Aizvadītās nedēļas Kremļa propagandas raidījumu vēstījumi koncentrējās ap Krievijas prezidenta Vladimira Putina runu ikgadējā Valdaja diskusiju forumā, kurā Putins žvadzināja kodolieročus un izteica kodoldraudus. Tāpat krievu propagandisti turpināja apgalvot - un to viņi nemulstot dara jau mēnešiem ilgi -, ka ukraiņu pretuzbrukums ir izgāzies.
Savukārt svētdienas, 8.oktobra, raidījumā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu", kad pasauli jau bija pāršalkušas ziņas par palestīniešu teroristiskās organizācijas "Hamas" nežēlīgajiem uzbrukumiem Izraēlas civiliedzīvotājiem, Solovjovs plašā komentārā izvērsās par to, ka Rietumu apgalvojumiem par Irānas iesaisti uzbrukumā nav nekāda pamata, un Irāna nekādā gadījumā aiz "Hamas" uzbrukuma nestāvot.
Par šādiem Kremļa propagandistu izteikumiem nav jābrīnās, jo Maskava jau vairākkārt ir paudusi, ka Irāna ir tās cieša sabiedrotā un sankcijas pret šo Tuvo Austrumu valsti esot pilnībā nepamatotas.
Protams, ka Krievija vismaz uz āru nevēlas atzīt, ka tās sabiedrotā varētu būt iesaistīta teroristisku uzbrukumu sarīkošanā. Turklāt "Hamas" saikne ar Irānu neizbēgami ved arī pie Krievijas.
Jāatgādina, ka tūdaļ pēc teroristu uzbrukuma NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts sociālajā tīklā "X" rakstīja: "Septembra beigās notikusī Šoigu (Krievijas aizsardzības ministrs - red.) vizīte Irānā, manuprāt, šobrīd ir ieguvusi jaunu jēgu."
Vienlaikus visi Solovjova raidījuma dalībnieki klāstīja, ka Rietumi pretēji Krievijai ir antisemītisma pārņemti.
Par Izraēlas ciešāko sabiedroto ASV, kas nekad nav novērsusies no šīs valsts, lai kādus starptautiskos noteikumus tā arī nepārkāptu, propagandisti izplatīja nepatiesus apgalvojumus, ka demokrāti ienīstot Izraēlu.
Propagandisti arī nelaida garām iespēju līksmot par to, ka tagad mazāks militārais atbalsts tikšot Ukrainai, jo ASV savas pretgaisa aizsardzības sistēmas nāksies novirzīt Izraēlai.
Traģiski un ciniski izklausījās Solovjova teiktais, ka "Hamas" zvērību salīdzināšana ar krievu armijas noziegumiem Ukrainas pilsētā Bučā esot meli, jo krievu zaldāts, kas vienlaikus ir arī dziļi ticīgs pareizticīgais, tā nekad nerīkotos.
Solovjovs kārtējo reizi kliedza, ka Bučas noziegumus esot pastrādājuši paši ukraiņi, jo krievi tā nevarot rīkoties pēc definīcijas, vienkārši tāpēc, ka "mēs, pareizticīgie, neesam tādi".
Ja runā par meliem, tad tos izplata uz Krieviju dzīvot aizbraukušais bijušais žurnālists un politiķis Andrejs Mamikins, kurš kļuvis par štata dalībnieku Solovjova šovā.
Mamikina uzdevums ir skaidrs: izplatīt melīgus stāstus par Latviju, rādot to kā fašistisku valsti.
Jau pirmajā uzstāšanās reizē propagandas šovā Mamikins izplatīja nepatiesu video par mobingu, kas Latvijas bērnudārzā tiekot vērsts pret krievvalodīgu meitenīti par to, ka tai nejauši iznāk pateikt kādu vārdu krieviski.
Mamikins nepatiesi apgalvoja, ka Latvija izraidīšot no valsts ne tikai Krievijas pilsoņus, kas nav nokārtojuši latviešu valodas eksāmenus, bet visus krievvalodīgus. Mamikins arī lūdza Krievijas iejaukšanos un atbalstu Latvijas krievvalodīgajiem.
Aizvadītās nedēļas sākumā Mamikins nāca klajā ar jaunu melīgu video par Latviju.
Proti, Mamikins stāstīja, ka ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu visās Latvijas skolās esot obligātas mācības nacistiskā garā.
Viņš demonstrēja video, kurā esot redzami kādas Daugavpils skolas skolēni tā dēvētajā izlaušanās izstabā jeb "escape room".
Konkrētajā spēlē dalībnieku uzdevums ir "palikt dzīviem" nacistu kontrolētā teritorijā, un tās ievadā vīrietis nacistiskās Vācijas armijas formā liek atbildēt uz komandām ar vācu vārdu "jahwol" (tieši tā) un uzrunu noslēdz ar nacistisko sveicienu "Sieg Heil".
Lai gan šī ir viena no neskaitāmām šāda tipa piedzīvojumu spēlēm un skolēni tādas apmeklē no mācībām brīvajā laikā, Mamikins melīgi apgalvoja, ka konkrētā esot obligāti apmeklējama, mācoties par sava novada vēsturi.
Acīmredzot jāatceras Vācijas propagandas ministra Jozefa Gēbelsa teiktais: "Ja jūs sakāt pietiekami lielus melus un pastāvīgi to atkārtojat, cilvēki galu galā sāks tiem noticēt".
Ne mazāk zīmīgs par izplatītajiem meliem ir tas, ko propagandisti noklusē. Proti, Krievijas televīzijas skatītājiem, kuri nelieto "Telegram" kanālus, nav nekādu iespēju uzzināt, ka odiozā propagandiste Margarita Simonjana, kura televīzijas šovos tēlo Māti Terēzi un nemitīgi skaita dzeju, savā "Telegram" kanālā izteikusies, ka Rietumu iebaidīšanai vajadzētu virs Sibīrijas uzspridzināt atombumbu.
Tāpat krievi televīzijas, protams, nepieminēja to, ka Krievijas spēki ar virsskaņas pretkuģu raķetēm apšaudījuši Odesas apgabalu Ukrainā un uzbrukuma rezultātā trāpīts pansionāta ēkai un graudu noliktavai.
Savukārt Hrozas ciemā Ukrainas ziemeļaustrumos pēc postošā raķetes uzbrukuma bojā gāja 52 cilvēki. Raķete trāpīja pārtikas veikalam un kafejnīcai, kurā notika bēru mielasts.
Šie Krievijas terora akti, kas bija vērsti pret civiliedzīvotājiem, jo militāru objektu Hrozā nav, šokēja visu Rietumu pasauli.
Baltais nams ceturtdienas uzbrukumu kafejnīcai un pārtikas preču veikalam nosodīja kā "šausminošu", savukārt Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks sacīja, ka tas "pierāda, cik dziļā samaitātībā Krievijas spēki ir gatavi grimt".
Brīfingā pirms bojāgājušo skaita palielināšanās Baltā nama preses sekretāre Karīna Žana Pjēra sacīja: "Apstāsimies un padomāsim par to, ko mēs redzam: 49 nevainīgus cilvēkus, kuri tika nogalināti Krievijas gaisa uzlidojumā, iepērkoties pārtiku lielveikalā. Tas ir tas, ko viņi darīja".
Civilizētajās Rietumu demokrātijās nav iedomājams, ka kāda valsts lepotos ar to, ka tās līdera runa pasaulē ir izraisījusi "kodolsprādzienam līdzīgu efektu".
Taču tieši šādu salīdzinājumu lietoja Kremļa angažētie politologi, lai raksturotu Putina runu Valdaja diskusiju forumā.
Jāteic, ka par Putina runu visi propagandisti runāja vispārākajā pakāpē, uzsverot, ka Krievijas prezidents esot parādījis sevi kā izcilu stratēģi, īstu valstsvīru ar skaidru redzējumu par nākotni un vēlmi pārmainīt pasauli.
Ar Valdaja runu Putins esot pierādījis, ka ir galvastiesu pārāks par Rietumu līderiem, kas esot vien niecības (ничтожество).
Patiesībā Putina runa saturēja vienus vienīgus melus un vēlmju domāšanas iezīmes. Par Krievijas veikto iebrukumu Ukrainā Putins ciniski apgalvoja, ka tas tika darīts tādēļ, lai "karu apturētu".
"Esmu daudzkārt teicis, ka ne mēs sākām tā saukto "karu Ukrainā". Gluži pretēji, mēs cenšamies to izbeigt. Ne mēs 2014. gadā Kijevā sarīkojām apvērsumu – asiņainu un antikonstitucionālu apvērsumu.
Kad [līdzīgi notikumi] notiek citās vietās, mēs uzreiz dzirdam visus starptautiskos medijus – galvenokārt, protams, anglosakšu pasaulei pakļautos – tas ir nepieņemami, tas nav iespējams, tas ir antidemokrātiski. Bet apvērsums Kijevā bija pieņemams.
Viņi pat minēja naudas summu, kas iztērēta šim apvērsumam. Jebkas pēkšņi bija pieņemams. (...) Ne mēs, apšaudot un bombardējot, mēģinājām piespiest Donbasu pakļauties.
Mēs nedraudējām nogalināt nevienu, kas vēlēsies runāt savā dzimtajā valodā. (...) Jums ir jāzina, kas patiesībā notika: viņi bombardēja šo vietu deviņus gadus, šaujot un izmantojot tankus.
Tas bija karš, īsts karš, kas sākās pret Donbasu. Un neviens neskaitīja mirušos bērnus Donbasā. Citās valstīs, īpaši Rietumos, neviens neraudāja par mirušajiem," klāstīja Putins.
Tāpat Krievijas diktators apgalvoja, ka Krievija cīnās par jaunu pasaules kārtību, kas vairs nebalstīšoties ASV hegemonijā un Rietumeiropas valstu imperiālistiskajos centienos.
Putins meloja, ka Krievija nekad neesot bijusi imperiālistiska un tagad tā veidošot "daudzpolāru pasauli", kurā "visiem būšot jārēķinās ar visiem".
Uz šiem Putina apgalvojumiem tūdaļ reaģēja Simonjana, teju raudādama stāstot, ka tik augstsirdīgas valsts kā Krievija pasaules vēsturē neesot bijis.
Krievija nekad neesot nevienu valsti iekarojusi ar varu, bet laipni savā paspārnē esot uzņēmusi tās valstis, kas to lūgušas.
Kā piemēru Simonjana minēja Armēniju un Gruziju, kas esot ļoti lūgušas, lai Padomju Savienība tās iekļauj savā sastāvā, pretējā gadījumā tām esot draudējusi iznīcība.
Putina runā iezīmējās kodoldraudi, par kuriem nākamajā dienā rakstīja visi lielākie Rietumu preses izdevumi.
Proti, Putins paziņoja, ka Krievija kodolieročus var pielietot divos gadījumos.
Pirmais, ja Krievijai kāds uzbrūk ar kodolieročiem, otrais, ja ir draudi Krievijas suverenitātei. Protams, ka pasauli satrauc tieši otrais gadījums, jo prognozēt, kad un ko Kremlis pasludinās par "eksistenciāliem draudiem Krievijas suverenitātei", ir teju neiespējami.
Savukārt par šo Putina izteikumu līksmoja Solovjovs, kurš paziņoja, ka viņš ir ļoti apmierināts, jo mazāko draudu gadījumā "mēs visu uzlaidīsim gaisā" (жахнем).
Putins arī paziņoja, ka Krievija varētu atsaukt ratifikāciju Vispārējo kodolieroču izmēģinājumu aizlieguma līgumam un lielījās, ka valsts ir veiksmīgi izmēģinājusi ar kodolenerģiju darbināmo stratēģisko spārnoto raķeti "Burevestnik".
Viņš ierosināja, ka Krievija varētu atsākt kodolizmēģinājumus pirmo reizi vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā.
Tāpat Putins klāstīja, ka Krievija ir gandrīz pabeigusi darbu pie savas kodolieroču spējīgās starpkontinentālo ballistisko raķešu sistēmas "Sarmat", kas spēj pārvadāt vismaz 10 kodolgalviņas uz katras raķetes.
Jāteic, ka propagandisti jau atkārtoti savos raidījumos aicina veikt kodolieroču izmēģinājumus, lai parādītu Rietumiem, ka Krievija ir apņēmības pilna šos ieročus pielietot, ja nu kas.
Solovjovs pat ir aicinājis taktiskos kodolieročus pielietot Ukrainā, ciniski norādot, ka "mūsu tēvu un vectēvu centieni radīt kodolvairogu nedrīkst būt velti".
Vērts piebilst, ka atšķirībā no stingrās līnijas piekritējiem Putins Valdajā izteicās, ka viņš vēl nav pārliecināts, vai ir vai nav jāveic kodolieroču izmēģinājumi.
Laikraksts "The New York Times" Putina samiernieciskāko toni nekā, piemēram, viņa ārpolitikas padomniekam Sergejam Karaganovam, skaidro ar to, ka divi Krievijai vitāli nepieciešami sabiedrotie – Indija un Ķīna - ir paziņojuši, ka nosodīs jebkādas darbības, kas veiktas ar kodolieročiem. Laikraksts arī atsaucas uz Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītāja Kirilo Budanova teikto, ka Krievijas vadība nav tādi idioti, lai Ukrainā izmantotu taktiskos kodolieročus.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2023
