Foto un video ⟩ Viesturdārzā godināti svētku virsdiriģenti un virsvadītāji (1)

XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšanas pasākums Foto: Jānis Škapars/TVNET GRUPA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

30. jūnijā Viesturdārzā jeb Dziesmu svētku parkā notika virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana.

Dziesmu un deju svētku tradicionālajā notikumā tiek godinātas personības, kas rūpējušās par kultūras mantojuma un latviešu nacionālās identitātes saglabāšanu – virsdiriģenti un Goda virsdiriģenti, virsvadītāji un Goda virsvadītāji.

Godināšanu atklāja Latvijas valsts himna, kura savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 1873. gadā un ko tās mūzikas un vārdu autors Baumaņu Kārlis veltīja pirmajiem dziesmu svētkiem.

Svinīgajā norisē bija dzirdamas balsis no Rīgas Doma kora skolas jauktā kora, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas jauktā kora, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas jauktā kora, kurus pavdija Zemessardzes orķestris. 

Dejas soli iegrieza senioru deju koletīvs "EX Lielupe", deju ansambļa "Daiļrade" D grupa, tautas deju ansamblis "Vektors" un tautas deju ansamblis "Zelta sietiņš".

Svētku goda zīmes no virsdiriģentu-debitantu rokām saņēma koru Goda virsdiriģenti: Jānis Erenštreits, Juris Kļaviņš, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers, Jānis Zirnis un Lilija Zobens.

Svētku Goda zīmes deju virsvadītājiem pasniedza topošie virsvadītāji – šo svētku virsvadītāju asistenti. Šogad kā Goda virsvadītāji apbalvoti: Ieva Adāviča, Marga Apsīte, Taisa Aruma, Elga Drulle, Skaidrīte Darius, Rolands Juraševskis, Ingrīda Edīte Saulīte un Rita Spalva.

Goda zīmes kā pūtēju orķestru Goda virsdiriģentiem pasniegtas Haraldam Bārzdiņam, Raimondam Igolniekam, Vilim Kokamegi, Artūram Maculēvičam un Pēterim Vilkam.

Svētku goda zīmes no savām skolniecēm saņēma koklētāju ansambļu virsvadītājas: Valda Bagāta, Kristīne Dmitrijeva, Anda Eglīte un Ilze Žvarte.

Dziesmu un deju svētku Goda zīmes autore ir māksliniece Evija Dāboliņa. Viņa izveidojusi simbolu Dziesmas un Latvijas nedalāmībai, savienojot saules apļa un krusta zīmes.

30. jūnijā aizvadīta arī tradicionālā Dziesmu un deju svētku karogu cildināšana Rīgas Latviešu biedrības namā.

Paredzēts, ka Dziesmu un deju svētku laikā notiks 60 pasākumi 20 norises vietās. Svētkos piedalīsies 40 000 dalībnieki, savukārt svētkus varētu apmeklēt vismaz 500 000 interesentu.

Starp 60 pasākumiem, kas notiks desmit dienu laikā, ir arī skatītāju iecienītais koru konkursa fināls "Koru kari", kas 1.jūlijā plkst.10 norisināsies gan Latvijas Universitātes Lielajā aulā, gan Rīgas Latviešu biedrības namā.

Paredzēts, ka 2.jūlijā plkst.18 notiks Dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiens "Novadu dižošanās", savukārt Mežaparka Lielajā estrādē 5.jūlijā plkst.20.30 notiks koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" ģenerālmēģinājums.

Daugavas stadionā 6.jūlijā plkst.22 notiks deju lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" ģenerālmēģinājums. Tajā pašā dienā Mežaparka Lielajā estrādē plkst.20.30 notiks koru lielkoncerts "Tīrums. Dziesmas ceļš".

Daugavas stadionā 7.jūlijā plkst.12 un 22 notiks deju lieluzvedums "Mūžīgais dzinējs", savukārt Mežaparka Lielajā estrādē 8.jūlijā plkst.20 notiks noslēguma koncerta "Kopā augšup" ģenerālmēģinājums. Daugavas stadionā plkst.22 notiks deju lieluzvedums "Mūžīgais dzinējs".

Dziesmu un deju svētki noslēgsies 9.jūlijā, kad Mežaparka Lielajā estrādē plkst.20 notiks koncerts "Kopā augšup", kam plkst.24 sekos Sadziedāšanās nakts.

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiek tradīcijas 150 gadu jubilejas zīmē.

Atgādinām, ka Dziesmu un deju svētku gājiena laikā 2.jūlijā reģionālie autobusi neapstāsies vairākās pieturās Rīgas centrā. Ieviesti arī vairāki satiksmes ierobežojumi.

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām