VIDEO ⟩ "Aiz priekškara": Propagandisti izsmējīgi par NATO samitā panākto (1)

Līdztekus stāstiem par to, cik pazemojošs Ukrainai ir bijis NATO samits, Kremļa ideologi pauda nožēlu un satraukumu, kas apvienots ar draudiem "atbildēt", par Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana paziņojumu, ka viņa valsts neliks šķēršļus Zviedrijas dalībai aliansē.

Kopumā vērtējot, krievu propagandisti NATO samitu Viļņā sabiedrībai centās iztēlot kā neveiksmi Ukrainai, kā pavisam nenozīmīgu, vienlaikus tomēr nelaižot garām iespēju klāstīt, ka alianse ASV virsvadībā ir apņēmusies iznīcināt Krieviju un šā mērķa sasniegšanai karošot "līdz pēdējam ukrainim".

Samita kontekstā neizpalika kārtējie centieni diskreditēt ASV prezidentu Džo Baidenu, kur krieviem palīdzēja amerikāņu mediji. Proti, propagandisti, izgaršojot katru vārdu, pārstāstīja portāla "aixos.com" publicēto rakstu "Vecais kliedzējs: Baidena privātais niknums", kur stāstīts, ka ārpus publiskās telpas un mediju starmešiem ASV prezidents sarunās ar saviem padotajiem un kolēģiem mēdzot būt rupjš un nesavaldīgs.

Krievi to pasniedza kā vēl vienu apliecinājumu tam, ka "večuks Džo" ir demences pārņemts sirmgalvis.

Protams, neizmirstot piebilst par narkotiku skandālu, kurā iesaistīts prezidenta dēls Hanters Baidens.

Smieklīgs, ja nebūtu tik nožēlojams, bija sižetu izkārtojums ziņās par Rietumos notiekošo.

Proti, tūdaļ pēc vēstījuma par NATO samitu, sekoja sižets par kādas ASV telekompānijas interviju, kur tika stāstīts par transpersonām, kas dienē ASV bruņotajos spēkos. Tā teikt, ziņa homofobiskajai un tikpat transfobiskajai krievu sabiedrībai - lūk, kāds patiesībā ir NATO, cik morāli sapuvusi ir ASV armija pretstatā "brašajiem" krievu karavīriem.

Propagandisti tēlo muļķus

Raidījuma "60 minūtes" vadītāja Olga Skabejeva pārraidē citēja NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga teikto, ka "mēs visi esam vienisprātis, ka šobrīd vistuvākais uzdevums ir nodrošināt, lai Ukraina Eiropā dominētu kā suverēna neatkarīga valsts. Tātad vissvarīgākais, ko mēs varam darīt, ir turpināt sniegt Ukrainai ieročus, munīciju, militāru atbalstu, jo, ja vien Ukraina kā nācija, kā demokrātiska nācija Eiropā neuzvarēs, nebūs nekāda pamata diskusijai par drošības garantijām vai dalību NATO".

Skabejevas interpretācijā šie Stoltenberga vārdi esot Ukrainas prezidenta Zelenska "izpļaukāšana", jo viņš taču esot gaidījis uzaicinājumu pievienoties aliansei.

Tāpat vairākos raidījumos vairākas dienas pēc kārtas propagandisti rādīja fotoattēlu no samita, kur Ukrainas prezidents Zelenskis redzams stāvam nedaudz atstatus no vairākiem NATO valstu vadītājiem. Kremļa ideologu ieskatā tas esot apliecinājums tam, ka Zelenskis visiem esot apnicis, ka Rietumvalstu līderi viņu neciena, nevērtē un no viņa izvairās. Šāds selektīvs faktu pasniegums nevis atspoguļo objektīvo realitāti, bet gan to izkropļo.

Par to liecina arī tas, ka televīzijas raidījumos vispār ne ar pušplēstu vārdu netika pieminēts Stoltenberga teiktais, ka "samitā mēs pieņemsim svarīgus lēmumus, nosūtot skaidru vēstījumu Ukrainai, ka būsim tai blakus tik ilgi, cik nepieciešams, un sagaidām, ka sabiedrotie atkārtoti apliecinās savu apņemšanos sniegt Ukrainai militāru atbalstu, lai palīdzētu tai atbrīvot aizvien vairāk teritoriju. Attiecībā uz Ukrainas dalības NATO jautājumu es sagaidu, ka sabiedrotie sūtīs skaidru un pozitīvu vēstījumu par Ukrainas virzību uz dalību aliansē".

Kā, pamatīgi sagrozot vēstījuma būtību, klāstīja propagandisti, NATO valstu vadītāju teiktais, ka Ukraina varēs aliansei pievienoties tikai pēc kara beigām, nozīmējot, ka patiesībā Rietumvalstis Ukrainas liktenis neinteresējot.

Kremļa ideologi, tēlodami muļķus, uzdeva it kā neatbildamus jautājumus, kādēļ gan Ukraina jau tagad netiek uzņemta aliansē.

Par to, ka NATO neuzņem par biedriem valstis, kuras karo vai kurām ir robežkonflikti, protams, tika noklusēts. Tāpat "kremlini" izlikās nesaprotam, ka šāds NATO lēmums ir pamatots ar to, ka tādējādi alianse izvairās no karadarbības ar Krieviju, jo, uzņemot Ukrainu NATO kara laikā, uz to būtu jāattiecina slavenais 5. pants, kas nozīmētu tiešu militāru konfrontāciju.

Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova savos skaidrojumus, kādēļ NATO pašlaik neuzņem Ukrainu aliansē, gāja vēl tālāk. Proti, viņa paziņoja, ka tas darīts tādēļ, ka Rietumvalstis negrib atzīt Ukrainas robežas un vēloties šo valsti sadalīt gabalos. Īpaši saskaņā ar Zaharovas teikto tajā esot interesēta Polija, kurai esot vēlme piesavināties Rietumukrainas teritorijas. Lieki teikt, ka pati Polija nekad nav paudusi vēlmi iegūt kādas Ukrainas valstij piederošas teritorijas.

Tāpat propagandisti ļoti izsmējīgi runāja par samitā panāktajām vienošanām par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai.

Tika paziņots, ka plānotais piegāžu apjoms esot smieklīgs, tas esot ļoti niecīgs un būs vien nepatīkams traucēklis Krievijai.

Vēstījums sabiedrībai bija nepārprotams - nebaidieties, Rietumi nekādas nozīmīgas ieroču piegādes Ukrainai neveiks, un to militāro tehniku, kura tiks piegādāta, mēs iznīcināsim. Vienlaikus propagandiste Margarita Simonjana nodēvēja ASV par kara noziedznieci, jo tā piegādās Ukrainai kasešu bumbas, izliekoties nezinām, ka krievi kasešu munīciju Ukrainā lieto jau kopš kara sākuma.

Savukārt Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu savā paziņojumā veica skrupulozu uzskaitījumu par to, cik ir iznīcināts ukraiņu kareivju un ukraiņu militārās tehnikas vienību, vispār nepieminot krievu zaudējumus.

Attiecībā par NATO Viļņas samita vērtējumu Rietumos jāteic, ka Baltijas valstu augstākās amatpersonas tā rezultātus novērtējušas pozitīvi.

Savukārt Rietumvalstu mediji savos vērtējumos ir skeptiskāki, galvenokārt par piesardzību jau pašlaik iezīmēt skaidru ceļa karti Ukrainas dalībai NATO.

Tā, piemēram, laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz bijušās NATO amatpersonas Kamila Granda pausto, raksta, ka samitā "varēja precīzāk pateikt, kas Ukrainai ir jādara, lai pēc konflikta beigām tā kļūtu par dalībvalsti". Granda ieskatā bija jākonkretizē, kas jaunizveidotajai NATO - Ukrainas padomei - būtu jādara, kādi uzdevumi jāveic saistībā ar potenciālo Ukrainas pievienošanos aliansei. Viņš domā, ka dalībvalstīm bija jākonkretizē, ko nozīmē "konflikta beigas" - vai tas ir pilnīgs miers, vai ilgstošs pamiers, vai "stabila kontroles zona".

Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta, kas bāzēts Parīzē, vecākais padomnieks Fransuā Heisbūrs "The New York Times" paudis, ka ir pašsaprotami, ka Ukrainu neuzņem aliansē kara laikā, taču, viņaprāt, kaut kāds laika grafiks tomēr bija jāiezīmē, tāpat bija jānosaka trīs galvenie konkrētie mērķi, kuri Ukrainai jāsasniedz, lai tā atbilstu dalībvalsts statusa prasībām.

Vēl skarbāka savā vērtējumā ir viena no ietekmīgākajām starptautiskajām politiskajām domnīcām "Chatham House". "Šī bija iespēja apglabāt atmiņas par 2008. gada NATO samitu Bukarestē, kad skaidrības trūkums veicināja Krievijas militārismu. Taču Viļņas samitā kārtējo reizi nav izdevies nosūtīt skaidru vēstījumu Kremlim, ka Ukrainas dalība nav hipotētiska iespēja, bet gan jauna taustāma realitāte," raksta domnīcas pētnieki.

No Arktikas līdz graudiem

Visiem propagandistu vēstījumiem par Zviedrijas uzņemšanu NATO bija raksturīga žēlošanās par "viltīgo" Erdoganu, kas tagad sola pārtraukt Zviedrijas uzņemšanas bloķēšanu. Jāatgādina, ka pirms tam propagandisti jau bija izvaimanājušies par Somijas uzņemšanu aliansē. Bijušais ģenerālis un Krievijas valsts domes deputāts Andrejs Guruļovs apgalvoja, ka viss NATO samits esot koncentrējies tikai un vienīgi uz Arktikas tēmu un Ukraina nevienu neesot interesējusi. Samita lēmumi gan liecina par pretējo, un par Arktiku samitā runāts netika.

Taču krievu ieskatā alianse Somiju un Zviedriju vēloties uzņemt tikai tādēļ, lai nostiprinātu savu ietekmi un kontroli Arktikā, kas, pēc propagandistu domām, ir leģitīma Krievijas interešu zona un pienākoties Krievijai.

Krievijas apsēstību ar anahronisko pasaules sadalīšanu lielvaru interešu zonās pierāda dažādu politologu sūrošanās, ka Rietumi vēloties nostiprināties tādās valstīs kā Moldova, Gruzija un Serbija, kas taču esot Krievijas interešu areāls. Krievu ieskatā nedz Moldovai, nedz Gruzijai nevar būt savas suverēnas vēlmes un intereses, un, ja tādas tiek izteiktas un tās ir pretējas Krievijas uzstādījumiem, tātad tās ir inspirējuši ārvalstu specdienesti, kas vēlas šajās valstīs veikt apvērsumu. Vairāki eksperti jau steidza paust, ka Moldovas gadījumā Krievija nepieļaus nerēķināšos ar Piedņestras iedzīvotāju vēlmēm.

Skabejeva arī klāstīja, ka Turcija gatavojoties būvēt Ukrainā bezpilotu kaujas lidaparātu "Bayraktar" rūpnīcu, kuras atrašanās vietu Krievija noteikti uzzināšot un rūpnīcu sabombardēšot.

Propagandisti arī draudēja, ka ikvienas valsts ieroču ražotnes izvietošana Ukrainā būšot Krievijas leģitīms mērķis.

Vēl viens propagandistu iemīļots temats bija tā sauktais labības darījums, kura ietvaros Krievija atļāva Ukrainas graudu eksportu pa Melno jūru un kura termiņš beidzas 17. jūlijā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau paziņoja, ka Krievija vairs nepagarinās darījumu, ja netiks ņemtas vērā tās intereses un nosacījumi. Piemēram, atsevišķu sankciju atcelšana. Putins minēja, ka viens no priekšnosacījumiem labības darījuma pagarināšanai ir Krievijas pieslēgšana SWIFT un sankciju atcelšana pret "Rosneftjbank".

​Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2022