Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 7.jūlijā, izskatot trešo personu kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Smiltenes novada pašvaldībai uzlikts pienākums apglabāt personas mirstīgās atliekas, nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, līdz ar ko spriedums stājies spēkā.
AT atzina par tiesiskiem un pamatotiem apgabaltiesas secinājumus, ka situācijā, kad mirušajam ir radinieki, tomēr tie atsakās mirušo personu apglabāt vai nepamatoti vilcinās ar attiecīgu darbību izpildi, pašvaldībai ir pienākums apglabāt mirstīgās atliekas. Līdz ar AT lēmumu stājas spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru Smiltenes novada pašvaldībai uzlikts pienākums apglabāt personas mirstīgās atliekas septiņu dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Izskatāmajā lietā 2015. gada 27. jūlijā stājās spēkā Valsts policijas lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu saistībā ar personas nāvi. Vidzemes prokuratūra, saņemot Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra iesniegumu par to, ka ilgstoši netiek veikta personas mirstīgo atlieku apbedīšana, vērsās Smiltenes novada pašvaldībā par pienākumu veikt mirstīgo atlieku apbedīšanu vai kremēšanu.
Pašvaldība atteica mirstīgo atlieku apbedīšanu, norādot, ka mirušās personas māte un māsa veiks sava radinieka mirstīgo atlieku apbedīšanu un kategoriski aizliedz to darīt kādam citam. Tomēr radinieces nepiekrīt kriminālprocesā veiktajiem ekspertīžu slēdzieniem, norādot, ka tikai tad, kad tiks veiktas jaunas ekspertīzes un uzrādīti dokumenti, kuriem radinieces piekritīs, piederīgie būs gatavi sākt sarunas par apbedīšanu. Vidzemes prokuratūra vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par pienākuma uzlikšanu pašvaldībai veikt personas mirstīgo atlieku apbedīšanu.
AT lēmumā par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību par pamatotu atzina apgabaltiesas secinājumu, ka cilvēka cieņa noteic to, ka pēc nāves viņš ir jāapbedī un šis pienākums visupirms gulstas uz mirušā radiniekiem. Nepamatota mirstīgo atlieku glabāšana aizskar mirušās personas tiesības uz cieņpilnu izturēšanos pret mirušās personas ķermeni. Ja kriminālprocess ir izbeigts un nav nopietnu indikāciju, ka tuvākajā laikā varētu tikt atjaunots, tad nav pamata turpināt mirstīgo atlieku glabāšanu.
Konkrētajā gadījumā, kad mirušais cilvēks netiek apglabāts vairāk nekā septiņus gadus pēc kriminālprocesa noslēguma un šis process tiek kavēts, veidojas nepieļaujama situācija, kad neviena persona nav atbildīga par mirstīgo atlieku ilgstošu neapglabāšanu. Līdz ar to apgabaltiesa to pamatoti pielīdzināja gadījumam, kad mirušajai personai nav piederīgo un pienākums apbedīt mirušo personu pāriet uz pašvaldību.
