FOTO ⟩ Nemazgājās vairāk nekā pusgadsimtu. Hadži – vientuļnieks, ko dēvēja par "netīrāko cilvēku pasaulē"

Hadži piedzima 1928. gadā Persijas (tagad – Irāna) Dejga ciematā, Farsas provincē. Amu Hadži (Amou Haji, no persiešu valodas – onkulis Hadži) nebija viņa īstais vārds, bet gan mīļa iesauka, kurā viņu dēvēja ciema iedzīvotāji.

Foto: Hadži atpūšas pie savas mājas

Raidsabiedrība BBC norāda, ka Hadži nolēmis nemazgāties, jo baidījies no tā, ka no ziepēm un ūdens saslims. Viņš teicis, ka izvēlējies šādu dzīvesstilu, jo jaunības dienās kāda viņam salauzusi sirdi.

Ciema iedzīvotāji zināja teikt, ka viņš iemīlējies kādā sievietē, kas viņa mīlestību atraidījusi. 

Daļa ciematnieku arī minēja, ka Hadži vienkārši baidījies no ūdens. 

Hadži savas dienas pavadīja ārpus Dejgas ciematiņa, mazā ķieģeļu būdiņā un gulēja uz zemes. Būdiņu viņam uzcēla ciema iedzīvotāji, kas apbrīnoja viņa apņēmību pieturēties pie izvēlētā dzīvesstila.

Iepriekš viņš dzīvojis alā, taču būdiņa tika uzslieta, lai viņu pasargātu no lietus un aukstuma. 

Foto: Hadži pie savas mājas

Par spīti dzīves apstākļiem, kas vairumam ļaužu šķistu atbaidoši, Hadži līdz pat savai nāvei 94 gadu vecumā dzīvoja laimīgi un aizrāvās ar dažādiem hobijiem.

Ēdienkarte sastāv no kritušiem dzīvniekiem

Hadži vairākkārt teica, ka ikdienā ēd tikai nobeigušos dzīvniekus un to gaļu ēd jēlu. Viņa mīļākais ēdiens bijusi jēla dzeloņcūka. 

Turklāt Hadži bija iespēja tikt pie svaiga ēdiena un tīra ūdens, taču viņš no tā gluži vienkārši atteicās un sadusmojās katru reizi, kad ciema iedzīvotāji viņam nesa svaigas maltītes. 

Tīru ūdeni viņš aizstāja ar ūdeni no peļķēm, ko dzēra no sarūsējušas konservu bundžas. Hadži katru dienu izdzēra aptuveni četrus litrus ūdens.

Hobiji – politika un smēķēšana

Hadži arī bija kaislīgs smēķētājs, taču viņa smēķēšanas paradumi bija tikpat neparasti – viņš smēķēja pīpi, kurā bija salikti dzīvnieku izkārnījumi.

Kad ekskrementus nevarēja atrast, viņš samierinājās ar parastajām cigaretēm, vienlaikus smēķējot veselas piecas reizē. Arī tās viņam nodrošināja ciema iedzīvotāji.

Foto: Hadži smēķē pīpi

Smēķēšana nebija viņa vienīgā sirdslieta. Hadži aizrautīgi sekoja līdzi politikas aktualitātēm pasaulē un labprāt apsprieda vēstures notikumus, par kuriem visvairāk zināja, – Lielo Franču revolūciju un 1917. gada Krievijas revolūciju.

Farsas provinces gubernators atminas, ka Hadži labprāt sarunājās ar vietējiem iedzīvotājiem, taču ik pa laikam arī cieta no ļaundariem, kas viņu apmētāja ar akmeņiem un apsaukāja. Šos cilvēkus gubernators publiski nosodīja.

Hadži gan pie negācijām bija pieradis, jo tās pieredzēja gandrīz 70 gadus.

Ikdienā Hadži arī rūpējies par savu ārējo izskatu, ik pa laikam nodedzinot matus un bārdu līdz izvēlētajam garumam un aplūkojot sevi automašīnu spoguļos.

Lai gan Hadži lielākoties patika dzīvot vienatnē, ik pa laikam viņš izjuta vientulību. Viņam nekad neizdevās apprecēties, un viņš teica, ka to ļoti būtu gribējis.

Veselība bijusi nevainojama

Hadži dzīvesstils nereti piesaistījis vietējo ārstu uzmanību, un tie viņa veselību vairākkārt devušies pārbaudīt. Viens no tiem bijis arī Golamreza Malavi, ārsts no Irānas galvaspilsētas Teherānas. 

Viņš veicis vairāku slimību, tostarp hepatīta un AIDS, pārbaudes un secinājis, ka Hadži ir ļoti veselīgs cilvēks. Viņam konstatēta tikai infekcijas slimība trihnioze, kas rodas no jēlas gaļas ēšanas. Taču vientuļniekam nekonstatēja nekādus dzīvībai bīstamus simptomus.

Malavi arī secināja, ka Hadži, visticamāk, nemazgājoties pamatīgi nostiprinājis savu imūnsistēmu. 

Nāve iestājusies vien dažus mēnešus pēc vannošanās

Ciematniekiem tomēr vienu reizi izdevās Hadži pierunāt ieiet vannā – pēc veseliem 67 gadiem. Mēģinājumi viņu dabūt vannā notikuši arī iepriekš, taču nekad nav vainagojušies ar panākumiem, jo Hadži vienmēr aizbēdzis. 

Hadži mūžībā devās 2022. gada 23. oktobrī, 94 gadu vecumā. Irānas mediji ziņoja, ka atvadīšanās no vientuļnieka notika netālu esošajā pilsētā Farašbandā. 

Pēc Hadži nāves neoficiālais rekords tika piešķirts kādam indietim, kurš arī lielu daļu savas dzīves nav mazgājies. 2009. gadā laikraksts "Hindustan Times" ziņoja, ka Kailašs "Kalau" Singhs, kas dzīvo pie svētās Varanasi pilsētas, nav mazgājies vairāk nekā 30 gadus.