Plānojot nākamā gada budžetu, šī valdība vienojusies, ka jaunām valdības programmām un prioritātēm tiks sadalīti 783,5 miljoni eiro un lielākā daļa no tā - 486,6 miljoni eiro, paredzēti trim galvenajām prioritātēm – drošībai, izglītībai un veselībai. Tas veido aptuveni 70% no pieejamajiem līdzekļiem jaunajām iniciatīvām un prioritātēm.
Kā sadalīt atlikušos līdzekļus, skaidro finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV): "[Pārējo] ministriju proporcijas ir nākamais lielais jautājums, tas, kā mēs raugāmies no Finanšu ministrijas, ir, vai attiecīgā nozare ir pietiekami finansēta vai arī nepietiekami finansēta.
Un mēs izmantojam tā saucamo COFOG jeb Eurostat sistēmu, kurā ir vienāda datu vākšanas metodoloģija. Mēs salīdzinām, kā pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis finansē, kādā apjomā no budžeta vai no IKP. Kultūras gadījumā - mēs esam kultūru krietni finansējuši, ja mēs salīdzinām to ar veselības nozari vai sociālo nozari."
Kultūras ministrijai nākamgad papildus iespējams sadalīt nedaudz vairāk kā piecus miljonus eiro. Lielākā daļa no tā aizies algu audzēšanai par dažiem procentiem nozarē, tai skaitā profesionāliem mūziķiem.
Bet pirmajā piegājienā nav izdevies atrast risinājumu amatierkolektīvu vadītāju atalgošanai, kam paralēli tiek meklēts pareizākais veids, kā to darīt. Nacionālā kino saglabāšanai papildus būs 900 000 eiro, projektam "Skolas soma" – 1,4 miljoni, kā arī latviešu valodas stiprināšanai caur lasītprasmi – 400 000 eiro.
Zemkopības ministrijā, kuras pārziņā ir "Latvijas Valsts meži", raidījumam "de facto" apgalvoja, ka nav plānots atjaunot agrāko ziedošanas praksi, un tas nozīmē, ka arī šeit politiski pietuvināti projektu īstenotāji nevar gaidīt naudas piešprici.