekretārs Nikolajs Patruševs, bet "Medvedevs atradās palīga lomā".

Arī attiecības ar citiem padomes locekļiem bijušajam prezidentam neveidojās labas, jo drošības amatpersonām nepatika, ka "civiliedzīvotājam" piešķirts tik augsts amats.

"Medvedevs tika iemests visnaidīgākajā vidē, kāda viņam iespējama. [It kā] tā vietā, lai piešķirtu pašam savu māju, viņam iedeva kukaiņu inficētu komunālo dzīvokli, kurā viņš nav gaidīts," sacīja politologs Nikolajs Petrovs.

Tādējādi Medvedeva sākotnējais sniegums šajā amatā bija "ļoti vājš". "BBC News Russia" kāds avots stāstīja: "Viņš vienkārši sēdēja, atpūtās, meditēja. Galu galā viņš bija bijušais prezidents un bijušais premjerministrs, un neviens ar viņu nebija apspriedis Mišustina, viņa pēcteča, izvēli."

Tomēr Medvedeva vieta Nacionālajā drošības padomē nozīmēja, ka viņam joprojām ir pieejams viens no svarīgākajiem varas resursiem – regulāra pieeja "cilvēkam augšgalā".

Pēc neilga laika "Meduza" avoti apgalvoja, ka Medvedevs ir "nobruģējis sev jaunu karjeras ceļu", kam vajadzētu viņu atkal tuvināt Putinam un varbūt pat padarīt par prezidenta aizstājēju.

"Prezidents viņu pazemoja"

Papildus tam, ka Medvedevs kļuva par Drošības padomes vadītāja vietnieku, viņš saglabāja partijas "Vienotā Krievija" (VK) priekšsēdētāja amatu, kurā viņš tika ievēlēts 2012. gada maija partijas kongresā.

Taču divi Kremlim tuvu stāvoši avoti "Meduza" atklāja, Medvedevam vienmēr bijusi "maza interese" par varas partiju: "Viņš uzskatīja, ka tas ir papildinājums viņa premjerministra amatam, kas uzlabo viņa statusu. Viņš pat nemēģināja partijas vadošajos amatos likt sev pietuvinātus cilvēkus."

Savā "jaunajā karjeras ceļā" viņš tomēr nolēma paļauties uz partiju, stāsta divi Kremlim pietuvinātiem avoti un viens no VK. Pēc viņu domām, Medvedevs nolēma, ka viņam optimālais mērķis būtu Valsts domes spīkera amats, ko viņš apvienotu ar savas partijas vadību.

"Protams, viņš saprata, ka visus valdības personāla lēmumus galvenokārt apstiprinās Putins, bet kā partijas ar lielāko frakciju vadītājs un spīkers arī viņš tos "apstiprinās". Viņš cerēja, ka pat jaunais premjers ar viņu konsultēsies," sacīja avots no VK, kurš ir pazīstams ar Medvedeva plāniem.

Tomēr, kā norāda avots, Medvedevs ātri sapratis, ka viņam praktiski nav "īstu ietekmes sviru" sava plāna virzīšanai partijā.

Visus nozīmīgos amatus partijā ieņēma vai nu ģenerālsekretāram Andrejam Turčakam pietuvinātas personas, vai arī Kremļa politiskā bloka vadītāja Sergeja Kirijenko līdzgaitnieki.

Šī iemesla dēļ Dmitrijs Medvedevs, formāli paliekot partijas vadītāja amatā, faktiski nevarēja piedalīties tās operatīvajā vadībā. Neskatoties uz to, viņš joprojām plānoja darboties kā partijas publiskais līderis Domes vēlēšanās 2021. gada rudenī.

Kā vēsta pašreizējai VK vadībai tuvs avots, Medvedevs paļāvās uz atbalstu no Vladimira Putina, ar kuru viņam bija "labas un gludas attiecības".

Tomēr 2021. gada jūnijā, partijas priekšvēlēšanu kongresa priekšvakarā, tika saņemts "signāls". Saskaņā ar diviem Kremlim pietuvinātiem avotiem un avotu VK Putins sacīja Medvedevam, ka viņš netiks iekļauts partijas sarakstā un tādējādi nebūs Valsts domes spīkers.

"Putinam nepatīk, ja cilvēki viņam uzspiež lēmumus, kā to darīja Medvedevs."

"Turklāt Medvedeva augstais iniciatīvas līmenis, iespējams, izskatījās tā, ka viņš tiecas kļūt par Putina pēcteci. Tāpēc prezidents viņu pazemoja, pilnībā izsvītrojot viņu no kampaņas," sacīja Putina administrācijai tuvs avots.

Saskaņā ar "BBC News Russia" Putina lēmuma pamatā bija arī cits faktors – Kremlis nav apmierināts ar Medvedeva augsto "antireitingu". Saskaņā ar VCIOM (Krievijas Sabiedriskās domas pētījumu centrs) datiem 2021. gada jūnijā vairāk nekā 68,3% aptaujāto Krievijas iedzīvotāju neuzticējās Medvedevam.

Rezultātā VK saraksta galvgalī bija pieci cilvēki, to skaitā arī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kuri publiski runāja VK vārdā. Dmitrijam Medvedevam neatradās vieta partijas propagandā.

"Putins ir labs personāla vadītājs. Viņš saprot Medvedeva nespēju tikt galā ar atbildīgu un nopietnu darbu. Medvedevs bija premjerministrs, līdz brīdim, kamēr Putinam bija vajadzīgs īsts premjerministrs."

"Tāpat viņš nespēj būt labs orators. Bet, tā kā VK vadītājam nav jāveic reāls darbs, viņš var palikt šajā amatā," sacīja politologs Nikolajs Petrovs.

Medvedevs bija tik aizvainots un sarūgtināts par Putina lēmumu, ka viņš neieradās VK galvenajā mītnē 2021. gada balsošanas dienā, sakot, ka ir slims. Viņš pat publiski skaidri nekomentēja partijas sarakstu.

Līdz 2021. gada beigām viņš praktiski pazuda no sabiedriskās dzīves. Tad sakās pilna mēroga karš.

No liberāļa par Kremļa "asinssuni". Vai tomēr alkoholiķi?

Pirmajā kara gadā Medvedevs, kurš ilgu laiku tika uzskatīts par vienu no Krievijas lielākajiem "sistēmiskajiem liberāļiem", pārvērtās par mežonīgu Kremļa "vanagu".

Bijušais prezidents sāka aktīvi rakstīt sava "Telegram" kanālā. Tur viņš regulāri draud Rietumiem ar kodolieročiem, Vācijas iedzīvotājus sauc par "fričiem", bet uz ASV iedzīvotajiem attiecina vārdu "pindostan", bet ukraiņi ir "hohoļi".

"Mūsu galvenais mērķis ir sniegt postošu sakāvi visiem mūsu ienaidniekiem: ukronacistiem, ASV, slepkavām iekš NATO, tostarp nicināmajai Polijai, un visām pārējām Rietumu gnīdām."

"Ir pienācis laiks mums beidzot atgūt visas savas zemes, lai aizsargātu savus cilvēkus uz visiem laikiem," teikts vienā Medvedeva ierakstā.

Jau iepriekš Medvedevs savos sociālajos tīklos izcēlies ar klaji provokatīviem ierakstiem. Maijā savā "Twitter" kontā bijušais Krievijas premjerministrs Latviju, Lietuvu un Igauniju nosauca par Krievijas provincēm, sakot, ka tās ir "sasmērējušas sevi" saistībā ar Krievijas uzsākto pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Vēl dienu pirms "Vagner" grupējuma militārā apvērsuma mēģinājuma Medvedevs savā "Twitter" kontā publiski pauda viedokli, ka Polijas prezidentam Andžejam Dudam "piektdien jāizpilda nāvessods Maskavas Sarkanajā laukumā."

Pēc divu "Meduza" avotu teiktā, Krievijas Drošības padomes sanāksmē, kas notika vakarā pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Putins atklāti pazemoja visus, kas iestājās par dialoga turpināšanu ar Rietumiem. Tajā brīdī Medvedevs "saprata, ka labāk būtu uzmanīgam, lai kāds nepieminētu viņa pagātnes liberālismu".

Avoti norādīja, ka, sākot uzbrukt "kolektīvajiem Rietumiem" un kara pretiniekiem, Medvedevs ne tikai pasargājis sevi no kritikas, bet arī ieguvis nozīmīgāku amatu.

Sociālo mediju lietotāji un viedokļrakstu autori bieži sniedz ikdienišķāku skaidrojumu bijušā prezidenta metamorfozei: alkoholisms.

Arī citu valstu amatpersonas, piemēram, Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, Medvedeva retoriku dēvē par stipro dzērienu patērēšanas blakni.

"Medvedevam vajadzētu dzert mazāk degvīna pirms viņš raksta kaut ko "Telegram"," Kuleba sacīja intervijā Vācijas laikrakstam "Bild".

Tomēr nav pierādījumu, kas apstiprinātu šo teoriju. Lai gan Medvedevam nekas un neviens neliedz dzert, nekas neliecina, ka tas ir iemesls viņa provokatīvajiem "Telegram" ierakstiem.

Kremlim tuvie "Meduza" avoti arī sacīja, ka valsts augstāko vadību neuztrauc Medvedeva kvēlie paziņojumi.

"Viņi saprot, ka tas ir viņa viedoklis, un nav iemesla šos draudus uztvert nopietni. Visi pie tā ir pieraduši."

Turklāt, pēc avotu teiktā, Vladimirs Putins piekrīt daudziem Medvedeva apalvojumiem.

Politologs Nikolajs Petrovs uzskata, ka Krievijas politiskās iekārtas attieksme pret Medvedevu būtu daudz kritiskāka, ja viņa uzvedība kara kontekstā būtu citāda.

"Viņš būtu bijis visticamākais Putina opozicionārs no politiskās elites. Viņš dara visu, lai izvairītos no šādām aizdomām, demonstrējot Putinam, ka viņam nav šādas nostājas, un Rietumiem, ka viņam nav ko tiem piedāvāt."

Viņa ierakstus regulāri citē valsts un valdību atbalstošie mediji, kas iepriekš nebija lutinājuši Medvedevu ar uzmanību.

Divi žurnālisti, kas strādā šādos medijos, apgalvo, ka Putina administrācija "stingri ieteikusi" propagandistiem uzraudzīt Medvedeva publikācijas un uz tām balstīt ziņu rakstus.

"Un, ja jums izdodas izveidot vairākus rakstus no katra individuāla ieraksta, tas ir vēl labāk."

"Meduza" avoti no prokremliskajiem medijiem minēja, ka šo norādījumu mērķis ir likt Vladimiram Putinam izskatīties atturīgam salīdzinājumā ar Medvedevu. Kremlim tuvu stāvoši avoti to noliedz.

"Bruņu vilciens uz rezerves sliedēm"

2022. gada decembra beigās Vladimirs Putins "izgudroja" vēl vienu jaunu amatu Medvedevam – Militāri rūpnieciskās komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

Tagad bijušais premjerministrs dodas uz aizsardzības uzņēmumiem visā valstī, atklāti citējot Staļinu un draudot ar represijām pret ikvienu, kas grauj valsts kārtību un traucē valsts pasūtījumu izpildi.

Kāds Krievijas valdībai tuvu stāvošs avots uzsvēra, ka, lai gan jaunais amats ir licis krievu elitei vairāk nekā iepriekš rēķināties ar Medvedevu, tas viņam nav devis nekādas "īstas pilnvaras" vai autoritāti.

Kremlim pietuvināts avots sacīja, ka "Medvedevam ir ietekme, taču, salīdzinot ar premjerministra statusu, viņa ietekme ir stipri mazinājusies."

Avots, kas ir tuvu VK oficiālajai vadībai, nosauca Dmitriju Medvedevu par partijas "galvu" un "kāzu ģenerāli", savukārt avots no prezidenta sūtņu aprindām sacīja, ka Medvedevs viņiem ir "vispār nekas".

Kāds Kremlim tuvs avots, aprakstot Medvedeva vietu Krievijas "varas vertikālē", nosauca viņu par "bruņu vilcienu uz rezerves sliežu ceļa", kas kādu dienu varētu noderēt Putinam.

"Varbūt viņš to noliks atpakaļ uz sliedēm kā pārbaudītu pēcteci. Varbūt viņš sapūs uz tām rezerves sliedēm. Prezidents tuvākajā laikā nedomā nekur doties."

Divi Kremlim tuvu stāvoši avoti sacīja, ka Medvedevs ir atmetis cerības kādreiz atkal kļūt par prezidentu. "

"Viņš vēlas tikai vienu lietu – lai visi viņu liktu mierā. Gan patrioti, gan liberāļi," sacīja viens no avotiem.

Prigožina un "Vagner" militārais dumpis

Lai gan Medvedevs savā "Telegram" kanālā bieži un dramatiski draud ar kodolieroču izmatošanu visdažādākajos scenārijos, viņš brīdināja par to draudiem, ja 24. jūnijā notikušais "Vagner" grupējuma militārā apvērsuma mēģinājums būtu īstenojies.

"Visa pasaule nonāktu uz katastrofas sliekšņa, ja Krievijas kodolieroči nonāktu "bandītu" rokās," Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks sacīja Krievijas ziņu aģentūrai TASS.

"Krievija nepieļaus, ka algotņu priekšnieka Jevgēņija Prigožina vadītais dumpis pāraug apvērsumā vai globālā krīzē".

Pēc apvērsuma mēģinājuma nākamās pirmdienas, 26. jūnija, vakarā sekoja Putina paziņojums par notikušo apvērsuma mēģinājumu, bet jau nākoamajā rītā, 27. jūnijā, uz sarunu tika sasauktas Krievijas augstākās drošības amatpersonas.

Izdevums "Verstka" atzīmēja, ka saskaņā ar Kremļa oficiālo vietni, Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs šajā sarunā nepiedalījās.

Iepriekš lidojumu izsekošanas dienests "ADS-B Exchange" norādīja, ka Medvedeva visbiežāk izmantotā lidmašīna devusies uz Omānu, kur viņš, domājams, joprojām atradās otrdienas rītā.