/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2023/07/01/15427262t1hf13c.jpg)
1. jūlijā 92 gadu vecumā mūžībā devies kādreizējais latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, politieslodzītais un Latvijas Augstākās padomes deputāts Ints Cālītis, sociālajā tīklā Facebook ziņo viņa tuvinieki.
Vācu okupācijas laikā Ints Cālītis mācījās Rīgas 49. pamatskolā. Pēc kara beigām 1947. gadā viņš iestājās Rīgas 1. vidusskolā, kur vadīja jauniešu pagrīdes organizāciju.
1958. gadā Intu Cālīti arestēja par pretpadomju aģitāciju un propagandu un notiesāja uz 6 gadiem ieslodzījumā Mordvijas soda nometnēs.
1986. gadā viņš iestājās Starptautiskās apvienības par cilvēka tiesībām (ISHR/IGFM) Maskavas nodaļā, vēlāk Latvijas Vides aizsardzības klubā. 1988. gada rudenī piedalījās Neformālās tautas frontes (NTF) dibināšanā. Pēc Latvijas Tautas Frontes (LTF) dibināšanas Ints Cālītis kļuva par LTF Domes valdes locekli, piedalījās dažādu demokrātisko organizāciju dibināšanas pasākumos Maskavā, Ļeņingradā, Vladimirā, Novosibirskā, Čeļabinskā.
1990. gada martā viņu no LTF saraksta ievēlēja Augstākajā padomē, kas 1990. gada 4. maijā pieņēma Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarāciju.
Inta Cālīša kartīte atrasta publiskotajā VDK savervēto aģentu kartotēkas daļā, bet 2002. gada 16. septembrī Rīgas Ziemeļu rajona tiesa atzina, ka viņš nav apzināti sadarbojies ar VDK.
Ints Cālītis ir apbalvots ar III šķiras Triju zvaigžņu ordeni, Lietuvas Republikas Vīta ordeņa Virsnieka krustu, barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi un Latvijas Republikas zemessardzes goda zīmi.