Septembris ir klāt un kalendārā iezīmējis rudens ierašanos. Tomēr laikapstākļi, šķiet, vēl nebija gatavi tik ātri mainīties. Vēl 13. septembrī Latvijā daudzviet tika pārspēti karstuma rekordi. Lai uzzinātu, ko īsti varam gaidīt no šī gada rudens, vērsāmies pie Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu nodaļas vadītājas Lauras Krūmiņas.
Rudens tradicionāli tiek saistīts ar vēsu un lietaināku laiku, kurā priecē dabas ainavu krāsošanās dzelteni sārtos toņos. Gaisa temperatūra lēnām, bet tomēr krītas. Par meteoroloģiskā rudens iestāšanos var runāt tad, kad diennakts vidējā temperatūra stabili piecas diennaktis pēc kārtas ir zem +15 grādu atzīmes.
"Vēl līdz 14. septembrim mums visu laiku diennakts vidējā temperatūra stabili pieturējās virs +15 grādiem. 14. septembris gan bija vēsāka diena, un piektdien jau laikam visi sajutām dzestrumiņu gaisā," par rudens tuvošanos stāsta Krūmiņa.
Eksperte gan norāda, ka rudens neiestāsies vienlaikus visā valstī, jo piekrastes reģionos parasti tas notiek vēlāk. Tas saistīts ar Baltijas jūras ūdeņiem, kuri, atdodot savu siltumu, spēj uzturēt gaisu siltāku kā citviet.
Latvijā dati par laikapstākļiem regulāri ievākti kopš 1924. gada, teju 100 gadus, kas ļāvis sinoptiķiem secināt, kādi ir vidējie temperatūras un nokrišņu rādītāji. Protams, dokumentētas ir arī lielākās atkāpes no normas.
"Rudens kalendārajos mēnešos vidējā temperatūra Latvijā ir +7,1 grāds. Zemākā vidējā temperatūra rudens mēnešos ir bijusi 1993. gadā – tikai +3,1 grāds. Šajā gadsimtā vēsākais rudens bija 2002. gadā, kad trīs mēnešu vidējā temperatūra bija +5,2 grādi.
Pērn rudens bija salīdzinoši silts – vidējā gaisa temperatūra bija 7,3 grādi. Siltākais rudens piedzīvots pavisam nesen. 2020. gadā no septembra līdz novembrim vidējā temperatūra bija +9,9 grādi."
Lai gan aizvadītā vasara bijusi diezgan lietaina, šie nokrišņi tipiskāki rudens periodam.
"Nokrišņu norma kalendārajam rudenim ir 195,3 milimetri jeb litri uz kvadrātmetru. Sausākais rudens ir bijis 1951. gadā, kad nolija tikai 104,4 mm. Šajā gadsimtā vissausākais rudens bija 2018. gadā, kad nolija 124,3 mm.
Vislietainākais rudens ir bijis 1952. gadā, kad nolija pat 314,5 mm nokrišņu. Noteikti pieminams ir 2017. gada rudens, kad bija lielas lietavas, kas applūdināja plašas teritorijas. Tas bija otrs lietainākais rudens, kad nolija 313,5 mm."
Rudenī līdz šim ir bijuši arī dažādi ekstrēmi, kad vasara nesteidz atkāpties vai ziema grib ierasties agrāk.
"2018. gada 21. septembrī mums vēl tika novērota pat +30 grādus augsta gaisa temperatūra. Tie ir tā sauktie vēlākie +30 grādi.
Pirmā sniega snigšana gandrīz visā Latvijā arī ir bijusi novērota kaut kad septembra otrajā pusē, izņemot piekrastes rajonos, Piemēram, Liepājas un Mērsraga novērojumu stacijās nekad nav fiksēta snigšana septembrī, tikai oktobrī. 1973. gada 23. septembrī Rēzeknē pat bija izveidojusies trīs centimetrus bieza sniega sega."
Kā norāda eksperte, rudens mēneši, ņemot vērā vidējos rādītājus un nesenākos ekstrēmus, var būt gan karsti, gan ļoti auksti, var būt sausi vai arī ļoti mitri.
"Dzīvojot pie Baltijas jūras, ir jārēķinās, ka no gada uz gadu laikapstākļi tomēr ir mainīgi un pie mums nemēdz atkārtoties vienveidīgas meteoroloģiskās sezonas."
"Kopumā šis periods no septembra līdz novembrim visdrīzāk būs ar gaisa temperatūru, kas ir ap normu vai augstāka," no šobrīd pieejamās informācijas secina Krūmiņa.
Viņa arī norāda, ka iespēja sagaidīt izteikti zemu temperatūru ir ļoti maza. Līdzīgi varētu būt arī visā Ziemeļeiropā.
"Ir bijuši gadi, kad mūsu meteoroloģiskais rudens iestājas jau augusta beigās. Tā ka šis ir tāds jau nedaudz vēlāks pat par normu iestāšanās periods."
Runājot par nokrišņu daudzumu, sinoptiķe atzīmē, ka "šajos trīs mēnešos nokrišņu daudzums varētu būt zem normas vai tikai ap normu."
Pēc aizvadītās lietainās vasaras maza iespēja, ka rudens nesīs lielas lietusgāzes, it īpaši tādas, kādas bija 2017. gadā.
"Septembris varētu būt sausākais mēnesis, ar novirzi zem nokrišņu normas. Oktobrī un novembrī varētu būt nokrišņu daudzums, kas tuvāks šai normai. Varbūt novembrī pat nedaudz virs normas," par gaidāmajiem nokrišņiem spriež eksperte.
Septembra sākums noteikti priecējis visus, kuri vēl nav gatavi atvadīties no vasaras. Diemžēl tikai septembrī arī gaidāmas vislielākās temperatūras pakāpšanās virs normas. Bet septembris vēl nav galā, un ir arī labas ziņas!
"Aktuālie dati liecina, ka daļā Latvijas drīz vien iestāsies meteoroloģiskais rudens, bet šķiet, ka nākamajā nedēļā mūsu reģionā atkal ieplūdīs siltākas gaisa masas," stāsta Krūmiņa.
Jauni karstuma rekordi gan netiks sasniegti, bet termometra atzīme varētu pakāpties līdz +20 vai varbūt pat +22 grādu atzīmei.
Oktobrī, protams, temperatūras būs zemākas, bet saulīte varētu atrast brīžus dienas vidū, pēcpusdienās, kad iepriecināt.
Šī gada augusts noteikti paliks atmiņā ar spēcīgiem negaisiem, kas sev līdzi nesa lietu, vēju un par lielgraudu krusu. Vairākās vietās Latvijā tika nodarīti lieli zaudējumi un postījumi. Tomēr šādi lokālie stihiju postījumi un pērkona negaisi ir vasaras dabas parādības, ko nes siltās gaisa masas.
Rudeņos mūsu reģionā ieplūst vēsākas gaisa masas, kas sev līdzi nes citas stihijas.
"Tik intensīvas laikapstākļu parādības, kādas bija vasaras noslēgumā un vēl trešdienas naktī, vairs nesagaidīsim.
Rudenim un ziemai raksturīgas cita rakstura vētras, ko nes dziļi, aktīvi cikloni no Atlantijas okeāna. Šādi cikloni var nest spēcīgas vēja brāzmas, ir pat fiksēti vēji ar ātrumu 48 m/s Liepājas pusē.
Tomēr atšķirībā no vasaras negaisiem jaunākās tehnoloģijas mums ļauj šīs rudens vētras fiksēt ar lielāku precizitāti un savlaicīgāk," norāda eksperte.
Par rudens vētrām iespējams brīdināt jau pāris dienas iepriekš, ļaujot sagatavoties. Protams, lielo vēju plūsmu sekas jūtamas daudz plašāk nekā lokāli negaisi.
"Rudens vētrās skartā teritorija noteikti ir lielāka un vienmērīgāka nekā vasaras negaisu laikos.
Negaisi tomēr ir lokalizētāka laikapstākļu parādība nekā šīs rudens vētras. Ja vētra būs Kurzemē, tad praktiski visā Kurzemē to jutīsim. Varbūt piekrastē intensīvāk un iekšzemē mazāk."
Runājot par sezonālu laika prognozi vai prognozi ilgākam periodam, sinoptiķe vēlas, lai cilvēki patur atmiņā būtiskus faktorus, kas liedz noteikt mūsu reģionam precīzu prognozi ilgākam laika periodam.
"Eiropa, sevišķi Eiropas ziemeļu daļa, ir tas reģions, kuram sezonālās prognozes tomēr vēl aizvien ir ar salīdzinoši zemu attaisnošanos.
Pasaulē ir reģioni, tradicionāli – tropiskie, kas tuvāk ekvatoram, kur sezonālās likumsakarības vai attīstības scenāriji sezonas griezumā tomēr iezīmējas ar lielāku noteiktību, tādēļ prognožu kvalitāte ir ievērojami augstāka.
Eiropā galvenie laikapstākļus nosakošie faktori ir ciklonu un anticiklonu savstarpējā mijiedarbība. Kurā brīdī ir aktīvi cikloni? Kurā brīdī pastiprinās anticikloni? Cik tie ir noturīgi vai nenoturīgi?
Tie ir galvenie faktori, kurus prognozēt vairāku mēnešu periodā uz priekšu diemžēl aizvien ir grūti," atgādina eksperte.
