Ukrainas amatpersona: Krievijas iedzīvotājiem jāredz, kas ir karš

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
2023. gada 1. augusts. Ārkārtas situāciju darbinieki pie biroja ēkas Maskavā pēc bezpilota lidaparāta uzbrukuma.
2023. gada 1. augusts. Ārkārtas situāciju darbinieki pie biroja ēkas Maskavā pēc bezpilota lidaparāta uzbrukuma. Foto: Evgenia Novozhenina

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs, runājot par bezpilota lidaparātu uzbrukumiem Maskavai, sacīja, ka Krievijas iedzīvotājiem ir jāredz, kas ir karš.

"Sakiet, lūdzu, ja mūsu bērniem, mūsu sievietēm, veciem cilvēkiem jābūt patvertnēs, tad kāpēc Krievijas iedzīvotājiem būtu jājūtas mierīgi savās mājās, savos dzīvokļos Maskavā, kur tiek pieņemti visi šie lēmumi, kur šie ārprātīgie pieņēma lēmumu uzbrukt mūsu valstij?" raidorganizācijai RFE/RL teica Daņilovs.

"Starp citu, runa ir par taisnīgumu. Kad ir karš, tad runa vienmēr ir par taisnīgumu. Un Tas Kungs visu nostādīs savās vietās. Un jācieš ne tikai mūsu bērniem, jācieš ne tikai mūsu cilvēkiem.

Lai arī viņi tāpat cieš, lai viņi redz, kas ir karš," sacīja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs.

Krievijas iedzīvotāji domā, ka karš nekad neatnāks viņu mājās, teica Daņilovs.

"Tas atnāca [2022.gada] 24. februārī, kad viņu trakais fīrers nolēma pēc iespējas aktīvāk uzbrukt mūsu valstij," norādīja Daņilovs.

Pēc viņa teiktā, Ukrainā ļoti gribētu, lai regulāri uzbrukumi un tas, ka dronu dēļ tiek pārtraukti reisi lidostās, piespiestu vienkāršos Krievijas iedzīvotājus kaut kā mudināt valsts vadību pārtraukt karu.

"Bet man jāteic, ka jāizdara lielāks spiediens uz Krievijas iedzīvotājiem, lai viņi saprastu, ka viņi ir līdzatbildīgi par visu to, kas šodien notiek mūsu Ukrainas teritorijā. Karš atnāks uz Krieviju. Un viņi paši šo karu aicināja," sacīja Daņilovs.

Dronu uzbrukumi Krievijā pēdējos mēnešos nav retums. Ukraina lielākoties tieši neuzņemas atbildību, taču Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jūlija beigās sacīja, ka karš pakāpeniski atgriežas Krievijas teritorijā, un uzsvēra, ka tas ir neizbēgams un taisnīgs process.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 259 630 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 470 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 4378 tankus, 8521 bruņutransportieri, 5361 lielgabalu, 724 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 495 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 316 helikopterus, 4356 bezpilota lidaparātus, 1409 spārnotās raķetes, 18 kuģus un ātrlaivas, 7790 automobiļus un autocisternas, kā arī 802 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu