Metode, ar ko tvarstīja sērijveida slepkavu Rogoļovu. Kas ir operācija "Slazdi"? (3)

Maniaks Rogoļovs pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados slepkavoja un izvaroja jaunas sievietes, kurām nakts laikā sekoja no vilcieniem un autobusiem. Varmāka nereti savus noziegumus veica arī turpat stacijās. Šie noziegumi bija grūti atklājami un tāpēc, kā raksturīgs izmeklēšanas procesiem padomju laikā, tie netika reģistrēti un izmeklētāji ilgi neizmeklēja to kopsakarības.

Rogoļova identitāti atklāja ar kāda mākslinieka palīdzību, kurš pēc aculiecinieku stāstītā uzgleznoja varmākas portretu. Izmeklēšanas un pastrādāto noziegumu laikā Rogoļovs strādāja Latvijas PSR Iekšlietu ministrijā par ministra vietnieka Anrija Kavaliera aģentu.

Rogoļovu notvēra 1982. gadā Ulbrokas mežā. Izmeklēšanas laikā tiesa viņa vainu pierādīja desmit slepkavībās un desmit izvarošanās, taču savā pēdējā vārdā viņš norādīja, ka ir vainīgs vēl 100 noziegumos. 1983. gadā viņam piesprieda augstāko soda mēru – nāvessodu, kas tika izpildīts 1984. gada 19. jūnijā.

Arī Rogoļova meklēšanā tika likti lietā tie paši meklēšanas paņēmieni, ar kuriem ķerstīts 27. jūlijā izbēgušais Māriņš Cesmanis un 23. jūlijā izbēgušais Māris Kovaļovs, – satiksmes slēgšana un katras automašīnas pārbaude.

«Tolaik gan automašīnu gluži vienkārši bija mazāk,» atzīmē Rekšņa, tāpēc policisti bija spiesti vairāk paļauties uz citām meklēšanas metodēm.

«Rogoļovu astoņdesmitajos gados meklēja visa Latvija. Man pašam bija jābrauc uz kādām piecām pirtīm viņu meklēt. Tolaik tas bija grūtāk – tehnoloģijas nebija tādā līmenī kā tagad, skaidru bēgļa fotogrāfiju arī īsti nebija. Cilvēki vienkārši zvanīja, teica, ka redzējuši līdzīgu cilvēku, un tad mēs braucām uz norādīto vietu,» atminas bijušais policijas priekšnieks.

Policisti noziedznieku tvarstīšanas procesam tiek gatavoti dažādos veidos: psiholoģiski, fiziski, teorētiski un citos. «Tāpēc ar sagatavotību darbam nekādu problēmu nav – pret noziedznieku meklēšanu attiecamies tāpat kā ķirurgs pret operāciju. Tas ir mūsu darbs.»

Operācija «Slazdi» ir standarta process Valsts policijas ikdienas darbā, un attiecīgi tiek lietota bieži. «Bieži arī mācībās uztaisām kādu scenāriju un pārbaudām, kā personāls reaģē.»

Metode ir pavisam vienkārša – tiek pārmeklēts mašīnas salons un bagāžas nodalījums, lai redzētu, vai tur neslēpjas bēglis. Jāpievērš uzmanība arī tam, vai bēgli nav iespējams slepus izmest no automašīnas.

"Slazdu" formula

Pirms operācijas ir ārkārtīgi svarīgi izvērtēt situāciju un noskaidrot visu iespējamo informāciju par bēgli.

"Jābūt pilnīgai skaidrībai par to, ko mēs meklējam, kā arī jānoskaidro, kad tieši pastrādāts noziegums vai izbēdzis cietumnieks. Ja tas ir noticis, piemēram, pirms veselas diennakts, tad no "Slazdiem" nekādas jēgas nav," skaidro bijušais Valsts policijas priekšnieks.

Turklāt ir svarīgi noskaidrot konkrēto vietu, kur pastrādāts noziegums, lai zinātu, kur meklēt noziedznieku. "Aptveramais laukums ne vienmēr būs vienots – var būt viens rajons, viena pilsēta vai visa valsts kopumā. Tas ir ļoti atkarīgs no situācijas."

Rekšņa secina, ka lēmums meklēt Cesmani un Kovaļovu ar "Slazdiem" bijis pareizs, jo tika izpildīti visi kritēriji – bija pieejamas skaidras abu bēgļu fotogrāfijas, kopš bēgšanas pagāja īss laiks un attiecīgi bija zināms, ka abus noziedzniekus nepieciešams meklēt tieši Rīgā un konkrētos Rīgas rajonos.

Kovaļovs tika arestēts Sarkandaugavā četrarpus stundas pēc izbēgšanas. Lai viņu notvertu, operācija "Slazdi" tika sākta visā valstī - gan Rīgā, gan attālākos Latvijas reģionos tika apturētas un pārbaudītas automašīnas. 

Savukārt Cesmani izdevās noķert gandrīz diennakti pēc izbēgšanas. Cesmaņa meklēšanā "Slazdi" tika ieviesti tikai Rīgā - centrā, Sarkandaugavā, Purvciemā un Pļavniekos. 

Abu meklēšanas operāciju dēļ satiksme galvaspilsētā tika būtiski ierobežota un izveidojās pamatīgi sastrēgumi.​

Video: Sastrēgums Rīgā Mārtiņa Cesmaņa meklēšanas laikā

Cesmaņa un Kovaļova meklēšanā sasniegti vēlamie rezultāti

Rekšņa secina, ka policija abu noziedznieku meklēšanas laikā savus uzdevumus veikusi kvalitatīvi un abas situācijas tikušas izvērtētas pareizi. Taču, viņa ieskatā, vispār nedrīkstēja pieļaut Cesmaņa un Kovaļova izbēgšanu.

Viņš norāda, ka sabiedrības neapmierinātība par lielajiem sastrēgumiem meklēšanas laikā ir normāla parādība, un, viņaprāt, šādiem pasākumiem nevajadzētu kļūt par daļu no ikdienas. 

Vienlaikus izbēgušā noziedznieka personību nav iespējams tik viegli noteikt – ja izbēgušais ir bijis apsūdzēts smagu noziegumu pastrādāšanā vai mēģinājumā, tad iedzīvotāju veselība un dzīvība patiešām ir apdraudēta un "Slazdu" izmantošana ir attaisnojama.